Foto: Anna Andersone
 
Pilsēta
05.02.2019

Plikās brokastis pie kamīna

Komentē
0

Par "Bismarka Brokastīm" daudz biju dzirdējusi vēl pirms to apmeklēšanas. Ka tas nav gluži ierindas krogs, mudināja domāt jau tēlainais nosaukums un pašironiski huligāniskā komunikācija feisbukā, kas laikmetā, kad sociālo tīklu mārketingā tiek pārdomāta katra pieturzīme, uzreiz pievērsa uzmanību. Par iespējām apmeklēt krodziņu ziņoja tādi ieraksti kā "Neko nesolu" vai "Šovakar nebūs, būs svētdien... droši vien".

Interesi tikai kāpināja solījums, ka bārā gandrīz jebkurā diennakts stundā var mieloties ar īstām angļu brokastīm, un nesen no drošticamiem avotiem dzirdēts apgalvojums, ka, iekuļoties "Bismarka Brokastīs" nepiemērotā brīdī, var uzdurties pie kamīna sēdošiem kailiem vīriešiem.

Citiem vārdiem sakot, manā apziņā "Bismarka Brokastis" bija iemantojušas tādu oreolu, ko varētu salīdzināt ar brīnišķīgā angļu melnā humora seriāla "Black Books" norises vietu – grāmatveikalu, kura ekscentrisko īpašnieku Bernardu Bleku atveido komiķis Dilans Morans. Kā izrādījās, gan šajā salīdzinājumā, gan dzirdētajos nostāstos ir sava daļa taisnības.

"Bismarka Brokastu" īpašnieku Vari Zānu satieku svētdienas pēcpusdienā. Oficiāli bārs ir slēgts, jo līdz pat rītam te ilgušas dzimšanas dienas svinības, par ko vēl liecina šur tur atstātie dzērieni un svaigie ziedi vāzēs. Varis man atvainojas, ka īstā angļu tēja beigusies, tāpēc dzeram kafiju.

Lai gan "Bismarka Brokastu" nedaudz apbružātais šarms un pagājušo svinību liecības viegli ļauj iedomāties, kā te brokasto Bernards Bleks, Varis noteikti nav viņam līdzīgs un uzņem mani vienkārši un sirsnīgi. Viņš dzimis Londonā, kur pavadījis pirmos dzīves mēnešus, savukārt pēc tam viņa ģimene pārcēlās uz Anglijas mērogiem nelielo dzelzs rūpniecības pilsētiņu Korbiju, kur dzīvoja līdz pat nokļūšanai Latvijā.

Vara balsī nemana akcentu – ne tikai tāpēc, ka viņš jau vairāk nekā 10 gadus dzīvo šeit, bet arī tāpēc, ka bērnībā ģimenē obligāti bija jāsarunājas latviešu valodā. "Nerunāsi latviski, dabūsi pa ausīm," smejas Varis, kuram saikni ar valodu un Latviju palīdzēja izveidot gan vectēvs, Liepājas "teātrinieks" un Korbijas latviešu teātra vadītājs, kurš mazdēlam daudz lasījis priekšā, gan piedalīšanās "3x3 nometnēs" un Eiropas Vasaras skolās, kur pulcējušies latvieši no visas Eiropas. Gan Vara ģimenes, gan Latvijas zinātnes vēsturē nozīme ir vēl vienai valstij – Jamaikai, kur pēc kara nokļuva otrs Vara vectēvs – Latvijas Universitātes ģeoloģijas profesors Verners Zāns. Tur viņš ne tikai veica nozīmīgus ģeoloģiskus atklājumus un, kā vēsta grāmata ar brīnišķīgo nosaukumu "Jamaican Rock Stars", izveidoja pirmo jauno Jamaikas ģeoloģisko karti gandrīz simts gadu laikā, bet arī uzaudzināja dēlu – Vara tēvu.

