Tomass Pildegovičs ir ārpolitikas un drošības pētnieks, kas šobrīd Kembridžā raksta doktora disertāciju par ES un NATO lomu Gruzijas un Ukrainas konfliktu risināšanā.
Kopš Ukrainas kara sākuma viņš ik dienu ir publicējis savas piezīmes par Ukrainu, caur dažādiem tematiem skaidrojot notiekošo. Šajā saitē iespējams lasīt visas līdzšinējās piezīmes.
18. daļa: kāpēc mēs esam vajadzīgi NATO?
Pēdējo nedēļu laikā esmu apskatījis gan NATO nozīmi mūsu nacionālajā drošībā, gan to, kā mēs kļuvām par daļu no šīs alianses. Ceru, ka šo tematu varam nolikt pie malas – ir skaidrs, ka mūsu dalība NATO ir vissvarīgākais mūsu valsts ārpolitikas un drošības stūrakmens.
Taču ir cits būtisks jautājums, ko būtu svarīgi izprast – kāds NATO sabiedrotajiem ir labums no mūsu dalības aliansē?
Šajā ierakstā apskatīšu to, kāpēc Baltijas valstis nav tikai "Ahileja papēdis" vai mūžīgi aktuāla drošības problēma, kas jārisina pārējām dalībvalstīm.
Norādīšu uz, manuprāt, četriem galvenajiem pienesumiem, ko Baltijas valstu dalība sniedz NATO aliansei.
- Mūsdienu turbulentajā, drošības riskiem pārpilnajā pasaulē sabiedrotajiem ir nozīme un aliansēm ir spēks. Izpratne par drošību ir mainījusies, un daudzi no mūsdienu aktuālākajiem draudiem – terorisms, kiberdrošība, ārvalstu iejaukšanās demokrātiskajos procesos – sniedzas pāri nacionālajām robežām.
Vienkāršiem vārdiem sakot, lielvaras – Lielbritānija, Vācija, Francija un ASV – saprot, ka tās nespēj tikt galā ar aktuālākajiem drošības izaicinājumiem vienatnē.
Tikai apvienojot spēkus aliansēs, kas balstītas kopīgās vērtībās un interesēs, Rietumu pasaule spēj efektīvi iestāties par savām ģeopolitiskajām un ekonomiskajām interesēm uz globālās skatuves.
Tātad Rietumu pasaule spēj sevi veiksmīgāk aizstāvēt, iekļaujot Baltijas valstis sabiedroto vidū, nevis atstājot tās par potenciālu "pelēko zonu" sev kaimiņos.
- Baltijas valstis spēj pienest aliansei unikālu ekspertīzi un specializētas zināšanas, kas balstās uz mūsu vēsturisko pieredzi un atrašanās vietu uz ģeopolitiskās "frontes līnijas".
Kad Rietumu valstīs strauji kļuva aktuāli dažādi draudi, piemēram, caur ārvalstu iejaukšanos demokrātiskajos procesos pēc 2015. gada "Brexit" referenduma un 2016. gada ASV prezidenta vēlēšanām, rietumu partneri vērsās tieši pie Baltijas valstīm.
Draudi, kuru dēļ ir "pamodušies" mūsu rietumu partneri, – agresīva dezinformācija, iejaukšanās vēlēšanās, nepārskatāma politisko spēku finansēšana, korupcija – mums tā ir bijusi ikdienas realitāte kopš neatkarības atjaunošanas lielā mērā Krievijas ietekmes dēļ.
Var nešaubīgi teikt, ka jautājumos par kiberdrošību, stratēģisko komunikāciju un hibrīddraudiem Baltijas valstis ir nišas ekspertes visas NATO alianses ietvaros.
Tā nav sagadīšanās, ka attiecīgie NATO izcilības centri, kas ir atbildīgi par kiberdrošību un stratēģisko komunikāciju, ir bāzēti Tallinā un Rīgā.
- Baltijas valstis ir sevi pierādījušas kā uzticamas un stabilas sabiedrotās. Baltijas valstis izpilda visas NATO politiskās saistības par aizsardzības tēriņiem, un tās ir piedalījušās starptautiskajās misijās, piemēram, Afganistānā un Kosovā – laikos, kad attiecīgais drauds šķietami neskar to nacionālo drošību tieši.
Šāda gatavība uzņemties zināmus riskus un tērēt resursus sabiedroto solidaritātes vārdā tiek novērtēta – nav šaubu, ka ASV novērtē mūsu pienesumu tās misijām Tuvajos Austrumos vai, piemēram, Francija novērtē Igaunijas praktisko atbalstu tās misijai Mali. Arī mūsu parlamenti ir pierādījuši, ka ir spējīgi pieņemt lēmumus par dalību šādās misijās.
Tātad mēs neesam tikai ierāvušies sevī, vienpusēji sagaidot sabiedroto atbalstu mums svarīgos jautājumos.
- Šis, iespējams, ir mazāk taustāms vai izmērāms ieguldījums – taču Baltijas valstis sniedz pienesumu NATO aliansei ar to, ka ir visenerģiskākās un visvairāk pārliecinātās tās atbalstītājas.
Ja citās dalībvalstīs līderi ir pat izteikušies par alianses "smadzeņu nāvi" vai arī tajās ir domstarpības starp politiskajiem spēkiem par alianses nozīmi, Baltijas valstīs šādu dilemmu nav.
Mūsu politiskās partijas un mūsu ierēdniecība aizsardzības un ārlietu jomās ir vienotas – mēs esam pārliecināti atlantisti un nešaubāmies par NATO aktualitāti.
Rezumējot: ir maldīgi domāt, ka Baltijas valstis ir Ahileja papēdis vai nasta pārējiem NATO sabiedrotajiem.
Putina izvērstais karš pret Ukrainu pierāda, ka konvencionāla kara draudi joprojām ir aktuāli un tradicionālajām militārajām spējām joprojām ir izšķiroša nozīme drošības nosargāšanā.
Taču ar mūsdienu draudiem pat lielvalstis nevar tikt galā bez sabiedrotajiem, mūsdienu konfliktiem ir daudz dimensiju, un arī mazu dalībvalstu pienesums NATO aliansei var būt neatsverams.
Baltijas valstis turpina sevi pierādīt kā uzticamas, stabilas sabiedrotās, kas sniedz unikālu nišas ekspertīzi un spējas. Ar mums rēķinās, un uz mums var paļauties.
2