Priekšvēlēšanu laikā ierindas vēlētāja prātu taranē pastāvīga dramatizācija, bieži vien melīga. Mans pretlīdzeklis šoreiz ir apkopot domas par politiku vienā publikācijā. Apzinos, ka tas daudz nelīdzēs, nedos nekādu labumu man personīgi, drīzāk pretēji. Taču sākšu ar vispārīgām pārdomām un vērtēšanas kritērijiem.
1. Saturīguma un savaldīguma problēma
Tie, kuriem patīk mīts par Latviju kā neizdevušos valsti, pašlaik ar prieku pārvērstu ikvienu diskusiju trokšņainā haosā. No šāda viedokļa jāvaicā – vai vispār ir kāda partija, kura nav prokremliska?
2. Atbilstība lielajai aksiomai
Vēsturiski Latvija izvēlējās būt brīva valsts, bet Krievija izvēlējās būt nebrīva valsts. Nav daudz variantu, kā turpināt savu attīstību: jāveido efektīvi pārvaldīta, multikulturāla valsts (korekta pret citām nācijām), kura būtu, cik vien iespējams, politiski un ekonomiski integrēta pārējā pasaulē un neatkarīga no Krievijas, vienlaikus atstājot atvērtas durvis attiecību uzlabojumam, nākamajiem atkušņa brīžiem, kad lielās kaimiņvalsts principi uz brīdi mainīsies. Salīdzinot ar šo uzstādījumu, "Sitiet liberāļus!" ir pseidoproblēma, kas, manuprāt, tiek uzturēta mākslīgi kā nākamais kaujas elements pēc "Visu zemju proletārieši, savienojieties!" (izvirzīto mērķi veiksmīgāk par komunistiem sasniedza "Coca-cola").
3. Spēja koncentrēt viedokļus koncepcijās
Partiju vājums ir mūsu problēma kopš pirmā Valsts prezidenta Čakstes laikiem. Par vāju partiju nav jāpriecājas, pat par konkurējošu vai nesimpātisku partiju ne. Stipra partija ar savu intelektuālo potenciālu un pieaicinātajiem speciālistiem spēj izstrādāt pietiekami dzīvotspējīgu valsts koncepciju un iesaistīt tajā plašāku iedzīvotāju loku (arodbiedrības biedru aizdzīšana uz politisku mītiņu neskaitās). Vājām partijām ir niķis nosaukties par godu savam vājākajam punktam, rezultātā mums ne īstas saskaņas, ne vienotības, ne stipras sociāldemokrātijas un arī zaļums apšaubāms.
4. Dziedinoša nostāja pret sašķeltu sabiedrību
Nav noslēpums, ka pie katras problemātiskas šuves mūsu sabiedrības iekārtā tup maitas un pilina indi. Mums jāienīst kristieši, ateisti, komunisti, geji, valdība, deputāti, atvērtā sabiedrība, Lembergs vai Kaimiņš, krievi vai rusofobi. Vai šie naida cēlāji visi būtu troļļi? Hibrīdkara komunikāciju ieroču īpatnība ir tā, ka pietiek ieroci palaist pasaulē vienreiz, tālāk to katrs lieto atbilstoši savām neirozēm.
Tāpēc jārēķinās – ja ļausim vaļu provokācijām, tad kādu dienu mums pašiem būs jāsatiekas aci pret aci ar sava reālā sadzīves rasisma nodarītajām sekām, bet mūsu kūdītājs būs pagājis malā un nebūs ne notverams, ne pierādāms. Lielāka problēma valsts līmenī ir nevis pati naida celšana, bet apgrūtinājums, ko tā rada ikvienam, kurš vēlas šo valsti uzlabot. Kā vispār kritizēt šajā valstī to, kas būtu kritizējams?
Ko tad darīt, ja reiz esi tik gudrs?
Pirmkārt, ir vienmēr jādomā par procesiem vispusīgāk. Daudzi cilvēki aizņemas naudu ātrajos kredītos, bet notiek arī pretējs process – daudzi cilvēki neviļus samet naudiņu mediju ietekmēšanai. Mērķis tik salds: turēt medijus reklāmas naudas atkarībā, un deputāti pēkšņi mistiski neierodas uz sēdi, kad par to jārunā.
