Adriens van Utrehts, "Klusā daba ar zaķi un putniem", 1649
 
Sabiedrība
14.03.2018

Pilsoniskais klusums

Komentē
9

Pirms neilga laika kāda organizācija pavēstīja Latvijas sabiedrībai satraucošu ziņu – Latvijas skolās notiek agresīva bērnu ietekmēšana ar mērķi padarīt visus skolēnus par vegāniem. Ar to vairākās skolās nodarbojusies radikālā organizācija "Dzīvnieku brīvība", tās upuru skaits sasniedz jau pusotru tūkstoti bērnu, kuru attīstību apdraud nodarbību demagoģiskais saturs, piespiežot atteikties no veselīga uztura.

Tie, kas bija nākuši uz pēdām šādai informācijai, bija nevis plašsaziņas līdzekļi, izglītības darbinieku organizācijas vai ārstu biedrības, bet gan – Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome (LOSP). Šī organizācija, kā jau var spriest pēc nosaukuma, apvieno dažādu lauksaimniecības nozaru biedrības un iepriekš nav izcēlusies ar izglītības procesu vai uztura jautājumu komentēšanu. Tomēr tieši viņi apkopojuši šo informāciju un izsūtījuši plašsaziņas līdzekļiem.

Badā mirstošu bērnu ģindeņu tēli vairumam cilvēku rada emocionālu un analītiskās spējas nomācošu reakciju, tomēr pašiem bezsirdīgākajiem lasītājiem pirms slīgšanas sašutumā var rasties daži jautājumi – kāpēc traumēto bērnu vecāku pirmā reakcija nav bijusi došanās pie skolas vadības vai pašvaldības, zvanīšana uz kādu no daudzajiem plašsaziņas līdzekļu "tautas balss" telefoniem, bet – no visām iespējamām organizācijām – viņi devušies pie lauksaimniekiem?

Gana ticama ir versija, ka tās drīzāk bijušas pašu lopkopju (LOSP biedru) intereses, ne gluži rūpes par bērniem, kas primāri motivējušas šīs preses relīzes sagatavošanu. Uz to vedina domāt arī tās pirmais teikums: "Periodiski LOSP dalīborganizācijām nākas atspēkot dažādu dzīvnieku aizsardzības organizāciju tieši vai netieši vērstus apvainojumus vai uzbrukumus nozarei."

Šobrīd LOSP joprojām ir vienīgā organizācija, kas ir šokā par pašas sagatavoto ziņu. Tai nav pievienojušies ne ārsti, ne izglītotāji, tāpēc droši vien ir pamats apšaubīt minēto situācijas aprakstu. Izmantojot senus vides aizsardzības radikāļu kontaktus, manā rīcībā ir nonākusi prezentācija, kas tikusi rādīta skolās (vidusskolu vecākajās klasēs*), un ar tās saturu katrs pats var iepazīties šeit. Kopumā – ir maz lietu, kam nevar piekrist. Tajā minētā dzīvnieku produktu negatīvā ietekme uz vidi un veselības riskiem ir zinātniski labi pamatota. Varbūt agresija un demagoģija izpaudušās citos veidos, tomēr vismaz prezentācijā tām pamatu grūti saskatīt.

Lai ko arī katrs no mums nedomātu par vegānismu un pašu "Dzīvnieku brīvību", šāda situācija iezīmē problēmu mūsu pilsoniskās sabiedrības problēmu.

Izskatās, ka LOSP galvenais mērķis nav bijis skaidrot savu viedokli un atbildēt uz intensīvās lopkopības nozarei neglaimojošo informāciju vai veicināt profesionālu sarunu par to, vai šādas nodarbības ir piemērotas noteikta vecuma skolēniem. Tā vietā preses relīze tiecas ar emocionālu un šokējošu vēstījumu nomelnot publiskās diskusijas oponentu – biedrību "Dzīvnieku brīvība".

Šāda rīcība nav nekas jauns pasaulē ik dienu izspēlētajos konfliktos starp savtīgajām un sabiedrības interesēm (visatšķirīgākajās to izpratnēs). Apklusināt kritiskās balsis bieži vien ir vieglākais ceļš savu interešu stiprināšanai. Skarbākajos pasaules nostūros to dara ar slepkavībām – pēdējos desmit gados vien nogalināts ap 1000 vides aktīvistu (vairāk nekā žurnālistu), kas iestājušies pret savtīgām interesēm. Latvijā un citur pārtikušajā pasaulē slepkavošana atstāta īpaši dārgiem konfliktiem, tā vietā cenšoties nomelnot neērtās organizācijas, īpaši to galveno resursu – uzticamību.

