Jesaja Berlins
 
Sabiedrība
09.03.2021

Piezīmes par vērtību plurālismu un nosodījumu par citādību

Komentē
33

Zibens cienīgā ātrumā Latvijas publisko telpu pāršalkusi diskusija par t.s. "atcelšanas kultūras" jeb cancel culture fenomenu, kad daļa sabiedrības boikotē, pakļauj izolācijai vai citādi ar izstumšanas metodēm izrēķinās ar kādu cilvēku vai organizāciju par tās viedokļa vai rīcības šķietami nepieļaujamo atšķirīgumu, citādumu. Pašmāju influencere Elīna Didrihsone, arhibīskaps Jānis Vanags, režisors Alvis Hermanis un visbeidzot nule kā pasludinātie Jaunā Rīgas teātra ētiskie noteikumi un to papildu komentāri ar lielākām vai mazākām atskaņām ir "pacepinājuši" daudzus aktīvistus un viedokļu paudējus.

Vēlmi tiesāt par izteiktā viedokļa saturu daudzi apsmīn kā mūsdienās arvien plašāk pārprastu politkorektumu, kas esot kaitīgs, jo sevišķi mākslas pasaulē. Alvis Hermanis nu jau regulāri dalās ar pārdomām, ka politkorektuma terors esot postošs un brīvība, arī mākslas teritorijā, ar katru gadu arvien sašaurinoties. Viņaprāt, solis pa labi, pa kreisi – un cilvēki tiek nepamatoti diskvalificēti, nonākot līdz totalitārismam, kurā tiek uzspiests viens pareizais viedoklis.

Domu konfrontācija ir tā eskalējusies, ka nonākusi konceptuālā apjukumā – grūti orientēties, kas tiek vēstīts, pret ko tiek oponēts un kas tiek aizstāvēts. Vai šī sociālā problēma un t.s. atcelšanas kultūra ir kaut kas principiāli jauns un pirms tam nebijis? Kā sabiedrībai būtu pareizi reaģēt uz konfrontāciju ar citādumu? Nenoliegšu, ka šie patiešām ir mulsinoši jautājumi un nav viegli "visu salikt pa plauktiņiem".

Viedoklis un tā pārstāvētās vērtības

Vispirms jāsāk ar to, ka modernisma situācijā viedoklim nav patiesuma vērtības, proti, tas nevar būt ne patiess, ne aplams. Ar viedokli netiek izteikts nekāds apgalvojums par faktiem, kad varētu strīdēties par apgalvojuma atbilstību īstenībai. Viedoklis sakņojas vērtību izvēlē. Līdz ar to viedokļa autors pārstāv noteiktu attieksmi un vērtības.

Sabiedriskais viedoklis pēc būtības pārstāv sabiedrībai svarīgas vērtības vai vērtību grupas, uz kuru pārkāpumu reaģē ar publisku nosodījumu jeb atcelšanu. Līdz ar to t.s. atcelšanas kultūra galu galā reducējas līdz jautājumam par sabiedrības attieksmi pret atšķirīgām vērtībām.

Vērtību dažādība neizbēgami nozīmē arī to, ka pastāv viedokļu daudzveidība. Tieši tik vienkārši – par vienu un to pašu jautājumu katram var būt atšķirīgs viedoklis. Šajā vienkāršībā slēpjas arī milzīgs izaicinājums, ar ko nodarbojas mūsdienu politiskā un ētikas filozofija. Kā sabiedrībai sadzīvot un būt vienotai, ja tās ietvaros pastāv radikāli atšķirīgi viedokļi un vērtības? Kā neiekrist vērtību relatīvismā un atrast universālu ētikas platformu, ja atzīstam dažādību?

