Plānotās nodokļu izmaiņas apdraud kultūras pieejamību un daudzveidību

Ministriju izstrādātajā piedāvājumā nodokļu politikas pamatnostādnēm no 2021. gada līdz 2025. gadam rosināts vairs nepiemērot PVN atbrīvojumu kultūras pakalpojumiem, kurus nesniedz valsts un pašvaldību kultūras iestādes, ziņo aģentūra LETA. Pret to iebilst gan Kultūras ministrija, gan kultūras nevalstiskās organizācijas.

Kā ziņo LETA, kultūras pakalpojumiem plānots noteikt PVN likmi 21% apmērā, kas, saskaņā ar Finanšu ministrijas aprēķiniem, budžetu papildinātu par 2,1 miljonu eiro.

Finanšu ministrijas plānu kritizē Kultūras ministrija, tviterī norādot, ka "nav pieļaujama brīvā tirgus konkurences kropļošana, diferencējot PVN likmi kultūras pasākumiem atkarībā no tā, vai to sniedz publiskais vai privātais sektors". Tam sarunā ar "Tvnet" piekrīt arī festivāla "Positivus" organizators Ģirts Majors: "Kultūras pasākumu plāns ir plašs kā privātajiem, tā arī valsts rīkotājiem. Visi kultūras pasākumi ir komerciāli. Līdz ar to vairs nav skaidrs, kā valsts nodalīs to, kurš pasākums turpmāk varētu būt komerciāls un kurš nē."

Plāns piemērot PVN kultūras pakalpojumu sniedzējiem kļuva aktuāls jau 2015. gadā, taču pēc kultūras darbinieku protestiem un sarunas ar prezidentu Raimondu Vējoni tā ieviešana tika atlikta. 2016. gadā veiktajā Kultūras ministrijas pētījumā secināts, ka PVN piemērošana gan palielinās budžeta ienākumus, taču ieguvums varētu būt ievērojami mazāks, nekā plānots, ja tiek ņemts vērā, ka kultūras pakalpojumu cenu pieaugums samazinās pieprasījumu.

"PVN likme būtiski sadārdzina pakalpojumu (kas tāpat jau nav lēts un tiek tikai daļēji vai minimāli atbalstīts), padarot to vēl nepieejamāku patērētājam. Rezultātā cietīs kultūras pakalpojumu daudzveidība – kā tas bija izdevējdarbības nozarē, kad grāmatām tika palielināta PVN likme. Kultūras ministrijas pētījums arī parāda, ka reālais ieguvums ir mazāks un šāds solis nav finansiāli pamatots," sarunā ar "Satori" situāciju komentēja Laikmetīgās kultūras nevalstisko organizāciju asociācijas valdes locekle un Ģertrūdes ielas teātra vadītāja Maija Pavlova.

24. februārī Kultūras ministrija plāno tikties ar kultūras satura producentiem, autoriem un tos pārstāvošajām apvienībām, savukārt līdz 31. maijam Finanšu ministrijai uzdots izstrādāt vidēja termiņa valsts nodokļu politikas pamatnostādnes.

Plānots, ka 2021. gadā nodokļu izmaiņas skars arī citas kultūras sfēras, piemēram, tiek rosināts līdz 5% samazināt PVN likmi grāmatām iepriekšējo 12% vietā, bet elektroniskajām grāmatām – piemērot likmi 12% apmērā.