Tomass Pildegovičs ir ārpolitikas un drošības pētnieks, kas šobrīd Kembridžā raksta doktora disertāciju par ES un NATO lomu Gruzijas un Ukrainas konfliktu risināšanā.
Kopš Ukrainas kara sākuma viņš ik dienu ir publicējis savas piezīmes par Ukrainu, caur dažādiem tematiem skaidrojot notiekošo. Šajā saitē iespējams lasīt visas līdzšinējās piezīmes.
13. daļa: privātās militārās kompānijas – Putina netīrais ierocis agresijā pret Ukrainu
Kopš šī kara sākuma pret Ukrainas prezidentu Zelenski ir vērsti vismaz trīs slepkavības mēģinājumi, no kuriem divus īstenoja Krievijas privātā militārā kompānija "Vāgnera grupa" (avots – "The Times").
Šodienas rakstā īsi apskatīšu šo tā saucamo "spoku kareivju" lomu Putina arsenālā un to potenciālo ietekmi uz kara turpmāko attīstību.
Sāksim ar pamatiem – kas ir privātās militārās kompānijas (turpmāk – PMK) un kāpēc valstīm ir izdevīgi tās izmantot?
PMK sastāv no algotņiem, kas pārsvarā ir bijušie drošības dienestu darbinieki, militārpersonas vai kara veterāni. Šīs kompānijas par naudu pārdod dažādus militāros pakalpojumus ("uz papīra" – apsardzi vai transportēšanu, realitātē – ne tikai).
Pēdējos gados PMK kļūst par aizvien populārāku instrumentu modernajā karā, un to klātbūtne novērota tādos pasaules karstākajos punktos kā Mali, Irākā, Jemenā, Sīrijā un tagad arī Ukrainā.
Minēšu trīs galvenos iemeslus, kāpēc valstis izvēlas izmantot PMK pakalpojumus:
- PMK algotņi karo bez militārajām formām vai citām atpazīšanas zīmēm – tas ļauj izvairīties no atbildības par viņu darbībām kara gaitā (plausible deniability),
- ir krietni sarežģītāk saukt pie atbildības algotņus starptautisko tiesību priekšā, tādēļ PMK mēdz algot, lai īstenotu īpaši brutālas, nelegālas operācijas,
- PMK algotņus "noīrēt" ir krietni lētāk, nekā no pašiem pamatiem apmācīt profesionālu karavīru.
Tagad pievērsīsimies Krievijas zināmākajai PMK – Vāgnera grupai (nosaukta par godu Hitlera mīļākajam komponistam).
Vāgnera grupa ir Krievijas algotņu grupējums, kas vislielāko atpazīstamību ieguva kā "zaļie cilvēciņi", piedaloties Krimas aneksijā 2014. gadā.
Kopš tā laika Vāgnera grupa ir piedalījusies operācijās 27 valstīs, tostarp Sīrijā, Lībijā un Centrālāfrikas Republikā, atstājot aiz sevis asiņainas pēdas.
Kā ziņo dažādas nevalstiskās organizācijas un ANO izmeklēšana – Vāgnera grupa ir pastrādājusi masveida kara noziegumus, tostarp civiliedzīvotāju slepkavošanu, izvarošanu, spīdzināšanu un nolaupīšanu.
Taču stāstu padara sarežģītāku tas, ka Vāgnera grupa juridiski nemaz neeksistē.
PMK pēc būtības ir "pelēkas" organizācijas, kas visu laiku maina juridisko statusu un nosaukumu, lai izvairītos no izmeklēšanas un atbildības.
Ir pārliecinoši pierādījumi, ka Vāgnera grupa nav privāta kompānija, bet drīzāk slepens Krievijas drošības struktūru atzars, ko finansē par "Putina pavāru" dēvētais oligarhs Jevgēņijs Prigožins.
Kremlis, protams, to noliedz. Taču ir zīmīgi, ka trīs krievu žurnālisti, kas devās uz Centrālāfrikas Republiku, lai pētītu krievu algotņu aktivitātes, tika brutāli noslepkavoti.
Kāda ir PMK loma šajā karā?
Uzticami avoti ziņo (un ASV specdienesti to apstiprina), ka jau vairāk nekā 400 Vāgnera grupas algotņi ir tikuši nosūtīti uz Kijivu ar mērķi nogalināt Ukrainas līderus – prezidentu Zelenski, Kijivas mēru Kļičko un citus.
Tāpat tiek ziņots, ka šie "spoku karavīri" tiek izmantoti, lai iebiedētu civiliedzīvotājus un sētu paniku, jo šie kaujinieki darbojas konflikta zonā bez formām, tāpēc tos nevar uzreiz atpazīt.
Balstoties uz līdzšinējo pieredzi no pasaules karstākajiem punktiem, šādu algotņu iesaiste konfliktus padara vēl asiņainākus un ilgstošākus.
Vēl viens būtisks aspekts – tiek ziņots, ka Kremlis ir sācis aktīvi rekrutēt kaujiniekus ārzemēs, galvenokārt Sīrijā un Irākā. Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu ir paziņojis, ka ir saņēmis jau 16 000 pieteikumu. Jāatzīmē gan, ka šie kaujinieki nav ne tuvu tik profesionāli kā PMK algotņi.
Bet šāds solis signalizē, ka Krievijas ārkārtīgi lielais kritušo skaits (pēc Ukrainas aplēsēm – jau 13 000) tomēr sāk ietekmēt Putina domāšanu. Pat izvairoties no zārku sūtīšanas mājup, ir skaidrs, ka RU nevar panest neierobežotus zaudējumus.
Tāpēc ārzemju kaujinieku piesaiste var kompensēt karaspēka iztrūkumu, un nav ne mazāko šaubu, ka Krievijas militārpersonas tieši ārzemju kaujiniekus nolemtu visaugstākajām briesmām.
Rezumējot: lai arī tādu "pelēko spēlētāju" kā PMK iesaiste šajā karā nav pārsteigums, tās ir sliktas ziņas.
Privāto algotņu izmantošana savu karavīru vietā atraisa Putina rokas vēl vairāk, ļaujot īstenot arvien nežēlīgākas operācijas, neuztraucoties par juridiskajām vai politiskajām sekām.
Arī Kremļa kaujinieku rekrutēšana no Sīrijas liecina par zināmu Putina izmisumu un gatavību nest milzu upurus savu militāro mērķu sasniegšanas vārdā.
Tā saucamā "kara migla" kļūst arvien biezāka.
0