Fundamentālu atbildi uz šo problēmu mēģināja sniegt Rīgā dzimušais un vienlaikus pasaulē plaši pazīstamais brīvības filozofs Jesaja Berlins (1909–1997). Izrādot intelektuālu pretestību totalitārajām ideoloģijām, Berlins nopietnā līmenī pacēla jautājumu par vērtību plurālismu, kas atzīst, ka sabiedrībā vienmēr pastāvēs vērtību dažādība, bet valsts un sabiedrības vēršanās pret atšķirīgām vērtībām un viedokļiem ir stipri jāpiebremzē. Ņemot vērā, ka Rietumu pasaules kultūra ir fundamentāli absorbējusi Berlina pieeju un pie viņa domu mantojuma joprojām atgriežas daudzi prominenti domātāji, turpmāk dažu piezīmju veidā ieskicēšu viņa redzējumu šajā jautājumā.

Kas īsti ir vērtību plurālisms?

Vērtību plurālisma pirmais aicinājums ir mazināt tiesāšanas kāri attiecībā pret atšķirīgo vai citādo. Berlins aicina atzīt: kā cilvēces kultūrām, tā arī katram individuālajam cilvēkam ir daudzas un dažādas vērtības. Metaforiskā nozīmē pasaule ir liels dārzs ar dažādām puķēm un augiem, kur katrs ir sevišķs savā veidā, ar savām prasībām un tiesībām, pagātni un nākotni. Katram no tiem ir savs gravitācijas centrs un atskaites punkti.

Vērtību dažādība var izpausties gan kolektīvā līmenī – caur kultūru kopējām atšķirībām, gan individuālā līmenī – caur katra individuālā cilvēka dzīves atšķirībām. Visos gadījumos kultūru un individuālo vērtību daudzveidība ir plurālisma gaidītais rezultāts. No šejienes arī veidojas izpratne par katras kultūras unikālo raksturu un pašvērtību. Tāpat ar to tiek likti pamati idejai par iekļaujošu sabiedrību, proti, tādu, kas spēj sadzīvot ar citādību.

Vērtību dažādības situācijā daļu no tām cilvēks var iekļaut savā dzīvē kā saskanīgas, bet daļa no vērtībām paliek neīstenotas. Šāda situācija veidojas tādēļ, ka vērtības var būt savstarpēji pretrunīgas, kā rezultātā vienas vērtības izvēle loģiski izslēdz citas vērtības vienlaicīgu izvēli. Piemēram, noziedznieka apžēlošana vienlaikus izslēdz taisnīgumu. Citiem vārdiem, vērtības ne tikai ir dažādas, bet arī nemitīgi un nenovēršami savstarpēji konfliktējošas.

Mēs nevaram īstenot visas vērtības, tāpēc gribot negribot esam nolemti izvēlēties. Tas ir fakts. Tomēr katra individuālā vērtība ir unikāla savā īpatnībā un nozīmē, tāpēc vērtības nekad un ne pie kādiem apstākļiem nav savstarpēji salīdzināmas vai samērojamas. Šeit esam nonākuši pie vērtību plurālisma kodola. Plurālisms aizliedz veidot vērtību salīdzinošos spriedumus, jo tiek salīdzināts nesalīdzināmais.

Ja divas vērtības ir savstarpēji izslēdzošas, netiek piemērots visaptverošs kritērijs, kas dotu pamatu apgalvot, kura vērtība ir pareiza vai labāka. Vērtībām nav kāda noteikta kopīga mēra vai konvertējamības kritērija. Nav nekādas racionālas mērauklas, ar kuras palīdzību būtu iespējams iegūt pareizu un nešaubīgu atrisinājumu. Izvēle starp dažādām vērtībām nav racionalizējams process. Līdz ar to nav pamata vispārīgi apgalvot, ka vērtību dilemmas gadījumā viena izvēle ir labāka par citu izvēli. Latviešu literatūras klasikā Rūdolfs Blaumanis šo situāciju dziļi simboliski attēlojis Kristīnes mokošajā izvēlē starp Edgaru un Akmentiņu, kur nav vienas pareizas atbildes uz dzīves izvirzīto dilemmu.

