Pilsētā ienāca murālis

Tieši paša Brektes piesauktais konteksts ir tas, kas nosaka vai mākslas darbs kaut kur iederas vai ir nevietā. Lai arī Brektes daiļrade man nekad nav likusies pārdomāta un dziļāka par centieniem provocēt, tai tomēr ir sava vieta Latvijas mākslas ainavā. Tomēr vai zīmējumam ar šādiem tēliem un kodiem ir īstā vieta uz skolas sienas - atļaujiet nepiekrist. Neglābj arī darbam pievienotais citāts. Cik gan liekulīgi ir saukt sevi par sliekām un svēti sašust par cenzūru un piesaukt Džemmu un augsto mākslu, un pārmest skolēnu vecākiem un sabiedrībai, ka, lūk, idioti, jo negrib iedziļināties un netver lauku. Var justies kā svētā mocekļa aizstāvis, kā progresa cilvēks, kas zinošāks un pārāks par atpalikušajiem. Lai arī gribētos tam noticēt, tomēr kaut kā vairāk izskatās, ka diemžēl šis darbs ir kārējā Brektes ego glaudīšana, kur dziļāku jēgu nesameklēsi. Protams, cien. filozofs Svece kārtējo reizi nekādu problēmu nesaskata un atkal var legāli ieņirgt par neapgaismotajiem tumsoņām, kas mākslu negrib saprast. Mēs jums iemācīsim mākslu mīlēt, ar steku un neonu, ar lateksu un ragiem, ar deformētiem kailķermeņiem. Mīliet!

Aptauja https://www.facebook.com/100001894580847/videos/4544344472254123/