Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
23.01.2023

Parunāsim par reliģiju…

Komentē
4

Diskusijas (paliksim pie šī saudzīgā apzīmējuma) par kristīgo konfesiju pārstāvju viesošanos Ogres centra pamatskolā, manuprāt, var rosināt tālāku domu apmaiņu, kas būtu daudz interesantāka par kārtējo kašķi sociālajās platformās. Bet var arī nerosināt.

Vispirms vēlos apgalvot, ka saturīga saruna par "strīdīgām tēmām" ir iespējama. Kā piemēru varu minēt Latvijas Universitātes Teoloģijas fakultātes izdotā žurnāla "Ceļš" jaunāko (73.) numuru. Man nav jāpiekrīt tekstu autoru domām, tomēr man šķiet, ka korektums gan sava viedokļa izklāstā, gan kritiskās piezīmēs par oponenta viedokli var būt gan tādā tēmā (Ilze Jansone, Normunds Titāns), par kuru "visiem ir, ko teikt", proti, par abortiem, gan par tēmām, kas vairāk skar ticīgos, bet tādēļ nav mazāk, kā nu ierasts teikt, kontroversālas (Linards Rozentāls par draudžu modeļiem, Andris Priede par šodienas sakrālo arhitektūru Latvijā). Tomēr skaidrs arī, ka tik akadēmiski – labā nozīmē – mēs vairumā par reliģiju nediskutējam un vēl jo vairāk būtu bezjēdzīgi tā runāt ar pusaudžiem skolā.

Protams, var jautāt, vai šādas sarunas vispār ir nepieciešamas – ja auditorija ir tie skolēni, kuru dzīvē reliģijai ir minimāla nozīme. Es nezinu, kādi vārdi – "ir jēga", "nenāk par sliktu", "nav nepieciešams" un tā tālāk – te lietojami. Tomēr man šķiet, ka jautājumi var arī nebūt ietērpti konkrētas konfesijas vai tradīcijas simbolos un jēdzienos, bet saturiski šādi jautājumi vienalga ir – "kas notiek pēc nāves?", "vai dvēseles pārceļo?" un līdzīgi – arī sekulārā vidē augošiem/uzaugušajiem. Mēs tādus varam apzīmēt par "reliģiskiem", "filozofiskiem" jautājumiem vai vispār nekā neapzīmēt, bet tam šajā gadījumā, manuprāt, nav nozīmes. Nozīme ir tam, kāda satura atbildes tiek piedāvātas.

Ogres gadījumā varēja lasīt aizkaitinātus jautājumus, kādēļ uz skolu aicināti konkrētās konfesijas pārstāvji. Man tā šķiet nedaudz "matu skaldīšana", jo nedomāju, ka atbildes principiāli mainītos, ja konfesija būtu cita, bet jebkurā gadījumā viesi būtu kādas reliģiskas tradīcijas piekritēji. (Jāpiebilst, ka esmu saticis dzīvē dziļi un sekli domājošus luterāņus, dziļi un sekli domājošus katoļus utt.) Vismaz teorētiski pareizāk būtu, ja kompānijā ar reliģiskās tradīcijas pārstāvi būtu kāds "neticīgais" (ļoti izplūdis apzīmējums, bet lai paliek). Problēma te ir tā, ka t.s. viedokļu dažādības nodrošināšana vien negarantē labu saturu, jo nejēdzības sarunāt vai oponenta kļūdas atstāt nepamanītas var arī "neticīgais" (un otrādi).

Te kā piemēru var minēt trīs kungu atbildes uz skolēnu jautājumiem (vismaz tā tiek apgalvots video) jau pēc tikšanās skolā. Ja aprobežojamies ar pirmajām 40 minūtēm, tad izcelšu dažas izskanējušās atziņas vai nu tiešā citējumā, vai ļoti pietuvinātā pārstāstā. Esot Atklāsmes reliģijas (kristietība, islāms, jūdaisms), un tad pārējās esot "pagānisms". Ir, protams, ļoti rosinoši uzzināt, ka, teiksim, 940 miljoni hinduistu ir "pagāni", bet, lai šo atklāsmi (atvainojiet par vārdu spēli) izbaudītu un uz to reaģētu, sarunas biedram vispār ir jāzina par tāda hinduisma pastāvēšanu. Mani ļoti uzrunāja vēsts, ka monoteisms esot saistīts ar patriarhālo pasaules modeli, savukārt politeisms (daudzdievība) – ar matriarhālo. Proti, man agrāk nebija ienācis prātā, ka senās Grieķijas vai Romas cilvēku pasaules uztvere ir bijusi matriarhāla. Kā saka, par velti tu, Zevs, dižojies… Bet atkal – lai komentētu šo revolucionāro apgalvojumu, ir jābūt kaut kādam priekšstatam par antīko pasauli. "Bībele precīzi apraksta vēsturisko realitāti." Lai gan kungs (ar mazo burtu šajā gadījumā) piesauca t.s. Bībeles arheoloģiju, kas patiešām ir ļoti nopietna un interesanta pētniecības joma, pats apgalvojums ir banāla nepatiesība. Visas pilsētas Eiropā esot veidojušās ap baznīcas celtni. Nu, te principā pietiek ar viedtālruni, lai pārbaudītu izteikuma patiesumu tīmeklī (piemēram, vai tiešām Romas impērijas dibinātā Londona ir veidojusies ap kristīgo dievnamu?). Nobeigumā: "Ja manai dzīvei ir jēga, ja pasaulei ir jēga, tad tas nozīmē, ka šo pasauli kāds ir radījis." Man ir aizdomas, ka skolēnu uzrunātāji ar vārdu "kāds" nebija domājuši, teiksim, evolūcijas procesu (kas rada, piemēram, jaunas sugas) vai fizikas/ķīmijas likumus (debesu ķermeņu izveidošanās), tomēr varbūt es kļūdos. Un pārdomu vērts, protams, ir jautājums, vai nav tā, ka "jēgas" jēdziens vispār nodarbina tikai cilvēkus. Cik man zināms, citas sugas par savas pastāvēšanas jēgu sevišķi neuztraucas, tātad par pārējās dzīvās un nedzīvās pasaules "jēgu" vēlīgi un visžēlīgi esam gatavi izlemt mēs, cilvēki. Jo mums šāda informācija, lūk, ir. Labi, pietiks izklaidēties.

