Par vecām grāmatām

Kopš pirmsākumiem, kad ikviens rakstu avots bija ar cilvēka roku radīts, nereti sakrālas nozīmes mākslas darbs, ko varēja atļauties vien valdnieki un priesteri (dažkārt vienas grāmatas radīšanai tika veltīts viss cilvēka mūžs), caur Gūtenberga iespiedmašīnas radītajam un vadītajam Apgaismības laikmetam, līdz mūsdienām grāmata ir bijusi gan karaliene un izredzētā, gan priekameita, kuras vārdu bieži vien nav pat jēgas iegaumēt. Droši vien tas ir labi — mums vienmēr ir bijusi iespēja izvēlēties starp grāmatām par to, kā dabūt vīrieti, miljonus un orgasmu ar lielo O, Kisindžera "Diplomātiju", Bībeli, Korānu, "Latvju Rakstiem" un sengrieķu eposiem. Katram pēc spējām, iespējām un vajadzībām. Robežas mēs sev nosakām paši — es personīgi nevaru iedomāties nevienu cilvēku no savu paziņu loka, kas reiz izlasījis Dantes "Dievišķo komēdiju", citu apsvērumu vadīts lasītu, piemēram, Deivida Bekhema "auto"biogrāfiju.

Esmu uzaugusi mājā ar skaistām grāmatām. "Konversācijas vārdnīca", "Grāmatu drauga" izdevumi — "Pasaules vēsture", "Zeme un tautas". Daudz vācu literatūras klasikas oriģinālvalodā un tulkoti — Gēte, Šillers, arī Šekspīra kopotie raksti, latviešu autori — Poruks, Rainis un citi. Istabā, kur grāmatas dzīvoja, bija mūžīga puskrēsla. Man patika šīs grāmatas — dažas rotātas greznām vinjetēm un smalkām gravīrām, citas — krāsainiem attēliem uz pelēki tonētām lapām, katrs no tiem — rūpīgi pielīmēts pie pamatnes, katru sargā virpuļu rakstiem rotāts pauspapīrs. Tās varēja apskatīt un lasīt, uzliekot uz lielā, apaļa galda, ko sedza izšūts lina galdauts, vai arī blakus esošajā verandā uz vienkāršā, balti krāsotā galda. Jau toreiz jutu bijību pret tām, un tagad šīs grāmatas pieder man.

Es pērku grāmatas kopš savas pirmās algas, un daudzas no tām ir lietotas, izdotas pirms vairākiem gadu desmitiem. Katrai lietotai grāmatai ir sava vēsture, kaut daļu no tās grāmata jums reizēm atklāj — kādai ir iniciālis titullapā, sakaltis zieds kā grāmatzīme vai piemiņas lieta, personiskas piezīmes, veltījums no jums nezināma dāvinātāja. Varbūt tā slēpj nekad nenosūtītu vēstuli, vecu naudu vai tramvaja biļeti par trīs kapeikām . Es vēlos tās iepazīt, tāpēc lasu un dodu tām patvērumu un dzīves turpinājumu. Man tā nav nekāda niekošanās ar vintage modes trendiem, tā ir mīlestība un ticība cilvēces kopīgajam garīgajam mantojumam.

Iespējams, šis ir pats labākais brīdis latviešu grāmatmīļiem, lai veidotu un pilnveidotu savu bibliotēku. Visumā ņemot, grāmatas vairs nav modē — tās aizņem pārāk daudz vietas un ne visai piestāv eiroremonta manierē veidotiem apartamentiem un pseidominimālismam "jaunajos projektos". Cilvēki steidz atbrīvoties no sev nevajadzīgajām grāmatām, apzinīgākie nodod labdarības un komisijas veikaliem tirdzniecībai vai nodod makulatūrā, mazāk apzinīgie — vienkārši izgāž atkritumos. Jūs viegli varat atrast pasaules literatūras klasiku augstvērtīgā tulkojumā, arī latviešu autoru darbus, ko nereti papildina skaists iesējums. Varat tos nopirkt par pārdesmit santīmiem vai dažiem latiem. Jo grāmatu vienkārši ir pārāk daudz, un tās ir dzīvojušas vai arī nejauši nokļuvušas pie cilvēkiem, kuriem tās nav vajadzīgas.

Pašlaik ir unikālu iespēju laiks — iespēja iegūt savā īpašumā vērtīgus sējumus par nieka naudu, taču, ja grāmatas nonāk makulatūrā un aiziet nebūtībā, atlikušās kļūst daudz grūtāk pieejamas interesentiem, līdz ar to cenas nākotnē pieaugs un pieejamība samazināsies. Mūsdienu latviešu grāmatniekiem pat pārdrošākajos sapņos nerādītos iespēja kādu grāmatu izdot vairāku desmitu tūkstošu tirāžā, kā tas bija padomju laikos. Pašlaik finansiālu apsvērumu dēļ izdevēji diez vai var pasūtīt oriģinālilustrācijas tādā mākslinieciskajā līmenī, kā tas ir klasiskajos 20.gadsimta 60.-70.gadu Raiņa lugu izdevumos ar Ģirta Vilka ilustrācijām vai Oļģerta Ābelītes grafikām Šarla de Kostēra "Leģendai par Tilu Pūcesspieģeli". Vai mūsdienās būtu iespējams, ka Raiņa līmeņa literāts tulkotu Aleksandra Dimā "Grāfu Monte Kristo"?


Ar šo mēs uzsākam "Satori" jaunu rakstu sēriju, lai kopīgi apzinātu ievērojamas, skaistas, saturiski nozīmīgas un vērtīgas grāmatas, kas izdotas latviešu valodā iepriekšējos gadu desmitos. Pirmais raksts — par Selmas Lāgerlēvas "Nilsa Holgersona brīnišķīgo ceļojumu".