Otrkārt, šī valsts un tās iedzīvotāji ir tiešām jāsamierina. Partiju pienākums ir būvēt valsts koncepcijas modeļus, un tad jāskaidro cilvēkam, līdz pat statistiskajai "tantei Bauskā", kā tieši viens vai otrs modelis ietekmēs viņa dzīvi. Manipulācijas ir īstermiņa labums, partijām jāizglīto un jāveido reālāka atgriezeniskā saikne.
Treškārt, nav ne viena risinājuma, nedz arī vieglu risinājumu. Politiķu vietā es šobrīd cīnītos pret populistiem tādā veidā, ka klasificētu cilvēkus un uzņēmumus kaut kādās grupās un katram no tiem meklētu nākamo solīti priekš uzrāviena. Tev ir labi bez saimnieciskās darbības? Ko tev vajadzētu, lai pamēģinātu? Tu tirgo zemenes ceļmalā, ko tev vajadzētu, lai tiktu līdz kioskam? Tev ir labi ar 40 darbiniekiem, ko tev vajadzētu, lai nodarbinātu 60? Labi, tu negribi kļūt bagātāks, bet ko tad vaimanā? Kad pēdējoreiz biji uz teātri izvēdināt galvu vai kādu grāmatu izlasīji? (Ja to sāktu darīt "populisti", es ar prieku kļūtu par vienu no tiem.)
Politika būtu jātulko saprotamākās kategorijās, nevis jātērē laiks abstraktās pļāpās par to, ko dod viena vai otra politiskā teorija. Uzņēmējdarbības pamatiem skolu programmās vajadzēja būt jau sen.
Ceturtkārt, veidot šo valsti kā konstruktīvu un radošu diskusiju vidi nupat ir izdzīvošanas jautājums. Nevis nomuļļāt laiku jautājumos, kāds Strīķei īstais uzvārds, cik partijās pabijis Pabriks vai cik aši sadzijusi Lemberga lauztā kāja. Uzmanīgi jāseko, vai vērts piedalīties strīdos, kur uzvarētāji nav iespējami.
Piektkārt, patērētāju sabiedrībā patērētājam it kā piemīt liels spēks, bet praksē tā ir tikai neirotiska izklaides forma. Piemēram, es kā patērētājs gribētu pateikt, ka Latviju cienošai bankai vajadzētu uzturēt arī bankomātus mazpilsētās. Ideja nolemta neveiksmei, jo naudas turētājiem neizdevīga, nav skaļa, balsis un klikšķus nesavāks. Jāmeklē citi veidi, kā padarīt sabiedrisko domu kvalitatīvāku. Varbūt vecajiem reklāmistiem vajadzētu veidot kādus ideju ģenerēšanas institūtus un piedāvāt/pārdot valstij risinājumus. Vai tā nebūtu cienījama mūža nogale, o, Liepniek, Stendzeniek u.c.?
Pēc vispārīgajiem kritērijiem pakavēšos pie atsevišķām partijām:
SOCIĀLDEMOKRĀTISKĀ PARTIJA SASKAŅA
PAR. Veidot diskusiju klubus un izstrādāt koncepcijas, kaut vai tik vājas kā "Rīga - nākotnes Singapūra", partija spēj, acīmredzot spēj piesaistīt pietiekamā daudzumā intelektuālus resursus, jo īpaši administratīvos resursus Rīgā un uzmundrinošu citātu resursus Maskavā. Mums būtu ļoti paveicies, ja Latvijā tiešām izveidotos uz Eiropas vērtībām balstīta partija, kas lielā vairumā spētu piesaistīt krievu vēlētāju. "Saskaņa" to mēģina, cits jautājums, vai tas nav manevrs.
Mums šos cilvēkus vajag arī tāpēc, ka Austrumeiropa kopumā ir kādi 150 miljoni cilvēku, kuru vēsturiskajā atmiņā ir nepatika pret Rietumu komerciālismu, Krievijas (ne krievu) imperiālismu un padomju mēroga meliem. Protams, ja nākamie meli un ķīviņi to nesašķeļ daudzās sīkās vienībās.
PRET. Joprojām latviešu vēlētāju pamatmasai "Saskaņa" asociējas ar draudiem par Biškeku no puspavērta Range Rover loga. Tipiska sociāldemokrātu mašīna, tipiska "Saskaņas" uzvedība.