Kā atbildēt uz kritiku par sabiedrības interešu neņemšanu vērā, lai nevajadzētu ieslīgt nepatīkamās detaļās? Vienkārši jāizstāsta, Kā Ir Patiesībā. Patiesībā korupcija Latvijā nav problēma, un to saka tikai organizācijas, kuras plāno visu pasaules varu nodot Džordža Sorosa miklajās rokās. Patiesībā feminismam Latvijā nav nekāda pamata – feministes tā vienkārši izpauž neapmierinātību ar dzīvi un savu neglītumu. Patiesībā dzīvnieku aizsardzības organizācijas darbojas starptautisko konkurentu uzdevumā pret Latvijas ražotājiem. Patiesībā šie paši ražotāji maksā arī "Rigvir" kritiķiem. Patiesībā mežu politika Latvijā ir nevainojama un zinātnē balstīta – pret to iebilst tikai zaļie teroristi, kuru mērķis ir atņemt mežus to īpašniekiem un pašus mežus sapūdēt. Patiesībā Latvijā vispār nav nekādu draudu dabas vērtībām – to saka tikai vides organizācijas, lai Eiropa piešķirtu tām vairāk naudas vides sargāšanai. Un Patiesībā aiz katra klimatu pārmaiņu pētnieka slēpjas saules enerģijas netīrā nauda, kas draud nekrietni sagraut fosilo resursu ieguves uzņēmumus.

Patiesībā Neviens Nekad Neko Nedara sabiedrības interesēs. Katrs, kas publiski kaut ko kritizē, ir savtīgs nelietis, kas, ļoti iespējams, slepus plāno hibrīdkaru.

Šādi vēstījumi Latvijā nav margināli un nenozīmīgi. Tos izsūta ne tikai apšaubāmas uzticamības politiķi, bet arī ietekmīgi uzņēmumi un jau minētā LOSP – šāda līmeņa organizāciju reputācijas parasti tiek rūpīgāk sargātas aiz netiešām organizācijām. Vēstījumus par sazvērestībām regulāri izplata arī ietekmīgi plašsaziņas līdzekļi, reti kad aplūkojot informācijas sagatavotāju intereses kritiski. Iedzīvotāju uzticēšanās nevalstiskajām organizācijām Latvijā ir viena no zemākajām Eiropā un salīdzināma ar Krieviju, kur valdošais režīms nekautrējas bez starpniekiem pateikt, kā ir Patiesībā.

Visā pasaulē cilvēki papildus savām ikdienas rūpēm nonāk pie domām par to, kā vēlētos mainīt sabiedrību. Bieži vien šie cilvēki kopīgi panāk svarīgas pārmaiņas. Tikpat bieži šīs vēlmes saduras ar savtīgām interesēm, kas var atļauties novākt no ceļa neērtos viedokļus. Jo vieglāk to izdarīt, jo mazāk iespēju pārmaiņām.

Ne jau katras biedrības izpratne par sabiedrisko labumu būs mums pieņemama – un droši vien šajā gadsimtā grūti atrast polarizējošāku stāsta ilustrāciju par vegānismu un dzīvnieku tiesībām. Daļa biedrību tiešām būs finansētas ar hibrīdkaram atvēlētajiem līdzekļiem.

Bet, ļaujot bez pamatojuma tik viegli izplatīt viszemākās kvalitātes informāciju par biedrībām, kas nav "mūsējās", mēs katrs apdraudam arī savas iespējas tikt sadzirdētiem un ņemtiem vērā, kad to vēlēsimies. Latvijā (un arī pasaulē) arvien sarūkot uzticēšanās līmenim sabiedriskā labuma organizācijām noteikti ir vērts padomāt, vai satraucošāks par visām piesauktajām sazvērestībām nebūtu šīs tendences galējais iznākums – pilsoniskais klusums.

 

*Precizēts, lai izvairītos no pārpratumiem.

Edmunds Cepurītis

Specializējies plašās tēmās – vides aizsardzībā un kritiskajā domāšanā. Negribīgi uzņemas arvien plašākas atbildības, ko uzliek informētība par dažādiem dzīvībai svarīgo sistēmu sabrukšanas riskiem.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
9

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!