Sleja
11.01.2021

Pēc kaujas visi gudri

Komentē
0
Saglabā

Ja atklātībā nenonāks valdības un koalīcijas sanāksmēs spriestais, Viņķeles un Kariņa konflikta patiesos iemeslus mēs neuzzināsim.

Pērnā gada 22. decembrī raidījuma "Kur tas suns aprakts?" viesis, "Jaunās Vienotības" (JV) Saeimas frakcijas vadītājs Ainars Latkovskis raidījuma vadītājam un šī teksta autoram deva mājienu (6.37–7.10), ka tad, kad interesenti agrāk vai vēlāk tiks klāt Ministru kabineta sēžu protokoliem un ierakstiem, viņi varēs pārliecināties, cik atbildīgi katrs no valdības locekļiem savulaik izturējies pret Covid-19 riskiem, kā arī uzzināt, ko šajās diskusijās ļaudis viens otram sarunājuši. Kamēr to nezinām, ir grūti spriest, kāpēc aizvadītajā nedēļā premjers Krišjānis Kariņš pieprasīja veselības ministres Ilzes Viņķeles demisiju.

Publiski izskanējušais – valdības vadītāja neapmierinātība ar vakcinēšanās procesu – vismaz mani īsti nepārliecina. Manuprāt, Kariņš, kurš iepriekš bijis Eiropas Parlamenta deputāts, gan savas profesionālās pieredzes, gan plašā redzesloka dēļ pietiekami labi orientējas Eiropā notiekošajā, tāpēc noteikti zināja, ka dažādu iemeslu dēļ ar vakcinēšanu nesokas labi arī citās Eiropas Savienības valstīs. Par to pagājušā nedēļā vairākus materiālus publicēja gan telekompānija BBC, gan Latvijas sabiedriskie mediji. Citiem vārdiem sakot, mūsu atbildīgās amatpersonas kļūdījās tāpat kā citu valstu amatpersonas, un iemesli šīm kļūdām ir kopīgi, kas savukārt nozīmē, ka ar amatpersonas nomaiņu vien situācija neuzlabosies.

Par labu tam, ka bez pilnvērtīga priekšstata par publikai slēptajām politiķu diskusijām patiesību izprast grūti, runā arī tas, ka attiecības starp Ilzi Viņķeli un vairākiem premjera loka cilvēkiem jau sen bija sarežģītas. Piemēram, JV politiķis Kārlis Šadurskis pirms dažām dienām publiski atgādināja savu slikto pieredzi attiecībās ar Viņķeli vēl partijas "Pilsoniskā savienība" pastāvēšanas laikā (abi bija šīs organizācijas biedri). Kā dažkārt saka, abpusējs rūgtumiņš ir palicis – ne velti minētajā intervijā gan Šadurskis, gan (citā intervijā) Ilze Viņķele oponentiem pārmet melošanu, kas ir smags apvainojums – vismaz starp politiskiem partneriem. Konflikts starp politiķiem, kuri viens otru pazīst jau ilgi, rūga, rūga un vienā brīdī kulminēja: atcerēsimies kaut partijas "Vienotība" biedres Viņķeles un līderes Solvitas Āboltiņas attiecību sāgu, kurā Šadurskis un Kariņš ilgstoši saglabāja lojalitāti pret Āboltiņu.

Paliekot minējumu un versiju žanrā, vērts paturēt prātā vēl kādu, iespējams, traģikomisku faktoru – pandēmijas ierobežojumus fiziskiem, neformāliem kontaktiem, kuri ir tradicionāla aizkulišu politikas un kompromisu meklējumu daļa. To, ko var izrunāt "pie kafijas tases", nevar izrunāt, lietojot elektroniskos saziņas līdzekļus. Nepubliskajai politikai daudzu (arī pamatotu) iemeslu dēļ sabiedrībā ir nelāga slava, tomēr, kā nu izrādās, gluži bez tās iztikt nevar. Kā netiešu pierādījumu tam var minēt subjektīvus novērojumus, kas liecina par zināmu haosu "jaunajā realitātē": vēl decembrī dažādu partiju pārstāvji, satikti uz ielas, privātās sarunās apgalvoja, ka Kariņa valdība esot bijusi uz krišanas robežas to pašu premjera un veselības ministres domstarpību dēļ; mēnesi vēlāk tiek pausts pārsteigums par tik asu konflikta iznākumu. Kā saka, kaut kas nelīmējas kopā un, šķiet, ne tāpēc, ka teksta autora sarunu biedri speciāli blefotu, bet drīzāk tāpēc, ka "zoom politikas" laikā reālā situācija kļūst grūtāk novērtējama pat pašiem politikā iesaistītajiem.

