Britu laikraksta "The Guardian" kinokritiķu komanda izveidojusi 21. gadsimta labāko filmu sarakstu, pirmajā no 100 vietām ierindojot Pola Tomasa Andersona 2007. gada kinolenti "Plūdīs asinis". Lai arī šis nav pirmais šāda veida mēģinājums izvērtēt 21. gadsimta ieguldījumu kinovēsturē, šoreiz "The Guardian" piedāvā interesantu papildinājumu – aptauju, kurā sarakstā iekļauto filmu režisori aicināti nosaukt savu 21. gadsimta favorītfilmu. Piedāvājam iepazīties ar šīs aptaujas rezultātiem.
Berijs Dženkinss – "Klusā gaisma" (Silent Light, 2007)
Meksikāņu kinorežisora Karlosa Reigadasa vizuāli meditatīvā filma "Klusā gaisma" savulaik godalgota gan Kannu kinofestivālā, gan "Arsenālā" un vēsta par mīlas trīsstūri kādā menonītu sektā Meksikā. Pagājušā gada "Oskara" laureātes, filmas "Mēnessgaisma" režisors Berijs Dženkinss savu izvēli pamato šādi: "Vistīrākais kino. Domājot par to šodien, jūtos tāpat kā pirms 10 gadiem, kad redzēju to pirmo reizi."
Endrjū Hejs – "Uzak" (2002)
Ģimenes drāmas "45 gadi" ("45 Years") autora Endrjū Heja izvēle ir turku režisora Nuri Bilges Ceilana darbs "Uzak" – stāsts par veiksmīgu, taču eksistenciālā un radošā krīzē nonākušu rakstnieku, kura dzīves ierasto ritumu negaidīti izjauc tuva radinieka, jaunā, neizglītotā un tikko darbu zaudējušā Jusufa, ierašanās. Hejs par filmu saka: "Tā ir maiga un līdzjūtīga filma, viena no labākajām, kas jebkad uzņemta par vientulību. Es par to domāju visu laiku."
Hirokazu Koreda – "Apslēptā gaisma" (Secret Sunshine, 2007)
Savukārt pagājušā gada Kannu kinofestivāla laureātes, japāņu filmas "Zaglēni" režisors Koreda Hirokazu par savu 21. gadsimta labāko kino pieredzi nosaucis dienvidkorejiešu režisora Čangdonga Lī 2007. gada filmu "Apslēptā saules gaisma" – tās centrā ir sieviete, kas pēc vīra nāves pārceļas uz viņa dzimto pilsētu, taču drīz piedzīvo vēl vienu likteņa triecienu: tiek nolaupīts viņas dēls. "Šī filma atklāj Čangdonga Lī dziļo izpratni par cilvēka dabu," savu izvēli pamato Koreda.
Džoanna Hoga – "Margarēta" (Margaret, 2011)
Britu režisore Džoanna Hoga simts šī gadsimta labāko filmu sarakstā iekļauta ar tikko uz ekrāniem nonākušo darbu "The Souvenir", bet pati kā savu 21. gadsimta favorīti nosaukusi Keneta Lonergana 2011. gada filmu "Margarēta", kas vēsta par jaunas sievietes morālajām dilemmām pēc traģiskas autobusa avārijas. "Šis stāsts atsakās tikt vienkāršots vai pakļauties kādam lielākam naratīvam, un tas tikai stiprina emocionālo patiesīgumu," "The Guardian" stāsta Hoga.
Maiks Lī – "Lazaresku kunga nāve" (The Death of Mr Lazarescu, 2005)
"The Guardian" vērtējumā viena no šī gadsimta labākajām filmām ir arī biogrāfiskā drāma "Misters Tērners", kurā aktieris Timotijs Spols atveido amerikāņu gleznotāju Džozefu Tērneru, savukārt tās režisors Maiks Lī šajā sarakstā iekļautu rumāņu režisores Kristi Puiu 2005. gada filmu "Lazaresku kunga nāve". "Unikāls mazbudžeta meistardarbs par slimu, vecu vīru, kurš nakts vidū tiek mētāts no slimnīcas uz slimnīcu. Godīgs. Tiešs. Īsts. Aizkustinošs. Komisks. Traģisks," darbu raksturo Lī.