Gadījumos, kad gala vērtības ir nesamierināmas, viennozīmīgi risinājumi principā nav atrodami. Plurālisms paredz, ka vērtību izvēle vienmēr atstājama cilvēka individuālajam ieskatam un jārespektē. Tāpēc viedoklis, kas pārstāv vienas vērtības, nevar būt ne labāks, ne sliktāks par viedokli, kas pārstāv atšķirīgas vērtības. No plurālisma perspektīvas nav nekāda pamata tiesāt cilvēku tikai par to, ka viņam ir atšķirīgs viedoklis vērtību izvēles jautājumos. Tiesāšana šādā gadījumā nozīmē otra cilvēka brīvības un morālās vērtības necienīšanu, proti, vēršanos pret to, kas viņu padara par cilvēku.

Vai vērtību plurālisms ir vērtību relatīvisms?

"Man patīk kafija ar pienu, bet tev garšo bez; es atbalstu labsirdību, bet tu dod priekšroku koncentrācijas nometnēm," – ar dziļu ironiju Berlins aicina nepārprast vērtību plurālismu [1]. Vērtību plurālisms nav vērtību relatīvisms, kurā nepastāvētu kopīgi ētiska vērtējuma kritēriji un rīcība, kas būtu morāli nepieņemama. Nenoliedzot plurālisma izaicinājumu pārvarēt relatīvismu, Berlins tomēr skaidri pieturas pie pozīcijas, ka tas nav viens un tas pats.

Lai gan katrs esam unikāls savā veidā un vienlaikus pastāv dažādas vērtības, tomēr šo vērtību skaits nav bezgalīgs. Berlins norāda, ka dzīvesveidi atšķiras, mērķi un morālie principi ir daudzējādi, bet ne bezgalīgi daudz – tiem jāiekļaujas cilvēciskajā horizontā (human horizon).

Berlina ieviestais jēdziens "cilvēciskais horizonts" paredz, ka tajā iekļaujas fundamentāli cilvēciskais, proti, cilvēciskās esamības pamatprincipi. Tas ļauj atpazīt (apjēgt) un empātiski pārdzīvot vērtības. Neviena indivīda vērtība nestāv ārpus šī horizonta.

Par cilvēciskā horizonta esamību liecina cilvēku spēja savstarpēji saprasties un empātiski iztēloties atšķirīgus dzīvesveidus, pat ja tie netiek pieņemti. Ja mums nebūtu kopīgu vērtību, mēs paliktu individuālā izolācijā un nespētu cits citu saprast. Relatīvisms cilvēku nosacīti ieslēdz telpā bez logiem un durvīm, kur nepastāv iespēja sazināties ar atšķirīgu vērtību pārstāvjiem. Tomēr vērtību plurālisms pārvar šādu izolāciju. Lai kaut ko varētu saukt par vērtību, tam jāsasniedz empātiska universalitāte, kas apvieno visas cilvēciskās būtnes.

Vienas kultūras pārstāvji ir spējīgi saprast citas kultūras pārstāvjus. Šāda saprašanās var notikt pat ar būtisku laika novirzi. Piemēram, esam spējīgi saprast Senās Grieķijas vai Senās Ķīnas kultūru, pat ja mūsu pašreizējā kultūra balstīta atšķirīgās vērtībās. Mēs varam nepiekrist cita laikmeta vērtībām, bet varam tās apjēgt. Iespēja saprast sava vai cita laika cilvēkus, būtībā cilvēku iespēja savstarpēji sazināties, ir atkarīga no kopīgu vērtību pastāvēšanas, nevis tikai kopīgas faktu pasaules. Dažādu laikmetu vērtības sakausējas vienotā cilvēciskā horizontā.

Līdzās cilvēciskajam horizontam Berlins akcentē arī būtiskās cilvēciskās vērtības (core human values), kuras apvieno cilvēci. Tas sašaurina vērtību jēdzienu līdz tām vērtībām, kuras akceptē visas vai vismaz lielākā daļa no sabiedrībām. Ja kāds pedofils vai spīdzinātājs apelēs pie savas unikālās vērtību izvēles, vērtību plurālisms nekad nedos platformu šādai rīcībai un netolerēs to.