Diemžēl latviešu balsu pirkšana notiek par brīvu, jo pretī nekas reāls nerādās – ne Latvijas apmelošanas kampaņa taisās pieklust, ne gāzes cenas kristies, un arī Kaļiņingradas apgabals nekļūst par brīvu, Eiropas sakariem veltītu zonu, kurai cauri varētu doties, nemetot milzu līkumu. Jo problēma nav tautībās, bet tieši attiecībās ar Krieviju (skat. Aksiomu Nr.2). Manu krievu draugu saraksts nav sarucis kopš Ukrainas notikumiem. Esmu apmeklējis 9. maijā Ventspili un uzstājies tur: ļoti korekts pasākums, un sapratu – tas ir galvenokārt atkarīgs no rīkotājiem. Salīdzinājumā 9. maijs Rīgā joprojām nav kritušo piemiņas diena, kā apgalvo "Saskaņa".
Starp citu, partijām vajadzētu aizliegt veidot pretējas ziņas dažādām tautībām. Es ietu vēl tālāk un aizliegtu mainīt saturu, ja medijam ar vienu nosaukumu ir vairākas valodu versijas. Tikai paralēls tulkojums. Jo reāls latviešu tautības saskaņietis internetā, kad atlaiž eirokrūšturi, tik un tā sāk troļļot, ka Latvija esot pārvērsta par NATO bāzi. Man brīvi staigājot pa Kurzemes jūrmalu, kas agrāk visa bija viena milzīga slēgta militārā bāze, šķiet nedaudz citādi.
ZAĻO UN ZEMNIEKU SAVIENĪBA
PAR. Kamēr Jānis Kļaviņš nepaziņoja par kandidēšanu šīs partijas sarakstā, nebija neviena "par" (un es centos vaicāt arī paziņām). Tagad ir vismaz interesanti, ko Jānis tur iesāks.
PRET. Reiz jau Zemnieku savienība sagrāba ļoti daudz varas un ļoti viegli to atdeva okupācijas spēkiem. Mūsdienās domāju, ka tie miljoni, kurus šī partija iztērēja "Vienotības" nomelnošanai un dalīšanai, būtu daudz labāk noderējuši tautsaimniecībā.
Sagadījās tā, ka bērnu pulciņa nodarbībās š.g. 26. aprīlī es atšķīru laikrakstu "Ventas Balss" (tāda avīze, kur bez kādreizējā ZZS premjera kandidāta ziņas nekas nenotiek) un izlasīju redaktores sleju "Muļķa laidējs". Tur Pabrika kungam tiek pārmests, ka viņš saņēmis krietni daudz nodokļu maksātāju naudas, bet attiecības ar Krieviju nav uzlabojis. Naida runas līmenī izteikts prieks, ka šādas politikas reitings tautā ir ārkārtīgi zems un tūlīt viss mainīšoties... Šādā stilā varētu drīz NVS iestāties, atsaucoties uz "darbaļaužu vēstulēm". Kopš tā laika mani nepamet sajūta, ka pilsētu ieņēmis ienaidnieks un mazākais, ko varu darīt, ir piebremzēt šeit sabiedriski aktīvus darbus. Pieslieties opozīcijai arī negribas, tie man met pastkastē avīzi, kas izskatās tik slikti un nelasāmi, it kā viņi saņemtu naudu no Lemberga par tizlumu.
Tajā pašā laikā Ventspilī strādā čakla, gudra komanda. Pilsēta būtu plaukstoša arī bez ģeopolitiskajām spēlītēm. Latvijā otrs līderis ražošanā, biznesā un izglītībā starp mūsu pilsētām ir Valmiera. Tur vietējais laikraksts lasītājiem prātus ar ģeopolitiskām spekulācijām nečakarē, un Valmiera kļuvusi par vienu no retajām vietām Latvijā, kur iedzīvotāju pieaugums jau kļuvis pozitīvs, kamēr Ventspilī 2017. gadā iedzīvotāju samazinājums bijis vislielākais. Jā, pats varu apliecināt, ka Ventspils ir ģimenēm ar bērniem vispiemērotāko pilsētu trijniekā Baltijā, bet, manuprāt, ir saistība starp vietējās avīzes tekstiem un iedzīvotāju samazinājumu.