Un tagad mēģināsim modelēt sarunu ar skolēniem. Cik saprotu, minētās un vēl citas apbrīnojamās ziņas, ar kurām tika aplaimoti Ogres skolēni, palika nekomentētas, jo nebija, kam komentēt – citā tradīcijā (pasaules uzskatā) domājoši pieaugušie uzaicināti nebija. Un te man būtu praktiskas dabas ierosinājums: šādas tikšanās skolās pilnīgi droši var notikt, bet arī skolotājiem pašiem ir jābūt gataviem tajās iesaistīties. Jo dzirdētais "nosēžas" un skolēns, pat paliekot ārpus kristīgās tradīcijas, vēlāk "atskaņos" no viesiem dzirdēto. Piemēram, dabaszinātņu vai sociālo zinātņu stundās. Tomēr, atkārtošos, lielas jēgas nebūtu arī tad, ja uz sarunu šķietamas viedokļu daudzveidības nodrošināšanai būtu uzaicināti "ateisti", kuri vienkārši dragātu savu līniju, bet atstātu bez komentāra dažādas "alternatīvās patiesības". Iedomāsimies vēl citu situāciju: uzaicinātajiem "ateistiem" ir pietiekama erudīcija un vēlme skrupulozi fiksēt un komentēt pretējās puses izteiktās neprecizitātes un aplamības. Nu, šovs būtu, bet neesmu pārliecināts, vai pasākumam būtu arī lielāka jēga, jo es par tādu neuzskatītu to, ka skolēni aiziet pārliecībā, ka "mācītāji muld". Vēlreiz atgriežoties pie jau rakstītā – katrā tradīcijā cilvēki ir dažādi un evaņģēlijos lasāmās ētiskās atziņas un vērtības, ja tā drīkst formulēt, nav vainīgas, ja ziņnesis pagadījies pašvaks. Pārformulējot pavisam citā jomā: man arī nepatīk, ja par nozīmīgu un, manuprāt, noderīgu domas tradīciju (sauksim to par kreiso) spriež pēc paštaisniem "progresīviem" pamuļķiem dažās Rietumu augstskolās.

Ja paliekam pie pieņēmuma, ka vispār sarunas par šādām tēmām skolā der, tad kā rīkoties? Ņemot vērā, ka, rakstot šo tekstu, neesmu ar konkrētiem cilvēkiem viņu saukšanu vārdos un uzvārdos saskaņojis, paliksim pie tā, ka manā paziņu lokā ir vismaz četri fizikas zinātņu doktori, kuru skatījums uz "lielajiem jautājumiem" atšķiras no mana. Jo man psiholoģiski nerada diskomfortu nojausma par manas dzīves un visa pastāvošā, globāli skatoties, nejaušo raksturu un kaut kādā ziņā maznozīmīgumu. Tomēr ne par to ir stāsts. Runa ir par to, ka šie kungi ne tikai neuzspiež savu skatījumu, bet pārdomā, ko saka, reflektē, labāk paklusē, nevis atražo klišejas. Pat privātās sarunās. Mazliet puķaini izsakoties, tie ir cilvēki, kuri nevis sludina, bet domā par Dievu (lai būtu šoreiz ar lielo burtu…). Man šķiet, ka uz skolām aicināmi ir šādas ievirzes humanoīdi, kuri spēj sarunas biedrā, pirmkārt, radīt patiesu interesi par apkārtējo pasauli. Vieniem šādai interesei ar laiku klāt nāk sajūta par kādu citu, teiksim tā, dimensiju klātesamību, un neredzu te iemeslu vīpsnāt. Citi paliek bez šādas sajūtas, un arī neredzu problēmu. Respektīvi, man šķiet – ja mērķis sarunās ar skolēniem ir iedrošināt viņus domāt un izteikties par "tiem sarežģītajiem jautājumiem", nekautrēties no savām idejām un šaubām un – tam arī ir nozīme! – parādīt viņiem, ka šādi jautājumi vispār ir, ka tā nav tukša gaisa kulšana "par neko", tad labāk ir nesākt ar profesionāliem (tas nav izsmejoši) kādas konfesijas vai tradīcijas pārstāvjiem. Iesākumam pietiks, ja jaunā paaudze (un ne tikai), ieintriģēta par dzirdēto, pacels skatienu no saviem viedtālruņiem un planšetēm.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
4

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!