Teksta sākumā minētais apsvērums – personāliju nomaiņa neatrisinās visus negludumus vakcinācijas procesā Latvijā – nedaudz paradoksālā kārtā lietojams kā pretarguments tiem, kuri apgalvo, ka pandēmijas laikā veselības ministru mainīt nav prāta darbs. No ministra ir atkarīgs mazāk, nekā mums labpatīk domāt, un nekas traks nenotiek, ja ministrs tiek atstādināts. Kā vēsta ziņas virsraksts, Čehijā pērn sešu nedēļu laikā pamanījās nomainīties trīs veselības ministri, un atļaušos apgalvot, ka neko būtisku tas epidemioloģiskajā situācijā nemainīja. Covid-19 ierobežošanā ne mazāka nozīme ir citiem valdības ministriem, bet vēl lielāka nozīme – sabiedrības disciplinētībai kopumā. Tādēļ bijušā ekonomikas ministra Daniela Pavļuta apstiprināšanu veselības ministra amatā var vērtēt dažādi Pavļuta personības kontekstā, bet vaimanāt par viņa "zināšanu trūkumu" (piemēram, Saeimas deputāts Valērijs Agešins) nav vērts.

Vai Viņķeles demisija ietekmēs valdības stabilitāti, sabojājot attiecības starp premjera partiju (JV) un "Attīstībai/Par!" (A/P)? Domāju, ka tuvākā pusgada laikā ne. Pirmkārt, koalīcijas partijas jau līdz šim ir pierādījušas, ka spēj sagremot ļoti stipras savstarpējās pretenzijas (spilgts piemērs ir "siltās" attiecības starp Jaunajiem konservatīvajiem un pārējiem koalīcijas partneriem). Otrkārt, A/P tuvākā pusgada laikā jātiek skaidrībā par triju partiju apvienības nākotni (ir dzirdēta versija, ka vismaz dažviet šāgada jūnijā plānotajās pašvaldību vēlēšanās "Kustība Par!" un "Latvijas attīstībai" startēs no atsevišķiem sarakstiem). Citiem vārdiem sakot, šobrīd A/P nav tik monolīts spēks, lai atļautos gāzt Kariņa valdību. Ja skatāmies ilgtermiņā, var teikt, ka attiecības starp JV un A/P rožainas nebūs, tomēr, manuprāt, iemesls būs ne tik daudz aizvainojums par Viņķeli, cik tas, ka abas politiskās organizācijas orientējas uz diezgan līdzīgu elektorāta daļu, tādēļ objektīvi ir tuvākie konkurenti.

Atgriežoties pie virsraksta, vēlos izteikt mazliet retorisku aicinājumu: beigt spriedelēt, kurš – Kariņš vai Viņķele – pieļāvis vairāk kļūdu un pelnījis žagarus, bet koncentrēties uz to, ka tuvākie mēneši būs ļoti sarežģīti. Prognoze nav saistīta ar depresīvu tēzi, ka ziemas mēneši a priori ir sliktāki pandēmiju ierobežošanai (cilvēki vairāk atrodas telpās, organisma aizsargspējas novājinās utt.). Runa ir par to, ka dažas šī koronavīrusa mutācijas var pieprasīt ļoti operatīvu reakciju no amatpersonu puses. Proti, ja šausmināšanās par t.s. Kentas (vai Londonas) mutāciju man šķiet pārspīlēta, tad t.s. Dienvidāfrikas mutācija (un tā neizbēgami izplatīsies) var prasīt gan vakcīnu korekcijas (bet tas nenozīmē, ka vakcinēties nav vērts!), gan diemžēl stingrāku ierobežojumu saglabāšanu.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!