Ričards Linklaters – "Dzīvības koks" (The Tree of Life, 2011)
Izlasē iekļautās romantiskās drāmas "Pirms saullēkta" režisors Ričards Linklaters izvēlējies Terensa Malika filmu "Dzīvības koks" (2011), kas vēsta par kādu ģimeni pagājušā gadsimta piecdesmitajos gados ASV Teksasas pavalstī, sekojot vecākā dēla Džeka dzīves ceļam cauri bērnības nevainībai līdz brieduma gadiem. "Par tās ambiciozitāti un meditatīvo skaistumu. Tai izdodas būt intīmai atmiņu filmai un vienlaikus runāt par eksistences būtību kā tādu," raksta Ričards Linklaters.
Kenets Lonergans – "Runā ar viņu" (Talk to Her, 2002)
Jau pieminētās filmas "Margarēta" režisors Kenets Lonergans kā savu 21. gadsimta filmu nosaucis Pedro Almodovara kinolenti "Runā ar viņu" – stāstu par diviem vīriešiem, kuri izveido neparastu draudzību, rūpējoties par divām komā esošām sievietēm. "Kā Almodovars spēj tik brīvi plūst cauri šim stāstam? Kā viņam izdodas sasaistīt šos dīvainos, mīlošos varoņus vienam ar otru, ar mūziku, deju, "Dusošo skaistuli", mēmo kino, vientulību, nevainību, fetišismu un sarkano krāsu?" savā pamatojumā vaicā Lonergans.
Lukrēcija Martela – "A Family Submerged" (2018)
Argentīniešu režisores pašas darbs, Antonio di Benedetto 1956. gadā sarakstītajā romānā balstītā filma "Zama", seko donam Djego de Zamam, 17. gadsimta spāņu virsniekam, kurš, būdams nometināts Asunsjonā, gaida savu pārcelšanu uz Buenosairesu, savukārt kā savu favorītfilmu režisore izvēlējusies pagājušajā gadā iznākušo brazīliešu kinolenti "A Family Submerged", kuras galvenā varone cenšas sadzīvot ar māsas nāvi. "Šī filma atklāj mūžīgo dzīvi ģimenes sarunās," savā vērtējumā lakoniska ir Martela.
Stīvs Makkvīns – "Café Lumière" (2003)
"Filma, kas notiek, tev nemanot," tā par savu izvēli, japāņu drāmu "Café Lumière", saka savulaik ar "Oskaru" godalgotās filmas "12 gadi verdzībā" (12 Years a Slave) režisors Stīvs Makkvīns. Taivāniešu režisora Hou Sjaosjeņa drāmas centrā ir stāvoklī esošā Joko, kas cenšas nodibināt kontaktu ar komponistu, kura dzīvi viņa pēta.
Džošua Openhaimers
Savukārt režisors Džošua Openhaimers sarakstā iekļuvis ar filmu "Nogalināšanas anatomija" (The Act of Killing), kas pēta 60. gados Indonēzijā notikušā genocīda vaininieku un upuru atmiņas mūsdienās. Openhaimers kā savas favorītfilmas izvēlējies vairākas: grieķu režisora Jorga Lantimosa filmu "Doogtooth" (2009), Mihaela Hānekes filmu "Code Unknown" (2000) ar Džuljetu Binošu galvenajā lomā, pagājušajā gadā "Riga IFF" izrādīto filmu "Laimīgais Lācars" (Happy as Lazzaro, 2018), Ulriha Zeidla filmu "Imports/eksports" (2007) un Koredas Hirokazu filmu "Neviens to nezina" (Nobody Knows, 2004).
