Foto: Unsplash.com
 
Aktualitātes
26.01.2023

Pētījums: jaunieši ir visaktīvākie kultūras patērētāji Latvijā

Komentē
0

26. janvārī publicēts Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un "SKDS" veiktais pētījums par kultūras patēriņu pēdējā gada laikā. Iegūtie dati apstiprinājuši pieņēmumu, ka pandēmijas laika ierobežojumi atstājuši būtisku nospiedumu kultūrā un tās patēriņš krities gandrīz visās kategorijās, izņemot digitālo kultūru. Vienlaikus noskaidrots, ka visaktīvākie kultūras patērētāji bijuši jaunieši. 

Pētījums veikts par laika posmu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim, un, kā norāda LKA pētniece Anda Laķe, rezultāti atklāj pārejas posma realitāti, kurā šajā laikā atradās kultūras iestādes un sabiedrība kopumā. "Šajā pētījumā iegūtie rādītāji visdrīzāk joprojām raksturo pandēmijas sekas kultūras patēriņā, nevis jaunos ieradumus. Tā kā pētījuma laika ietvars iekļauj laika posmu no 2021. gada oktobra līdz 2022. gada oktobrim, tas daļēji iekļauj arī posmu, kad spēkā bijuši dažādi ierobežojumi. Tas ļauj pieņemt, ka šie rādītāji raksturo sasniegto maksimālo pandēmijas negatīvo ietekmi uz kultūras aktivitāti," norāda Laķe. Pētniece uzskata, ka jaunie ieradumi un kultūras aktivitātes tendences būs pilnvērtīgi redzamas nākamajos mērījumos, kad pētījuma laika ietvaros iekļaus vismaz vienu pilnu gadu bez pandēmijas noteiktajiem ierobežojumiem.

Aptaujas dati liecina, ka pēdējo triju gadu laikā īpaši pieaudzis kultūras patēriņš internetā – visās kategorijās, kas bija iekļautas aptaujas anketā, ir bijis būtisks patēriņa pieaugums (un pieaugums bija novērojams arī 2020. gada mērījumos). Biežākās iedzīvotāju digitālās kultūras aktivitātes ir: ārvalstu filmu skatīšanās tiešsaistē (55%), mūzikas klausīšanās tiešsaistē (54%) un Latvijas filmu skatīšanās tiešsaistē (45%). Aptuveni katrs trešais iedzīvotājs internetā skatās vai klausās koncertu translācijas, lasa rakstus par kultūru, skatās kultūras pārraides internetā (bet ne televīzijā), seko kultūras iestāžu sociālo tīklu profiliem.

Analizējot datus par konkrētām kultūras patēriņa kategorijām, novērojams, ka visās no tām iedzīvotāju aktivitāte ir kritusies, ja salīdzina ar pirmspandēmijas un pandēmijas laiku. Pēdējā gada laikā visvairāk iedzīvotāju bijuši iesaistīti tādās kultūras aktivitātēs kā kultūrvēsturisku vietu apmeklēšana (to darījuši 29% iedzīvotāju), kultūras pasākumu vietējā kultūras centrā apmeklēšana (26%), populārās mūzikas koncertu apmeklēšana (25%), muzeju apmeklēšana (23%), bibliotēku apmeklēšana (21%). Pārējās anketā iekļautajās aktivitātēs bijuši iesaistīti ne vairāk kā 1/5 iedzīvotāju katrā.

Pēdējo četru gadu laikā (kopš 2018. gada) visvairāk pieaudzis to iedzīvotāju īpatsvars, kuri internetā skatās Latvijas filmas (no 16% līdz 45%), lasa rakstus un blogus par kultūru (no 8% līdz 33%), klausās mūziku tiešsaistē (no 32% līdz 54%), skatās ārvalstu filmas (no 34% līdz 55%).

Būtiski augusi iedzīvotāju interese par kultūras iestāžu publisko komunikāciju – no 14% līdz 31% pieaudzis to īpatsvars, kas seko muzeju, teātru, bibliotēku u.c. sociālo tīklu profiliem, un no 9% līdz 24% pieaudzis to īpatsvars, kas apmeklē tīmekļvietnes.

Kopumā 38% iedzīvotāju pēdējā gada laikā ir maksājuši par digitālo kultūras saturu. Tai skaitā 23% ir maksājuši par populārās mūzikas koncertiem, 19% par kino, 14% par teātra izrādēm, 11% par semināriem un lekcijām, 6% par klasiskās vai laikmetīgās mūzikas koncertiem.

