Foto: Ģirts Raģelis
 
In Memoriam
16.07.2020

Pieminot Paulu

Komentē
0

Septiņus gadus gandrīz ik nedēļu mēs publicējām Paula sleju. Viņš rakstīja par savu bērnību, ceļojumiem, kaķiem, grāmatām, kaunu, pārdzīvojumiem, novērojumiem un arī pašu rakstīšanu – bieži ļoti personiski, gudri un godīgi.

Pēdējā Paula rakstītā sleja paliks nepublicēta – to apsteidza viņa nāve. Tajā dienā mēs zaudējām ne tikai rakstnieku un savu autoru, bet arī draugu, sarunu biedru un publicistikas skolotāju.

Pauls turpinās ar mums runāt caur saviem romāniem, stāstiem un rakstiem, tāpēc, pieminot viņu, aicinām pārlasīt dažas no Paula pēdējo gadu slejām.

Satori redakcija

 

"Lācis nāk"

"Mika man līdzi ceļojis no mājas uz māju, viņš ir mans vienaudzis, jo tēte un mamma lācīti man uzdāvināja manas dzīves pirmā gada nobeigumā – ap Ziemassvētkiem, lai gan mūsu mājās tie netika svinēti. Mika man bija (un ir) tik mīļš, ka ātri vien viņam nomīļoju krietnu tiesu spalvu, un tad, lai šo nesmukumu apslēptu, mamma uzadīja Mikiņam svītrainu jaciņu, tieši tādu pašu, kāda tajā laikā bija arī man."

"Mans kauns"

"Kaunēties nozīmē izjust nevēlēšanos aizskart citu jūtas, lai cik arī nepamatota šāda nevēlēšanās būtu. Un Dievs Tas Kungs Vecajā Derībā sauca cilvēku, sacīdams: "Kur tu esi?" Tas atbildēja: "Es dzirdēju Tavu balsi dārzā, un mani pārņēma bailes, jo es esmu kails, un es paslēpos.""

"Pāķa monologs"

"Tīkliņzeķes, kā šķiet, bija viņas īpašais triks – un es, kā jau pāķis, uz šo triku uzķēros. Mūsu kājas trīsvietīgajā vilciena sēdeklī gandrīz vai saskārās, un es no iedomātas laimes kusu vai laukā. Es biju pāķis."

"Ko likt uz spēles?"

""Gan ziedošana, gan risks ir ārkārtīgi būtiska literāra (vai kādas citas mākslas jomas) darba radīšanas daļa. Palūkojoties nedaudz plašāk, samanāms, ka tieši tas pats ir attiecināms arī uz daudzām vai varbūt pat visām citām mums pieejamajām dzīves izpausmēm."

"Vājā dzimuma stiprums un posts"

"Ne jau vājumā samanu vislielāko ļaunumu, bet nespējā to apzināties, atzīt un atklāti par to runāt."

"Es un mana Eiridīke. No dienasgrāmatām"

"Andra bija ģērbusies gaužām plānā, pieguļošā, melnā mētelītī un visu lasījuma laiku trīcēja gan no uztraukuma, gan aukstuma. Tagad es zinu, ka viņai bieži sala."

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!