Lāzlo Nemešs – "Meek’s Cutoff" (2010)
Ungāru režisors Lāzlo Nemešs sarakstā iekļuvis ar savu 2015. gada filmu "Saula dēls" (Son of Saul) – traģisku stāstu par Saulu, kurš cenšas saglabāt cilvēcību, strādājot Aušvicas nāves nometnes krematorijā. Nemešs kā savu 21. gadsimta labāko filmu nosaucis amerikāņu režisores Kellijas Reihardes filmu "Meek's Cutoff", kas seko grupiņai 19. gadsimta ASV kolonistu, kuri cenšas izdzīvot, ceļojot cauri skarbajam Oregonas tuksnesim.
Trejs Pārkers un Mets Stouns – "Trakais Makss: skarbais ceļš" (Mad Max: Fury Road, 2015)
2004. gada leļļu filmas "Team America: World Police" autori Trejs Pārkers un Mets Stouns izvēlējušies Džordža Millera asa sižeta filmu "Trakais Makss: skarbais ceļš", savu izvēli pamatojot šādi: "Mēs mīlam visu, ko Džordžs Millers jebkad darījis, un "Skarbais ceļš" ir šī darba vainagojums (vismaz līdz brīdim, kad iznāks nākamā viņa filma)."
Pāvels Pavļikovskis
Arī sarakstā iekļautās melnbaltās drāmas "Ida" autors, poļu režisors Pāvels Pavļikovskis "The Guardian" nosaucis vairākas filmas, uzsverot, ka "mīl tās vienlīdzīgi": Lukrēcijas Martelas debijas filmu "La Cienaga" (2001), šajā aptaujā jau pieminētās "Lazaresku kunga nāve" un "Klusā gaisma", zviedru režisora Roja Andersona melno traģikomēdiju "You, the Living" (2007), Nuri Bilges Ceilana krimināldrāmu "Once Upon a Time in Anatolia" (2011) un kolumbiešu režisora Kiro Guerras filmu "Embrace of the Serpent" (2015).
Paolo Sorentīno – "Volstrītas vilks" (The Wolf of Wall Street, 2013)
"Dižā skaistuma" autors, itāļu režisors Paolo Sorentīno par savu 21. gadsimta filmu nosaucis Mārtina Skorsēzes melno komēdiju "Volstrītas vilks" (2013) Ar Leonardo Di Kaprio galvenajā lomā. "Smalks komēdijas un mūsdienu cilvēcības drāmas savijums [..], kas turklāt piedāvā tādu stila un iztēles paraugstundu, kādu ikviens režisors var tikai vēlēties," uzsver Sorentīno.
Sāra Pollija – "A Hidden Life" (2019)
Starp 21. gadsimta labākajām filmām ierindota arī kanādiešu režisores Sāras Pollijas dokumentālā filma "Stories We Tell", kurā viņa pēta savas ģimenes noslēpumus, savukārt pati Pollija šajā sarakstā iekļautu "Zelta palmas zaru" saņēmušo Terensa Malika vēsturisko drāmu "A Hidden Life" (2019), kuras noskatīšanos režisore sauc par "transformējošu pieredzi" un aicinājumu "ķerties pie ieročiem". Malika filma vēsta par austriešu zemnieku un pārliecinātu katoli Franci Jēgeršteteru, kurš Otrā pasaules kara laikā atteicās cīnīties nacistu pusē.
Maikls Vinterbotoms – "Theo Who Lived" (2016)
Visbeidzot angļu režisors Maikls Vinterbotoms 21. gadsimta labāko filmu sarakstā iekļuvis ar savu 2002. gadā uzņemto komēdijdrāmu "24 Hour Party People", kas portretē Mančestras populārās mūzikas kopienu no 1976. līdz 1992. gadam, īpaši pievēršoties ar to saistītās ierakstu kompānijas "Factory Records" darbībai. Kā sev vistuvāko šī gadsimta filmu režisors nosaucis Deivida Šizgala dokumentālo filmu "Theo Who Lived", kas vēsta par "Al-Qaida" nolaupīto amerikāņu žurnālistu Teo Padnosu. Līdzās nosauktajai Vinterbotoms izcēla arī divas citas: Žaka Odiāra "Mana sirds pārstāja pukstēt" (2005) un Fernando Merelles "Dieva pilsēta" (2002).
0