Viens no Vara sapņiem ir kādreiz uzņemt dokumentālo filmu par vectēvu. Anglijā Varis jau sācis studēt režiju, taču nelaimīgas mīlestības dēļ studijas nav pabeidzis. Pēc tam divus gadus strādājis bārā, līdz par pagrieziena punktu kļuvusi kājas trauma. "Mēnesi bija jāguļ uz gultas. Tajā laikā domāju – palikt šeit un turpināt mēģināt izveidot dzīvi Anglijā vai doties uz Latviju," stāsta Varis un atzīst – Korbijā dzīve notika pēc shēmas "darbs, mājas, krogs", taču Latvijā dzīvojuši latviešu saietos iepazītie draugi – radoši, interesanti, ar mākslu saistīti cilvēki.

2004. gadā Varis pārcēlās uz Latviju. "Ja tu visu dzīvi esi pavadījis mazā lokā, kur ar tevi runā latviski, bet tad atbrauc uz zemi, kur VISI runā latviski – tas ir mazliet mind blowing," stāsta Varis. Padzīvojis gan Smiltenē, gan Olainē, gan Rūjienā, gan vienubrīd kopā ar vecākiem darbojies atpūtas bāzē "Dāmu paradīze" Gaiziņkalnā, Varis visbeidzot nokļuvis Rīgā un jau vairāk nekā gadu kopā ar mammu un sievu saimnieko "Bismarka Brokastīs".

"Bismarka Brokastis" atmosfēras ziņā nereti tiek salīdzinātas ar leģendāro "Chomsky", kura nozīmi, šķiet, nevajag skaidrot (pietiek zināt, ka nu jau slēgtā bāra piemiņai rīkota gan svecīšu un ziedu nolikšana, gan tapis nekrologs). Šis salīdzinājums nav nejaušs, jo "Chomsky" var saukt par "Bismarka Brokastu" krusttēvu – nokļuvis Rīgā, Varis nereti apmeklēja Lāčplēša ielu 68, kur iepazinās ar "Čomska" īpašniekiem Jāni un Jurģi un sāka strādāt abiem piederošajā un Pārdaugavas iemītniekiem labi zināmajā bārā/kultūrvietā "Pils".

"Tagad domāju – būtu varējis mierīgi strādāt "Pilī" un šad tad aizbraukt atvaļinājumā, bet kaut kāds nemiers bija un astoņus gadus ideja par savu vietu ik pa brīdim uzpeldēja," stāsta Varis. "Staigāju pa rajonu un domāju: kā cilvēkiem šeit trūkst? Tad atcerējos, ka Anglijā no treileriem vienmēr varēja dabūt slavenās "breakfast baps" – brokastu maizītes ar ceptām olām un bekonu. Toties šeit nezināju nevienu vietu, kur varētu dabūt normālas angļu brokastis." Tādēļ, uzzinājis, ka "Chomsky" drīz tiks slēgts, Varis ideju par jaunu vietu, kur bohēma apvienotos ar garšīgu angļu brokastu baudīšanu, prezentēja saviem darba devējiem, ar kuru palīdzību un pieredzi atvērtas "Bismarka Brokastis".

Rūdītākie "Chomsky" un arī tā mantinieka "Č" apmeklētāji (vai vismaz tie, kam gadījies vakaru pavadīt vienatnē pie bāra letes), iespējams, būs ievērojuši ledusskapja uzlīmi "Loose lips sink ships", kas, kā izrādās, iedvesmojusi "Bismarka Brokastu" nosaukumu – pētot frāzes izcelsmi, Varis atklājis, ka tā izmantota Otrā pasaules kara laikā, lai brīdinātu jūrniekus krogos nepļāpāt par saviem ceļa plāniem un tādējādi nepakļaut briesmām vāciešu medītos preču un militāros kuģus. Būdams ieinteresēts vēsturē, Varis turpinājis lasīt par vienu no lielākajiem tā laika vācu karakuģiem "Bismarks" un tālāk – par pašu leģendāro valstsvīru, kura vārdā tas nosaukts un kuram, kā izrādās, ļoti garšojušas pamatīgas brokastis ar vismaz 10 olām (turklāt, kā apgalvo Varis, Bismarkam bagātīgi mielasti un vīns noderējis arī kā iedarbīgs diplomātiskais palīglīdzeklis, ar kuru politisko oponentu pretestību). Rezultātā izvēlēts krodziņa nosaukums un atbilstoši tam "firmas ēdiens" jeb klasiskās angļu brokastis ar ceptām olām, desu, pupiņām sarkanajā mērcē un baltu kafiju vai tēju. "Anglija ir uzbūvēta uz tējas un brokastīm," saka Varis.

