Photo by Jade Masri on Unsplash
 
Blogs
17.09.2018

Par vēlmēm un iegribām. No dienasgrāmatām

Komentē
0

Savu debijas romānu amerikāņu rakstnieks Niko Volkers (Nico Walker) esot sarakstījis cietumā. 2012. gadā viņš tika notiesāts uz 11 gadiem par 11 Klīvlendas banku aplaupīšanu četru mēnešu laikā. Viņa lieta esot pamatīgi samulsinājusi tiesnešus, jo Volkers bija nācis no labas ģimenes, bijis ar septiņām medaļām godalgots Irākas kara veterāns, laikā no 2005. līdz 2006. gadam piedalījies vairāk nekā 200 kaujas misijās. Kā raksta laikraksts "The New York Times", viņa dzīvesstāsts ar laupīšanu un vairākus mēnešus ilgušu bēguļošanu no policijas drīzāk atgādina asa sižeta kinofilmu, taču viņš pats šo pieredzi izvēlējies iemūžināt romānā.

ASV veiktā pētījumā noskaidrots, ka 66% procentiem no tā dēvētās tūkstošgadnieku paaudzes (to, kas dzimuši ap 20.-21. gadsimta miju) nav nekādu pensijas uzkrājumu. "Ja jūsu pensionēšanās paredzēta 2040., 2050. vai 2060. gadā, negaidiet, ka tā būs viegla!" nesen brīdināja izdevums "The Fast Company". Šīs paaudzes darbspējīgo ļaužu uzkrājumi neesot lielāki par 5000 ASV dolāriem, bet tiem, kam jau tagad jādodas pensijā, tas esot tikai 21 000 dolāru pēc nodokļu nomaksas.

###

"Dzejnieks nolēma bēgt un turpmākajā dzīvē nodoties tikai radošajam darbam," lasāms Jaunā Rīgas teātra izrādes "Latviešu laupītāji" (pirmizrāde notika 9. septembrī) programmiņā. "Par spīti ilgtermiņa slēpšanās nepieciešamībai, nedrošībai un trūkumam tas viņam galu galā arī izdevās. Mūža nogalē Frīdrihs Šillers bija kļuvis par pirmo vācu dramaturgu, kurš spēja pārtikt vienīgi no sava radošā darba." Taču par šādu sasniegumu tika pieprasīta arī zināma maksa, jo "visu mūžu dzejnieka gars cīnījās ar savu slimību mākto ķermeni". Pēc Šillera nāves 1805. gada 9. maijā tika veikta līķa sekcija. Atklājās, ka plaušas ir "daļēji atmirušas, aptaukojušās un nestabilas", sirdij "trūkst muskuļu masas", žultspūslis un liesa nedabiski palielināti, nieres "zaudējušas vieliskumu un pilnībā aizaugušas". Veimāras hercoga galma mediķis doktors Huške sekcijas aprakstam pievienoja lakonisku teikumu: "Dotajos apstākļos atliek vienīgi brīnīties, ka nabaga vīram izdevies nodzīvot tik ilgi." Tik ilgi – četrdesmit piecus gadus.

###

Atzīmējot 25 gadus kopš amerikāņu politologa Semjuela Hantingtona (1927-2008) grāmatas "Civilizāciju sadursme" iznākšanu, žurnāls "The American Interest" nesen publicēja Frensisa Fukujamas eseju "Sadursme 25 gadu garumā". Fukujama raksta, ka viņa labi zināmais darbs "Vēstures gals" jau gadiem ticis izmantots starptautisko attiecību studiju progrāmmās tāpat kā Hantingtona "Civilizāciju sadursme", taču tagad šķietot, ka Hantingtons ir izvirzījies par līderi. Lai gan laikā no 20. gadsimta 70. gadiem līdz 21. gadsimta pirmajai desmitgadei patiešām bija vērojama ASV un pasaules politikas demokratizācija, jau drīz vien pēc tam ir sācies tas, ko amerikāņu sociologs un politologs Lerijs Daimonds ir nodēvējis par demokrātijas recesiju. "Tādas autoritāras lielvaras kā Krievija un Ķīna ir guvušas agresīvu pašapziņu," raksta Fukujama. "Bet tikmēr pastāvošās liberālās demokrātijas ir zaudējušas lielu tiesu savas pievilcības, kas ir tiešs 2000. gadu sākuma ekonomisko krīžu rezultāts, ļaujot pie varas nākt populistiem, kuri apdraud šo valstu politiskās iekārtas liberālos pamatus."

