Trīs ieradumi kritiskās domāšanas apgūšanai skolās
Šis raksts var attīstīties tikai divos virzienos. Varu jūs nogarlaikot ar niansēm vai arī visu pārlieku vienkāršot. Izvēlos otro.
Apskatīšu trīs ikdienas ieradumus, kas bērniem jau skolas solā var palīdzēt attīstīt kritiskās domāšanas prasmes.
Piramīdas: disciplinēta viedokļa izteikšana
Ik dienu mūsu uztveri bombardē informācija un dažādi centieni mūs par kaut ko pārliecināt. Šampūna reklāma liek domāt, ka pēc dušas pēkšņi būsi seksuāli iekārojams. Vīrietis ādas jakā stāsta, ka vakcinēšanās var nogalināt vecmāmiņas un nākamgad, starp citu, noteikti jābalso par viņu pašu.
Orientēties šajās situācijās var palīdzēt intelektuāli standarti un psiholoģiska disciplīna. Standarti ir zināšanas par to, kā vismaz teorētiski būtu jāizskatās spēcīgam, labi pamatotam argumentam, kuram vērts ticēt. Disciplīna ir spēja šo informāciju patstāvīgi un nepārtraukti salīdzināt ar apgūto ideālo standartu.
Ja kāds man iedotu skolu atslēgas, es visās Latvijas klasēs pie sienas pielīmētu šādus plakātus:
10. klases skolēnam būtu jāspēj paskaidrot, ka spēcīgs arguments sastāv no:
– skaidri formulēta apgalvojuma vienā teikumā ("Vārnas ir mani mīļākie putni, jo tās ir gudras.");
– loģiskas, ar apgalvojumu saistītas paskaidrojuma ķēdītes, kurā viens solis seko nākamajam ("Man patīk inteliģenti dzīvnieki. Vārnas var atskrūvēt kolas pudeli, lai tiktu pie tās satura. Tas prasa inteliģenci. Tādēļ man patīk vārnas.");
– vairāki uzticami piemēri vai pētījumi, kas apstiprina augstāk piramīdā ietverto, kā arī atsauce uz uzticamu jomas autoritāti.
Šis piramīdas modelis ir ļoti izplatīts ASV un Lielbritānijas skolu sistēmās (ar nosaukumu "State-Explain-eXamplify"), kur visiem skolēniem jāmācās rakstīt argumentētu eseju. Mūsu reģionā argumentētā eseja vēl ir samērā jauns formāts, lai gan kultūra mainās. Pagaidām Latvijā aizvien populārāks ir domraksts, nevis argumentētā eseja.
Tikpat svarīgi kā spēt atpazīt spēcīgus argumentus ir attīstīt skolēnā apziņu, ka dzīvē regulāri nāksies sastapties ar informāciju, kas neietilpst pareizās argumentācijas piramīdā, – ar runātāja balss toni, ļauni smaidošu Krišjāņa Kariņa bildi pie raksta "pietiek.com", šampūna reklāmas aktiera izskatu. Piramīda trenē saprast, ka šīs blakuslietas nav svarīgas, kad sastopies ar mēģinājumiem tikt pārliecinātam. Tā jau ir daļa no medijpratības.
Domāju, ka pilnīgi visu priekšmetu skolotājiem vajadzētu attīstīt skolēnu argumentācijas standartus, liekot viņiem izteikt un aizstāvēt viedokļus disciplinētā veidā. Grupu darbs, diskusijas stundās, domraksti, esejas. Literatūras stunda: "Izmantojot piramīdu, pastāsti, kurš "Sprīdītī" bija tavs mīļākais tēls un kādēļ!" Vēstures stunda: "Kā tev šķiet, vai Kārļa Ulmaņa režīms bija autoritārs? Pamato viedokli, izmantojot piramīdu!" Biznesa stunda: "Vai bizness jāuzsāk vienam pašam vai kopā ar līdzdibinātāju? Atbildi, izmantojot piramīdu!"
