Naba
pirms 3 gadiem
Vladis Spāre
pirms 3 gadiem
Anda Baklane 1
pirms 3 gadiem
Arī šī stāsta gadījumā, domājams, visu izšķir tas, vai sakrīt autora un klausītāja humora izjūta. Man personīgi šis stāsts šķiet diezgan smieklīgs. Patīk, kā tas mēģina uzkonstruēt tādu kā hipsterīgu psiholoģiju. Izklausās drusku bērnišķīgi, bet, no otras puses, kaut kur raksturīgi divām pēdējām paaudzēm - mēs esam bēbji. Bēbji zinātnieki, bēbji Saeimas locekļi.
Patīk šī stāsta sīkās psihol. nianses - mīmikas, žest, frāzes, pietiekami trāpīgi, emocionāli. Patīk pati stāsta ideja, atrisinājums man bija negaidīts, piešķīra papildu dimensiju tam, kas varēja būt vienkārši situāciju komēdijas pekstiņš.
Laikam to sapratu tieši šajos prozas lasījumos, ka daļa no tiem latviešu rakstniekiem, kas man pašlaik šķiet sirdij tuvākie, ļoti slikti raksta, bezmaz neprot runāt, bet vienalga, mani vismaz interesē, ko viņi teiks. Citi runā daiļi, bet nav nekādas vēlēšanās klausīties.
dzimmijs13
pirms 3 gadiem
Arvis Kolmanis
pirms 3 gadiem
zīļuks zīle
pirms 3 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Ivars Šteinbergs
0Ieteikumi
Dārgais Doktor S., pēdējā laikā daudz vilšanās. Kā izeju no mājas, tā vilšanās; ieslēdzu TV – vilšanās; mēģinu uzcept franču omleti – Jūs jau sapratāt... Agrāk tie bija sīkumi, – maiznīcas kafija ūdeņaina, eklērs – pārāk ciets, bet tagad es pat savus mīļos romānus vairs nelasu, jo zinu – būs vilšanās.

Proza
10.02.2017
7
Plikpauris