Pārprastā iecietība un ceļš uz sadarbību

To what extent has it become necessary to modify the notion of class struggle, in order to be able to deal with the new political subjects – women, national, racial and sexual minorities, anti-nuclear and anti-institutional movements etc – of a clearly anti-capitalist character, but whose identity is not constructed around specific ‘class interests’?

Ernesto Laclau and Chantal Mouffe, Hegemony and Socialist Strategy (second edition), Verso, 2001, p. 133.

Cik vieglu roku dažu jampampiņu un reliģisku fanātu aizvēsturiskas izdarības tiek vispārinātas uz visiem kristiešiem un pat kristietību kā tādu. Un cik viegli Vents norāda, kura sabiedrības grupa ir "laba" un kuras viedoklis apakrojams.
Kontekstā tad interesē vēl arī autora viedoklis par šiem sātanistiem:
https://youtu.be/WY7ZZCGDUJY
Iecietība? Tolerance? Cieņa? Ha, ha... ka tik ne ar.
Un nevajag pat izvirtušus 7000 LGBT biedrus Brazīlijā. Mūsu pašu "vēsie" liberāļi vieglu roku ar putām uz lūpām nosauc visvisādos vārdos katru, kas neatbalsta viņu pozīciju. Un tagad, re, katram 'nelietim' birku piekāris, Vents aicina arī uz nākošo konservatīvi domājošo apkarošanas līmēni:
-----
"Cik ilgi slēpsimies aiz pārprastas iecietības tā vietā, lai iebilstu pret dažu ekstrēmistiski noskaņotu indivīdu zvērību pret kādu citu, ne mums? Līdz viņi klauvēs pie mūsu durvīm? Un cik ilgi ļausim paši sev "plosīties" uz ielas vai internetā?"
-----
Pareizi, Vent, Tevi aplencis klu-klux-klans un jau grasās likt uz sārta! Gluži vai prasās ziņot "kur pienākās", vai ne?
liekulīgie liberāļi..... :)

OK! Sūdu mešana nav labi un to neapšaubāmi dara slimi cilvēki, bet vai uz ielas iznest to kam jāpaliek guļamistabā ir labāk? Kurā brīdī ekshibicionisms no krimināli sodāmas parādības paliek par lepnumu? Lūk kur ir jautājuma sakne.