Tikpat svarīgi stundās ir darīt arī pretējo – regulāri strādāt ar informāciju (avīžu rakstiem, reklāmām, ziņu sižetiem) un, izmantojot šo perfektā argumenta modeli, to kritiski izvērtēt. Vēstures stunda: "Kādas piramīdā neietilpstošas emocionālās pārliecināšanas metodes izmanto šis padomju propagandas plakāts?" Fizikas stunda: "Ko tu domā par šo argumentu pret kodolenerģijas izmantošanu? Vai tas tevi pārliecina?"
Protams, piramīdas modelim ir savi ierobežojumi un tas ne tuvu nenosedz visu kritiskās domāšanas laukumu. Tomēr šis modelis ir uzskatāms, vienkāršs veids, kā skolēni var sākt domāt īstajā virzienā. Iedziļināties argumentācijas un medijpratības niansēs viņi varēs vēlāk, lēnām mācoties par loģikas kļūdām, uzticamu avotu atrašanu, zinātnisko metodi un uzticamām dažādu jomu autoritātēm.
Starp citu, organizācijas "QUO tu domā" un "Debašu centrs" daudziem Latvijas skolotājiem piedāvā regulāras argumentācijas, debašu un kritiskās domāšanas darbnīcas.
Velns: intelektuāls vieglums
Universitātē mācījos pie grieķu pasniedzēja, kurš regulāri teica: "Mārtiņ, ja gribi kaut ko šajā pasaulē saprast, tev jālidinās kā bērza lapai argumentu un pierādījumu vējos."
Man šis teiciens joprojām patīk, jo tas raksturo zināmu intelektuālu vieglumu, vēlmi dzīvot ar atvērtu prātu un regulāri spēlēties ar jaunām idejām un argumentiem.
Bērza lapai var pretnostatīt Zvārtes iezi, kura idejas nemainās un kura viedoklis ir mūžīgi piesiets tā identitātei ("liberālis, centrists, konservatīvais") vai, vēl sliktāk, klasesbiedru vai sava sociālo mediju burbuļa viedoklim. Neviena jauna argumenta vējš to neizkustinās, nevienu pretēju viedokli aizstāvošu rakstu tas neizlasīs.
Bieži tiek runāts par to, ka kritiskā domāšana nav tikai spējas, bet arī vērtības un attieksme. Tas, manuprāt, ir pareizi. Piemēram, spēja saglabāt kategorisku skepsi pret vakcinēšanos, kamēr mirst cilvēki, prasa zināmas ieža īpašības.
Viens veids, kā skolās veicināt šīs vērtības, ir likt skolēniem regulāri kļūt par "velna advokātiem", aizstāvot svešus viedokļus, kurus viņi paši nepārstāv. Ar piramīdas palīdzību, protams.
Es agrāk Latvijas skolās un universitātēs vadīju debašu pulciņu nodarbības. Cilvēkiem, kuri šādās nodarbībās nav piedalījušies, ir grūti saprast to, cik bieži skolēni maina savu viedokli par dažādām tēmām pēc tam, kad tiem bijis jādarbojas kā "velna advokātam". Man šie brīži vienmēr ir likušies interesanti. Jaunieši pēkšņi saprot, ka eksistē arī daudzi jēdzīgi argumenti pret viņu sākotnējām pozīcijām, kuras osmozes ceļā aizgūtas no draugiem vai "TikToka".
Izmantošu skolu debašu kustības klišeju – jaunieši šajā procesā saprot, ka pasaule nav melnbalta, tā ir dažādos pelēkā toņos.
Skolotāji un vecāki šo procesu var veicināt, liekot skolēniem iejusties "velna advokāta" pozīcijā. Piemēram, vēstures stundā pārliecinātam pacifistam likt izveidot argumentu, kas aizstāv atombumbu uzmešanu uz Hirosimu un Nagasaki Otrā pasaules kara laikā. Pārliecināti liberālam skolēnam likt izveidot argumentu pret abortu legalizāciju. Pārliecināti konservatīvam skolēnam likt aizstāvēt ideju par viendzimuma laulību ieviešanu. Veidot ieradumu spēlēties ar idejām un brīvi tās pētīt. Mazliet pierast pie psiholoģiskā diskomforta, kas nepieciešams kritiskai domāšanai.
