Aktualitātes
07.04.2020

Pirmo reizi tiešsaistē skatāma LNMM videomākslas kolekcija

Komentē
0
Saglabā

Latvijas Nacionālais mākslas muzejs 6. aprīļa līdz 31. maijam piedāvās skatīt tiešsaistes izstādi, ko veidos muzeja krājumā esošās videomākslas kolekcija.

Pirmo reizi kopumā tiek parādīta gandrīz visa Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) videomākslas kolekcija, kuras veidošanai muzejs pievērsies pēdējos piecus gadus. Skatītāju uzmanībai piedāvāta neliela, bet izcila izlase – Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna, Kārļa Vītola, Ievas Epneres, Ērika Apaļā, Kriša Salmaņa, Kristapa Epnera, Miķeļa Fišera, Maijas Kurševas, Katrīnas Neiburgas un Kristas Dzudzilo videomākslas darbi. "Vairākos darbos konstatējama noteikta tendence, kas šīs krīzes kontekstā uzlūkojama gluži vai kā pravietiska antimateriālistiska pozīcija. Eskeipisms dabā, vajadzība pasauli izskaidrot kopsakarībās pēc kāda vienota principa, nespēja rast piepildījumu un garīgu izaugsmi patērnieciskuma kultūrā," raksta izstādes kuratore Elita Ansone.

Darbu naratīvs aptver visai plašu amplitūdu – no reliģiozā Kristus augšāmcelšanās brīnuma Lieldienās Sarmītes Māliņas un Kristapa Kalna darbā "Altāris" (2006) līdz pat Miķeļa Fišera spēlei ar sazvērestības teorijām darbā "Valodas stunda" (2015). Kā norādīts izstādes aprakstā, vissenāk veidotais LNMM videokolekcijas darbs ir Katrīnas Neiburgas 2003. gada feministiskais projekts "Satiksme", kurā parādīta sieviete zināmā mērā viņai bīstamas profesijas – taksometra vadītājas lomā. Savukārt viens no jaunākajiem ir 2018. gadā radītais darbs – Kārļa Vītola animācija "Beigas", kas stāsta par pusmūža krīzes skartu vīrieti, kurš ir ieslodzīts savās atmiņās un cenšas samierināties ar fizisko un garīgo beigu sajūtu.

Virtuālā ekspozīcija dod iespēju apskatīt arī videoetīdi "Gulbis/Le Cygne" (2016) no Ērika Apaļā personālizstādes "Ģimene", kas pirms ārkārtējās situācijas izziņošanas tika atklāta Latvijas Nacionālā mākslas muzeja Lielajā zālē un pagaidām ir slēgta. Videodarbā meitene zem ūdens cenšas izrunāt vārdu "le cygne" (fr. val. 'gulbis'), taču ūdens matērija neļauj to izdarīt saprotami. Šī mazā detaļa ir trāpīgs komentārs par to, kā mainās mūsu spēja skaidri izteikties apkārtējo ietekmes faktoru un citu mijiedarbojošos spēku apstākļos.

Kā uzsver kuratore Elita Ansone, LNMM krājuma videodarbi tapuši izstāžu formātam, nereti kā lielākas ekspozīcijas daļa, un to instalēšanas veids – projicēšana uz viena vai vairākiem ekrāniem, izmērs un citas nianses ir būtiskas, lai sasniegtu mākslinieka iecerēto emocionālo iedarbību. "Eksponēšanas forma var būt arī neatņemama darba daļa. Piemēram, tikai lielizmērā ir projicējams Voldemāra Johansona okeāna vētras vērojums, kurā ar attēla megaizmēru un ūdens pilieniem piesātinātu telpu tiek radīts klātbūtnes efekts, ķermenisks pārdzīvojums. To nevar panākt, skatoties darbu datorā, tāpēc "Slāpes" (2015) nav iekļautas videomākslas kolekcijas izstādē. Tomēr, neapšaubāmi, arī minētais video iederas šībrīža situācijā ar atgādinājumu, ka cilvēks nebūt nav visvarenākais pasaulē," raksta Ansone.

Tāpat Mārtiņa Ratnika videoinstalācija "Zeme" (2009), kas tika nominēta otrajai Purvīša balvai 2011. gadā, prasa telpisku 360° projicēšanu, ko nevar nodrošināt datora ekrānā. Autora ideja, ka "mēs skatāmies, bet ļoti daudz ko neredzam", ir pamatā daudziem viņa darbiem un atkal jau trāpīgi sasaucas ar šodien aktuālo neredzamā vīrusa kontekstu.

Īsākais no kolekcijas videodarbiem ir iepriekš minētais Ērika Apaļā "Gulbis" – vien 1,21 min. Garākais ar 00:19:58 min ir Ievas Epneres dokumentālais videodarbs "Piramīdas četras versijas" (2015), kas tapis no Špicbergenā iegūta materiāla pamestā padomju ogļrūpniecības pilsētā Piramīda. Tā patiesībā atrodas Norvēģijai piederošā salā, un tajā jau teju divdesmit gadus laiks ir iekonservējies. Tur dzīvojošie varoņi izstāsta, ka šajā zemes nostūrī, kurā laiks ir apstājies un mūsdienu pārsātinātā pasaule nav ielauzusies, viņi var justies vienoti ar dabu un savā veidā – būt laimīgi.

Visi videodarbi skatāmi šeit. Videodarbus skatītāji aicināti vērot pilnā ekrānā.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!