Ārēji ZZS var dīkt, ka atbalsta mūsu atrašanos ES un NATO (to pat "Saskaņa'' apgalvo), taču man liekas, ka ZZS darbos pārstāv citu modeli - Eiropas naudu izmantosim, cik tik var, bet vērtību ziņā stūrēsim uz Baltkrievijas pusi, un tieši tāpēc mums ir neveikls prezidents, tāpēc mums bija Grigules vērienīgā reklāmas kampaņa, kas noveda pie sadarbības ar Mamikinu Eiropas parlamentā (kurš nu aktīvi sadarbojas ar Ždanoku), un citas dīvainības, aizklātu prezidenta ievēlēšanu ieskaitot. ZZS cenšas dažādi slēpt, ka ciešā sadarbībā ar "Saskaņu" valda Latvijā jau tagad. Brigmanis nesen paziņoja laikam šajās vēlēšanās nožēlojamāko lietu, – viņaprāt, prezidents esot vājš un valdība strādājot uz trijnieciņu. Manuprāt, tāds izskatās vadošā ZZS spārna mērķis. Ja kaut kas piecreiz kliedz kā āzis, tad nacionāli konservatīvajam vēlētājam nevajadzētu sev spītīgi iestāstīt, ka āža vietā atrodas biezpienmaize.
NACIONĀLĀ APVIENĪBA
PAR. Nav noliedzami panākumi, piemēram, demogrāfisko problēmu risināšanā. Arī kultūras ministre šķiet izcila.
PRET. Varbūt ko nezinu, bet man nav skaidrs, kādā dimensijā notiek "nacionāļu" cīņa par tieslietu sistēmas attīrīšanos no ļaunā maksātnespējas administratoru pūķa. Vai tad šis pūķis nebija pašu radīts? No malas vienmēr vieglāk – arī šajā tēmā "Jaunās Vienotības" Ašeradens, kuram pašam ar OIK pūķi neklājas gludi, definējis normāliem ļaudīm saprotamu mērķi – miljonu peļņa administratoram var ieslēgties tad, ja uzņēmums tiek izglābts un atsāk tos miljonus pelnīt.
Atsevišķas personas likušas man dziļi vilties. Jā, arī čekas stilā noairētā Stambulas konvencijas parakstīšana. Riskēšu vienā teikumā paskaidrot, kāpēc "dženderisms" var būt vērtīgs pasākums – pastāvošo dzimumu stereotipu problēma ir tā, ka vīrišķais atribūts vēl automātiski nenozīmē vīrišķīgu rīcību, tā pieejama abiem dzimumiem. Piemēram, būtu tikai vīrišķīgi aiziet līdz partijas vārdā nosauktajam piemineklim un atvainoties savai Tēvzemei par sačakarētajām mazupēm, jo jūs ieviesāt mazos HES, un tie tomēr nedod plānoto jaudu un Brīvību. Atzīstiet to un vismaz palīdziet pāriet visiem uz caurplūdes turbīnām, neraustot jau tā zemo ūdens līmeni.
Manuprāt, tie daži, varbūt pat 10% sabiedrības ar citādu seksuālu orientāciju ģimenes neapdraud. (Manā uztverē alkohols un jaunas dzejnieces ir daudz spēcīgāks drauds ģimenēm, bet pašam vien būs jācīnās.) Labāk, lai šādi cilvēki atbalsta mūsu kopīgi veidoto sabiedrību, nevis slēpti cieš vai atklāti cīnās pretī. Es teiktu – līdzvērtīgas tiesības arī netradicionāļiem, vērienīgu praidu nerīkošana vismaz gadus 4 – pārējiem. Ar domu: paraudzīsimies, kā mainās dzīve, ja seksualitāte vispār nav politiskajā dienaskārtībā, jo homofobija pašlaik tiek tīši provocēta, jaudīgā propagandā saistot jebkādas novirzes ar ES.
Inguna Rībena vēl sajūdz kopā vienotā latviešu iznīdēšanas sazvērestībā moderno mākslu, minoritātes, multikulturālismu un antropoloģiju. Paldies, es labāk iztiktu bez šādām plaisām, jo tieši vājš latvietis ir īstais upuris, kuru uzkacināt multikulturālismam un tad vērot viņa bojāeju nevienlīdzīgā cīņā. Stiprie latvieši, kas it kā ir nacionāļu mērķis, pārdzīvo multikulturālismu ar smaidu.