###

Mūžīgā jaunība un mūžīga dzīvošana allaž nodarbinājusi ļaužu prātus. Tomēr angļu morāles filozofs Bernards Viljamss (1929-2003) rakstīja, ka dzīvošana mūžīgi mums atgādinātu atrašanos nebeidzamā kokteiļu ballītē. Mums ātri vien pietrūktu tā, ko Viljamss nodēvējis par kategoriskajām vēlmēm. Tās ir vēlmes, kuru piepildīšana mums nodrošinātu iemeslus vēlēties dzīvot tālāk. Pretstats šīm kategoriskajām vēlmēm būtu nosacītās vēlmes – tās būtu vēlmes, kuru piepildīšanu mēs varbūt pat novērtējam vai izbaudām, tomēr visu dzīvi tām pakļaut nebūtu gatavi. Kategorisko vēlmju piemērs varētu būt romāns, pie kura strādātsjau 25 gadus, un kuru ir vēlēšanās dzīves laikā vēl pabeigt un redzēt izdotu grāmatā. Nosist čūsku, iestādīt ozolu, izaudzināt dēlu. Nosacīto vēlmju piemērs varētu būt aiziešana pie zobārsta, jo, lai arī tas būtu noderīgs pasākums, kam tādam mēs diez vai būtu gatavi veltīt visu mūžu.

Saskaņā ar urbānu leģendu, grupas "The Rolling Stones" līderi Miks Džegers un Kīts Ričards savu jaunības enerģiju saglabājot, regulāri pārlejot asinis. Iespējams, saknes šai leģendai ietiecas nostāstos par vampīriem. Par jauno asiņu izcelsmes apstākļiem šīs leģendas pārstāstītāji parasti neko nemin, taču jāšaubās, vai abas rokzvaigznes kā tādi savienotie trauki vienkārši izlīdzētos viens ar otra vecajām asinīm.

Lai gan, lūk, piemēram, žurnāls "The Economist" nesen ziņoja par jauno asiņu dziedinošo spēku. Pētījumā, kas veikts ar izmēģinājuma pelēm, noskaidrots, ka jaunība patiesi spēj dziedēt vecumā slīgstošos, ja vien parabiozes ceļā tiek savienotas jaunās un vecās peles asinsrites sistēmas.

###

Nesen esot iznācis iepriekš neizdotu Entonija Bērdžesa (1917-1993) rakstu un apceru krājums "The Ink Trade". Tajā apkopots viņa veikums, sākot no 1961. gada, kad iznāca "Mehāniskais apelsīns", un beidzot ar viņa nomiršanas gadu. Bērdžess allaž esot uzsvēris, ka rakstīšana ir arods, bet žurnālistika – veids, kā grāmatu tapšanas starplaikos nepazaudēt savas iemaņas, iegūt daudzu lasītāju ievērību un kaut ko arī nopelnīt, izvairoties no "dienišķā rakstāmmašīnas lāsta".

Silvijas Brices tulkotais Bērdžesa "Mehāniskais apelsīns" (grāmatā romāna latviešu tulkojums iznāca 1999. gadā apgāda "Atēna") turpinājumos žurnālā "Liesma" bija viens no spilgtākajiem manas jaunības literārajiem piedzīvojumiem. "Nadsat" valodas atveidojums mūsu pašu valodā, kas gan politiskā, gan lingvistiskā ziņā ir ievērojami tuvāka krievu mēlei nekā angļu valoda, bija atklājums, kura sekas savā valodu izpratnē, iespējams, neesmu kārtīgi apzinājis vēl šobaltdien.

Par valodu skanējuma izraisītiem aizspriedumiem un ar valodām saistītiem ieradumiem šonedēļ bija jāaizdomājas vēl kāda iemesla dēļ. Ceturtdien notika Latvijas literātu tuvināšanās mēģinājums ar Vācijas grāmatizdevējiem un tulkotājiem. Pasākums notika kafejnīcā un grāmatnīcā "Nice Place/Mansards", un uz to bija ieradušies gan vairāki latviešu literāti, gan no Vācijas atbraukuši profesionāļi. Sarunas galvenokārt risinājās angļu valodā, introvertam "small talk" labi piemērotā valodas buljonā, bet vācu valodu tikpat kā nedzirdēja. Tam pievērsis uzmanību, atcerējos, kas par vāciešiem un vācu valodu bija sakāms īru komiķim Dilanam Moranam.

Pauls Bankovskis

Pauls Bankovskis (1973) ir rakstnieks un publicists, vairāku romānu un stāstu krājumu autors. Drīzumā apgādā “Dienas grāmata” iznāks romāns par pasaules vēsturi no ļoti tālā nākotnē dzīvojošu cilvēku ...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!