Tādējādi cilvēciskais horizonts un būtiskās cilvēciskās vērtības nosaka morālās rīcības robežas, bet vispārcilvēciskās vērtības ļauj mums panākt vismaz minimālu vienošanos ētiskajos jautājumos. Šis skatījums balstās pārliecībā par cilvēka universālo būtību, kas ir līdzdalīga katra cilvēka dzīvē neatkarīgi no laika un vietas.

Līdz ar to Berlins izprot vērtību plurālismu kā koncepciju, kas atzīst un respektē dažādas vērtības un mērķus, uz kuriem cilvēki var tiekties, vienlaikus paliekot racionāli, humāni un spējīgi viens ar otru saprasties. Kopīgā cilvēciskā horizonta un būtisko cilvēcisko vērtību ideja liek pamatus pieejai, kurā vērtību plurālisms nav vērtību relatīvisms, jo pastāv ētiskas robežas, ārpus kurām plurālisms nepastāv.

Nobeiguma vietā

Sabiedrības nosodījums ir pastāvējis vienmēr un visur, ciktāl ir pastāvējušas sociālās normas un cilvēku kā sabiedrisku dzīvnieku mijiedarbība. Cerība, ka šāda sociāla aktivitāte varētu kaut kur pazust, maigi sakot, ir naiva. Publisks kauninājums vienmēr ir bijis taisnīguma izjūtas nepieciešami noteiktas sekas par pārkāpumu – nepakļaušanos sabiedrībā vispārpieņemtajiem noteikumiem.

Cita lieta, ka sabiedrības nosodījuma tieksmei un t.s. atcelšanas kultūrai, kas tiek pastiprināta ar sociālajiem tīkliem, ir nopietns risks kļūt totalitārai ar pārmērīgu sociālo kontroli, atstājot "aiz borta" to, kas ir būtiskākais cilvēkā. Viendimensionāls skatījums un kāre tiesāt citādo pēc formulas "manas vērtības un nepareizās vērtības" nav savienojama ar vērtību plurālisma ideju.

Vienlaikus jāsarūgtina arī huligāni, kuriem tik ļoti patīk dzīvot bez robežām un noteikumiem. Aiziešana no totalitārās sistēmas mantojuma nenozīmē ar brīvības un plurālisma saukļiem ielēkt anarhijā ar absolūtu visatļautību. Galu galā esam saistīti ar vispārcilvēciskām robežām, tāpēc vērtību plurālisma tolerance nav bezgalīga. Jēdzīgākais risinājums ir nospraust robežas un atrast līdzsvaru – droši vien kā allaž sabiedriskās dzīves jautājumos.

 

Izmantotie avoti:

1. Berlins, J. Četras esejas par brīvību. Rīga: Sorosa fonds–Latvija, 2014.

2. [1] Berlin, I. My Intellectual Path. Pieejams: http://assets.press.princeton.edu/chapters/s10112.pdf

3. Berlin, I. The Pursuit of the Ideal. Pieejams: http://assets.press.princeton.edu/chapters/s9983.pdf

4. Bērtaitis, S. Brīvības daudzbalsība Jesajas Berlina ideju mantojumā. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2020. Pieejams: https://doi.org/10.22364/juzk.78.39

5. Crowder, G. Isaiah Berlin. Liberty and Pluralism. Cambridge: Polity Press, 2004.

6. Crowder, G. The Problem of Value Pluralism. Isaiah Berlin and Beyond. New York: Routledge, 2020.

Sandis Bērtaitis

Sandis Bērtaitis ir ieguvis tiesību zinātņu maģistra grādu LU Juridiskajā fakultātē un praktizē kā zvērināts advokāts ar vairāk nekā 15 gadu pieredzi juridiskās palīdzības sniegšanā. Līdzās tam studē ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
33

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!