KPV.LV
PAR. Interesanti, cik viņi tālu tiks? Ko tad darīs? Jāsaprot viens apstāklis par šīs protesta partijas popularitāti. Par iepriekšējo protestu simbolu (ne apzināti, bet tieslietu sistēmas darbības dēļ) kļuvis Ansis Ataols Bērziņš. Viņa gadījumā sabiedrība kopumā vienojās tēvišķīgos aizrādījumos, kā Ansim būtu bijis pareizi jāuzvedas, kolektīvi aizmirstot, ka elektroniskā aproce draud tikai Ansim, bet nedraud nevienam no "Rīdzenes" sarunu dalībniekiem. Nu tad saņemiet nākamo protestētāju vilni, katrs nākamais vilnis būs aizvien sliktāks.
Nesaprotu, kāpēc uzbrukumi KPV ir skaļāki par mēģinājumiem atrast kopīgo racionālo graudu. Piemēram, pozitīvi šķiet mēģinājumi atsaukt ārzemju tautiešus un vēršanās pret automātiskajām "balsošanas mašīnām", kamēr visu lemj koalīcijas padome.
PRET. Zināt, čaļi, kad pazaudējāt manu balsi? Līdz ar plakātu, kur Saeimas ļaudis stāv gumijas laivā, kuru KPV draud nogremdēt. Saeima ir jūsu pašu niecīgi trauslās pastāvēšanas iespējas vienīgais pamats, bet jūs tēmējat uz "Feisbuka" patikšanu no neapmierinātajiem, un tā ir šai nervozajai valstij pārāk liela pretruna.
Gobzema paziņojumi, cik sirsnīgs un pieejams premjers viņš būs, neiet kopā ar sīkumaino lekšanos pret tiem, kas atrod vienkāršas faktu kļūdas viņa tekstos. Vispār, beidziet ķīvēties ar jebkuriem medijiem, tas ir strīds, kurā nav uzvarētāju. Līdzko jūs gribēsit palepoties ar sasniegto, jūsu vēlētājs sāks vilties, jo daudziem jau zemapziņas līmenī ir iepaticies būt neapmierinātiem.
ATTĪSTĪBAI/PAR
PAR. Patīk, ka šajā partijā iesaistās manas paaudzes cilvēki. Nesen izplatītais OIK problēmas apskats līdzinājās argumentācijai, kādu es sagaidu no mūsdienīgas partijas. Bez histērijām, bez bubuļu būvēšanas, cienot lasītāja veselo saprātu. Varbūt tāpat var turpināt arī citās tēmās?
PRET. Pirmie PAR kustības ideālisti jau paspējuši vilties. Esmu atdūries sociālo tīklu komunikācijā pret dīvainu izsaucienu, kurš atsedz plašāku problēmu: – beidzot mēs, īstenie liberāļi, esam satikušies vienā partijā! – un ļoti pabrīnījies, jo domāju, ka vēlētājam nav ne mazākās sajēgas, kas īsti kurā jomā ir liberālisms, ar ko būtiski jūs atšķiraties no "Vienotības" un "Progresīvajiem", kur liberālisms ir labs, kur Latvijas apstākļos – ne īpaši. Uzmanīgākiem jābūt ar vienkāršo cilvēku, arī pašiem vienkāršākiem jābūt, jums patiesībā nekas nepieder, ieskaitot pēkšņo reklāmas budžetu.
JAUNĀ VIENOTĪBA
PAR. Nupat par jums var atkal sākt balsot, jo beidzot visi iesūtītie riebēji ir aizgājuši uz citām partijām, palicis uzticamākais kodols. Reiru dzirdēju radio raidījumā "Krustpunkti", ļoti patika mierīgā, profesionālā valoda. Tajā pašā nedēļā biju klausījies ZZS ministru un šausminājies. Patīk, ka ķepurojaties tālāk atšķirībā no Tautas partijas, lai gan jums krāmē virsū daudz jaudīgākus pārmetumus, kamēr praksē pat grūti atrast, ko tad tik sliktu esat nodarījuši ārpus u-ū! sauciena pensionāriem. Patīk, ka krāpšanā pieķertais Zaķis neturpina, tātad kaut kāda sirdsapziņa ir. Paradoksāli, ka jūsu piedāvājums atteikties no sadarbības ar prokremliskām partijām tika klasiski nomuļļāts.