"Bismarka Brokastis" iemitinājušās Bruņinieku ielā 81, kur kādreiz atradusies gan beķereja, gan bārs "Jautrais briedis", kurā saimniekojusi omulīgā ventspilniece Marta un dāmām pasniegti kokteiļi "Blokāde". Jautāts par to, kādi ir spilgtākie sastaptie bārmeņi, Varis atbild ar stāstu: "Kad biju maziņš, tētis mani veda uz leišu klubu Londonā, kur saimniekoja milzīgs vīrs, vārdā Kazis. Viņam vienmēr bija tāda (uzsit pa galdu) nostāja un auksts šņabītis ar siļķīti. Pret dzērājiem bija skarbs, bet pret bērniem – ne. Tādas lietas paliek prātā."

"Bismarka Brokastis" iekārtotas ar nedaudz apbružātu, nevērīgu šarmu – pieklusināta gaisma, eklektiskas dažādu laikmetu mēbeles. "Man vienmēr paticis klasiskais angļu krodziņš – dūmu smaka, vecas mēbeles un šerps bārmenis," stāsta Varis. Sākotnēji, iedvesmojoties no stāsta par karakuģi, bijusi doma kroga interjeru veidot jūrniecības tematikā, taču tas nav īstenojies, lai gan, kā norāda Varis, telpā esošais un apmeklētāju apbrīnotais milzu kamīns ar ukraiņu flīzēm nedaudz tomēr atgādinot kuģa priekšgalu. Tāpat "Bismarka Brokastis" var lepoties ar savu plašu atskaņotāju un Vara vectēva "Deutsche Grammophon" ierakstu kolekciju no 50.-60. gadiem. Apmeklētāji var izvēlēties gan Vāgneru, Vēberu un dažādas operetes, gan arī, citējot Vari, "crazy gabalus" no viņa vecāku krājumiem. Ja nu tomēr šāda mūzika nav pa prātam, ikviens ir laipni aicināts nākt ar savām platēm vai arī baudīt dzīvos koncertus – džeza improvizācijas, blūzu, eksperimentālo mūziku.

Neformālā atmosfēra vilina dažādu publiku – no draugiem, kaimiņiem un vietējiem līdz rakstniekiem un māksliniekiem, taču, kā atzīst Varis, "Bismarka Brokastis" tomēr biežāk ir tukšas nekā pilnas un ir nācies arī nosēdēt 10 stundas bez neviena klienta. Tāpēc, novērojot, ka bārs bieži mēdzot būt pēdējā pietura no Vecrīgas nākošajiem, Varis mainījis darba laiku – darbadienās no 20:00 līdz pēdējam viesim. Tomēr joprojām visu var sarunāt: "Ja esat grupa – piezvaniet, un mēs atvērsim," saka Varis, un es katram gadījumam pierakstu viņa telefona numuru – 29 566 617.

Visbeidzot, degot nepacietībā noskaidrot, cik daudz patiesības ir nostāstā par plikajiem vīriešiem pie kamīna, aplinkus pavaicāju par interesantiem gadījumiem no bāra dzīves. Man paveicas, un, iesaucies: "Plikās ceturtdienas!", Varis sāk stāstīt par kādu pastāvīgo klientu, kurš pasācis ceturtdienās bārā izģērbties. Viņam pievienojušies vēl pāris vīri, un drīz vakarēšana pie kamīna kailiem kļuvusi par ierastu lietu. "Varbūt drīzumā izsludināsim to kā oficiālu pasākumu. Lai gan tad, iespējams, zudīs daļa burvības," smaida Varis, un, sēžot pie krēslot sākušā tukšā bāra letes un malkojot otro kafijas tasi, es viņam piekrītu.

Anna Andersone

Anna Andersone ir teātra kritiķe un interneta žurnāla "Satori" redaktore.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!