Pēdējā gada laikā 8% Latvijas iedzīvotāju bijuši iesaistīti amatiermākslā (koris, tautas deju kolektīvs, amatierteātris u.c.), 40% piedalās dažādās citās kultūras aktivitātēs (fotografē, filmē, nodarbojas ar amatniecību vai rokdarbiem, glezno, spēlē mūzikas instrumentus u.c.), savukārt 47% veic citas sabiedriskas aktivitātes (piedalās talkās, ziedo naudu labdarībai, sporto, izglītojas u.tml.). Ja 2018. gadā amatiermākslā piedalījās 10% iedzīvotāju, tad pandēmijas ietekmē 2% savu līdzdalību tajā ir pārtraukuši, citās kultūras aktivitātēs iesaiste ir pat palielinājusies (+12%), bet citās brīvā laika un pilsoniskās aktivitātēs iesaistīto īpatsvars samazinājies par 8%. Jāuzsver arī, ka visās līdzdalības kategorijās, izņemot amatiermākslu, iedzīvotāju aktivitāte 2022. gadā ir pieaugusi, salīdzinot ar 2020. gadu.

Vērtējot jauniešu kultūras patēriņu kontekstā ar visu iedzīvotāju kopējiem rādītājiem, secināms, ka jaunieši ir izteikti aktīvāki kultūras patēriņā. Ja kopumā 64% Latvijas iedzīvotāju ir apmeklējuši kultūras pasākumus un aktivitātes savā pilsētā vai pagastā, tad jauniešu vidū tādu īpatsvars ir 78%. Tāpat jaunieši ir aktīvāki arī kultūras pasākumu apmeklēšanā ārpus savas dzīves vietas. Savā reģionā pasākumus apmeklē 44% jauniešu (kamēr tikai 30% no visiem iedzīvotājiem), citā reģionā pasākumus apmeklē 41% jauniešu (30% visu iedzīvotāju), bet ārpus Latvijas kultūras pasākumus apmeklējuši 15% jauniešu (10% visu iedzīvotāju). Datu salīdzinājums ar 2020. gada rādītājiem liecina, ka jauniešu vidū šogad īpaši pieaugusi pasākumu apmeklēšana citos reģionos, kā arī savā reģionā, savukārt būtiski kritusies pasākumu apmeklēšana Baltijas valstīs (2020. gadā kopumā 24% jauniešu bija apmeklējuši pasākumus kaimiņvalstīs, bet šogad tikai 9%). Arī personīgajā līdzdalībā jaunieši ir aktīvāki nekā Latvijas iedzīvotāji kopumā. Amatiermākslā jauniešu aktivitāte ir nedaudz augstāka nekā iedzīvotāju kopējie rādītāji – ja no visiem Latvijas iedzīvotājiem 8% piedalās amatiermākslā, tad jauniešu vidū tādu ir 13%. Jauniešu vidū ir arī sevišķi augsts digitālais kultūras patēriņš.

Tāpat kā iepriekšējā pētījuma datus, arī šos Kultūras ministrija (KM) liks lietā kultūrpolitikas izstrādē un īstenošanā. Vairāki no virzieniem, kam KM velta un veltīs īpašu uzmanību, ir kultūras patēriņa kāpināšana līdz pirmspandēmijas rādītājiem, kultūras produktu un pakalpojumu izstrāde senioru auditorijai un cilvēkiem ar invaliditāti u.c.

Kultūras patēriņa un līdzdalības ietekmes pētījums ataino iedzīvotāju aktivitāti dažādu kultūras pasākumu apmeklēšanā un personīgā līdzdalībā kultūrā. KM uzdevumā to veikusi Latvijas Kultūras akadēmija un Pētījumu centrs "SKDS", īstenojot 1 040 Latvijas iedzīvotāju aptauju, kā arī kultūras organizāciju (bibliotēku, arhīvu, teātru, muzeju, kultūras centru u.c.) un pasākumu rīkotāju (t.sk. komercsektora un nevalstiskā sektora pārstāvju) kvantitatīvo aptauju.

Pēc Kultūras ministrijas pasūtījuma kultūras patēriņa pētījumi tiek veikti kopš 2016. gada; tie norit regulāri – reizi divos gados. Ar visu pētījumu iespējams iepazīties šeit.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!