PRET. Trūkst jaunu, enerģisku ideju. Arī atceros precīzi, kad tika zaudēta mana balss. Kad bijāt aktīvāko Reformu partijas ideju gremdētāju vidū, nevis gājāt "visi kopā pret tumsu", kas bija "Vienotības" vismaz nosaukuma pamatā. Esat par to sodīti, atkal sadalīti saskaitāmajos.
REĢIONU PARTIJA
PAR. Teorētiski šāds spēks Saeimā (jo īpaši pašreizējā vēlēšanu sistēmā) ir noderīgs – kad līdz Saeimai izaug reģionu labākie cilvēki, kuri no veselā saprāta pozīcijām atvēsina "lielo", pārāk teorētisko politiku. Praksē satiktie Reģionu partijas cilvēki bijuši tādi, ar kuriem var iet caur uguni un ūdeni: gan Dagnis Straubergs "Makšķerēšanas noteikumu" histēriskajā sāgā izturēja vēsu prātu, gan Māris Dadzis Usmas ezera situācijas uzlabošanā un pašvaldību darba pārzināšanā man liekas izcils. Paldies par uzaicinājumu balotēties, tiešām uz brīdi domāju, ka mēģināšu, bet salikās kopā vecums, projektu daudzums un bērnu skolas gaitu sākums.
PRET. Pārāk bikli darboties mūsdienu satrauktajā atmosfērā nozīmē nedarboties. Šica kunga veikums Sudrabas kundzes komisijā nogalināja viņa iepriekšējo drosmīga ierēdņa tēlu.
JAUNĀ KONSERVATĪVĀ PARTIJA
PAR. Cilvēciski man būtu žēl, ja jums vēlēšanās neveiktos, bet pats diez vai balsošu, un baidos, ka tā ir pārāk daudziem. Mans "par" balstās teorētiskā, no Igaunijas prezidentes aizņemtā domā, ka konservatīvisms nav pagātnes rēgu un ilūziju medības, ar reljefiem viedokļiem šķeļot sabiedrību, bet gan pārdomāta attīstība, tādā veidā iztiekot bez revolucionāriem satricinājumiem. Konservatīvajiem kļūt "jaunākiem", manuprāt, ir vienīgā izeja.
PRET. Protestā pret "Rīdzenes" sarunātājiem jūs zaudējat jauneklīgajam KPV, savukārt pārdomātas attīstības piedāvājumi nav tik izstrādāti un liekas pārāk vispārīgi.
PROGRESĪVIE
PAR. Augstu vērtēju jūsu pārstāvja Pētera Brīniņa paveikto Cīravā, tas, manuprāt, ir katra Rīgā labi pelnoša lauku zēna sapnis – iekustināt jauku projektu reģionā. Orientācija uz Skandināviju daudziem ir saprotamāka nekā vārdu kaujās daudzcietušais liberālisms.
PRET. Vēl godīgāk būtu izvirzīt devīzi – "Nebalsojiet par mums, mēs tikai iegūstam pieredzi nākamajai Saeimai, un negribam būt balsu atņēmēji". Jo tieši to jūs izvēlējāties, kad nolēmāt nevienam citam spēkam nepieslieties. Bet kāpēc tad jūsu atbalstītāji visvairāk zāģē tieši "Attīstībai/Par", vienu no jūsu reālākajiem sabiedrotajiem, ja jūs brīnuma pēc tiktu Saeimā?
P.S. Pārējie atvainojiet, nav viedokļa. Ak, jā: Sudrabas kundzei, manuprāt, pieder Latvijas rekords tajā, cik viegli var uzaudzēt politisko kapitālu un mirklī to pakāst.
Un es joprojām nezinu, par ko balsošu. Lasām partiju programmas, uzdodam plaši pieejamajiem kandidātiem tiešus jautājumus un zīlējam tālāk. Tikai neceriet izzīlēt, kas šoreiz būs mazākais ļaunums un kam jāpieliek plecs, lai vēlāk veidotos labāka procentuāla attiecība! Nemāniet sevi, jūs nevarat neko prātīgu izdomāt.
4