Mans novērojums ir tāds, ka šobrīd Latvijas izglītības satura veidotāji labi saprot nepieciešamību būt par "velna advokātiem", savukārt skolotāji klasēs nereti ir skeptiski. Skolotājiem patīk doma par to, ka skolēniem vienmēr jāizsaka savs īstais, "autentiskais" viedoklis. Doma par "velna advokātu" viņiem neiet pie sirds, un tāpēc skolotāji izvairās likt skolēnus šādās situācijās.
Skolēniem regulāri jāspēlējas ar svešām idejām. Tikai tā viņi varēs iegūt bērza lapas intelektuālo vieglumu.
Cilpas: praktiskas spējas neattīsta lekcijās
Viens uzskats ir atmetams uzreiz – pieņēmums, ka kritiskās domāšanas spējas skolēni var apgūt, klausoties lekcijas. Argumentācija, medijpratība un kritiskā domāšana ir dziļi praktiskas spējas. Vienīgais veids, kā būvēt praktiskas spējas, ir tās regulāri pielietot un sastapties ar ātru un kvalitatīvu atgriezenisko saiti, kur kāds cits komentē tavu sniegumu, norāda uz vājajām vietām un sniedz ieteikumus attīstībai.
Būtībā jārada situācija, kurā skolēni nepārtraukti tiek ievietoti "pielieto prasmi – saņem atgriezenisko saiti" cilpās. Cilpa sastāv no skolēna mēģinājuma disciplinēti argumentēt vai kritiski izvērtēt informāciju, kam seko klasesbiedra, skolotāja vai vecāka kritika un ieteikumi par to, kas bija labi un kas vēl ir uzlabojams. Varbūt arguments atsaucas uz "mana mamma teica", nevis uz autoritatīvu avotu. Varbūt nepietiekami skaidri formulēts aizstāvamais apgalvojums. Varbūt nav pamanīts tas, ka teksta virsraksts izmanto manipulatīvu, emocionālu valodu.
Šādu cilpu vajag daudz. Kritiskā domāšana ir grūta, praktiska spēja. To neapgūst vienā mēnesī.
Problēma ir skaitļos. Skolotājs ir viens, bet viņam pretī sēž 30 skolēni. Skaidrs, ka ar mājasdarbu labošanu vai veiksmīgu sokratiskās metodes pielietošanu ("Jāni, ko tu domā par šo argumentu?") skolēnus var ievietot zināmā mācīšanās cilpu skaitā. Bet šis cilpu skaits būs ļoti mazs un ar to var nepietikt kritiskās domāšanas attīstīšanai.
Prasmīgam skolotājam jāspēj veiksmīgi vadīt klasi, izmantojot grupu darbu, kur skolēni kopīgi veido argumentus, kopīgi izvērtē jaunu informāciju vai kopīgi risina kādu citu problēmu. Skolēni var paši veiksmīgi cits citam sniegt atgriezenisko saiti un palīdzēt mācīties. Tā var pamatīgi palielināt "pielieto prasmi – saņem atgriezenisko saiti" cilpu skaitu.
Nav grūti novērtēt skolotāja prasmīgumu, ieejot klasē. Prasmīga skolotāja klasē skolēni aktīvi strādā grupās, risina problēmas un diskutē savā starpā. Cilpas griežas! Skolotājs staigā apkārt, palīdz skolēniem un iedrošina. Ne tik prasmīga skolotāja stundas pārsvarā izskatās pēc lekcijām – viens cilvēks pāris reizes nedēļā 40 minūtes runā virsū citiem 30 cilvēkiem. Cilpas negriežas.
Prasmīgu skolotāju darbs ir jāciena un viņiem regulāri jāsaka paldies. Latvijā vērtīgu darbu skolotāju sagatavošanā veic tādas programmas kā "Mācītspēks".
Organizēt klases darbu veidā, kur visi skolēni tiek pie regulāras, vērtīgas atgriezeniskās saites, ir sasodīti grūti, bet bez tā skolēniem būs grūti attīstīt kritisko domāšanu.
Paldies par vizualizācijām Kristapam Berzinskim.
0