Par Ellas Bucenieces grāmatu "Pauls Dāle: Dievs un "filozofa lieta"", Filozofijas un socioloģijas institūta apgāds, 2013
Kopā ar Dena Brauna "Inferno" varoņiem par šo grāmatu diez vai varētu sacīt: "Ir radies jauns pavērsiens... Un, ja tā ir taisnība... viss kļūst pavisam citādi." (Dens Brauns. (2013) Inferno. Rīga: Kontinents, 277. lpp.) Iespējams, tādēļ, ka Filozofijas un socioloģijas institūta "Filosofiskās bibliotekas" sērija paredz noteiktu kanonu. Obligāta ir pētāmā autora biogrāfija, filozofisko uzskatu analīze, kādu oriģināldarbu pievienojums, kuri katrā ziņā vairs nav tik viegli pieejami elektronisko grāmatu paaudzei. Uz atbilstību normai norāda arī Ellas Bucenieces grāmatas nodaļas "Dzīve", "Darbi", "Teorija" kopā ar trešās daļas "Pielikumiem". Tā nav brīva dienasgrāmatas forma, līdzīga, piemēram, kāda piedzīvojumiem kopā ar Spinozu vai citu klasiķi. Otrkārt, akadēmiskam izdevumam ir zināmas saistības attiecībā uz to Paula Dāles interpretāciju, kas ir filozofijas profesoru Teodora Celma, Paula Jureviča un citu iedibināta, uz kuriem jāreaģē un jāatsaucas. Visbeidzot – profesionālās filozofijas formāts sērijveida izdevumā liek pavirzīt ēnā uzskatus, kas apkopoti eseju krājumos "Gara problēmas"(1935) un "Vērojumi un pārdomas par cilvēku un gara kultūru" (1944), kur patiešām atklājas Paula Dāles oriģinālvērtējumi par Poruku, Frici Bārdu un laikmetu kopumā.
Vienlaikus zināmā mērā var piekrist Ellai Buceniecei, ka "jebkura kāda autora vai tēmas izvēle atklāj arī paša pētnieka ievirzi un domas virzību un jebkuru analīzi var uzskatīt par pētnieka oriģināldevumu" (60. lpp.). Ir taču tam nepārprotami piemēri: Nīčes, Bergsona vai Spinozas lasījums Žila Delēza monogrāfijās, Kanta idejas par cildeno pārrakstījums Žana Fransuā Liotāra darbā vai Žaka Deridā Marksa pārinterpretācija. Ko jaunu par LU dibinātāju, psihologu, filozofu, esejistu Paulu Dāli atklāj Ellas Bucenieces grāmata?
Pirmkārt, augsti vērtējama ir profesionāli dziļā Paula Dāles filozofisko uzskatu analīze, iedrošinoties saskatīt tajos sistēmisku domāšanu, kurai piešķirts "enerģētiskā ideālisma" nosaukums. Autores drosme novērtējama jo vairāk tādēļ, ka pats Pauls Dāle dažkārt apšaubījis tāda "noskaidrota un pilnīgi izdomāta dzīves un pasaules uzskata" iespējamību, atzīstot to par nesasniedzamu ideālu. (Gara problēmas, 26. lpp.) Otrkārt, pirmoreiz tik plaši Latvijā pētīta Paula Dāles disertācija par Šveices pozitīvistu Rihardu Avenariusu, norādot uz būtiskām atšķirībām abu izpratnē par dvēseles lietām. Treškārt, uzmanības vērta ir norāde uz panenteismu, kur nosacīti var sasaistīt ar grāmatai pievienoto Valtera Benjamina moto par Dieva transcendences zudumu mūsdienās, kas tomēr nenozīmē nāvi, bet tikai citu pastāvēšanas veidu – ienākšanu cilvēku likteņos. Ceturtkārt, Ellas Bucenieces oriģināldevums attiecināms uz filozofijas studiju restaurāciju Latvijas Universitātē, pievienojot semināru protokolus un diskusiju raksturojumus. Grāmata atklāj filozofiju nevis tikai kā rezultātu, bet arī kā procesu, tādējādi tuvinot to paša Paula Dāles atziņai par ceļu uz patiesību, nevis pilnīgu atbildes vienību. (Gara problēmas, 22. lpp.) Piektkārt, pirmreizīgs ir filozofa un psihologa devumam piepulcinātais domu lasīšanas eksperiments kopā ar "brīnumbērnu" Ilgu Ķ.
Ellas Bucenieces grāmata par Paulu Dāli nav vienkārša. Tādai tai arī nevajadzētu būt uz pārmērīgi plašā populārās un mediju kultūras fona. Nevienkāršojumu apliecina pats grāmatas virsraksts par Dieva un "filozofa lietas" kopsalikumu, kas saglabāts visu 104 lappušu garumā. Arī pats analizējamais filozofs šādu apvienojumu vairākkārt apstiprinājis, piemēram, grāmatas "Gara problēmas" priekšvārdā 1935. gada decembrī, norādīdams uz "noteiktu iestāšanos par tādu dzīves un pasaules uzskatu, kura pamatā ir aktīvs ideālisms un gara prioritātes atzīšana-ar kristietības idejisko kodolu un optimistiska dzīves apstiprināšana, individuālā, nacionālā un kosmiskā radīšanas darba nešaubīgs apliecinājums" ( 4. lpp.).
Grāmata ierosina domāt par to, kā restaurējams latviešu filozofu devums, lai tie iederētos pastāvīgi mainīgajās "mūsdienās". Kuri no uzskatiem atstājami pagātnei, kuri pārņemami mūsdienu domājumā? Kas ir bijuši šo domātāju mērķi – savu filozofisku sistēmu radīšana vai līdziesaiste plašākā latviešu intelektuālās, ētiskās un estētiskās dzīves veidošanā, līdzīgi profesoram Dālem aizstāvot pārliecību, ka tautai ir vajadzīgs "skaidrs un nelokāms ētoss", ne tikai saimnieciskās dzīves panākumi (Vērojumi un pārdomas, 21-22. lpp.)? Vai par katru cenu meklējama sistēma, vai jāpaliek pie tā, ko Pauls Dāle sauc par uzskatu "īpatnēju sakausējumu" no dažādiem elementiem, turklāt, intuitīvu. (Gara problēmas, 16. lpp.)
Rūpīgais, patiesi profesionālais pētījums ar tā plašo un precīzo filozofijas vēstures ainu īstenībā sniedzas pāri viena autora – Paula Dāles uzskatu analīzei un ievada Latvijas profesionālās filozofijas tapšanā vispār, kas noritējusi kopā ar Eiropas un Krievijas intelektu. Vienlaikus tas restaurē Latvijas filozofu nozīmīgo devumu nacionālās kultūras veidošanā, kā arī atgādina par intelektuālās dzīves neaizstājamo vērtību.
0