Spīgana Spektore
pirms 5 gadiem
Tā arī nesaprotu, kur aug kājas tai greizajai domai, ka pusaudzis skolā salasīsies Raini un visu pārējo augsti intelektuālo literatūru un nu tik visu dzīvi lasīs vienus klasiķus un dziļu filozofiju. Nu kā var rasties tik no realitātes atrauta ideja?
Patiesibā notiek tā, ka pusaudži jau skolas laikā iemācās grāmatas asociēt ar kaut ko bezdievīgi garlaicīgu un nomācošu, kas nekādu baudījumu nesniedz, un tā arī turpmākajā dzīvē grāmatas nelasa vispār, jo neredz iemeslu sevi nomocīt ar kaut ko nebaudāmu. Un tad tie gudrie runātāji sēž savos krēslos un gaužas, ka vai, vai, mūsdienu jaunatne jau nelasa, valoda mirst un viss ir slikti.
Nelasa tāpēc, ka iedzināt riebumu pret grāmatām!
Un satraukties par to, ka, redz, pusaudži lasīšot kaut kādu sēnalu literatūru ir nesaprātīgi divu iemeslu dēļ- pirmkārt, daļa no tās pusaudžu literatūra nebūt nav sēnalu literatūra, tā vienkārši neatbilst citu stereotipiem par labu literatūru, otrkārt, lasītāja gaume dabiski attīstās pašam lasītājam pieaugot un izglītojoties, veidojot savu pasaules skatījumu, attiecīgi pastāv laba iespēja, ka lasītājs līdz šai augstajai literatūrai nonāks pats un izlasīs ar prieku un spēju analizēt, nevis sakostiem zobiem un dusmojoties uz visu pasaules literatūru.
Daina Stokmane
pirms 5 gadiem
ZitaZ
pirms 5 gadiem
Pirmkārt, par Raiņaspazijas gada trakumu. Bērnudārzā 4gadniekiem like iemācīties Raiņa dzejoli. Es prasu, vai meita zin, kas ir Rainis, sagaidot, ka ja jau ir iedots dzejolis, tad audzinātāja paskaidros - kāpēc, kurš utjpr. Bet nē, mana meita atbild, ka viņa domājot, ka Rainis ir Žilinskis. (izrādās Žilinska dziesma dziedāta). Tātad bērnam galvā nekādas skaidrības. Te vēlos piebilst, ka man nešķiet, ka man būtu mājās toreiz vēl četrgadīgam bērnam jāstāsta par Raini un Aspaziju. Bet nu ja jau par to sākts, vienreiz, braucot pa Raiņa bulvāri rādu Raiņa pieminekli, stāstu par viņas dzejoli utjpr. Bet, kad nākamreiz braucam garām - ir tikai viens svarīgs jautājums, Vai Rainis Žilinskis ir jau miris? Un kāpēc viņš nomira? Tā arī nesapratu, kāpēc bija vajadzīga 4-gadnieku bērnudārza grupiņai Raiņa pēcpusdiena.
Otrkārt, skatoties, ko lasa pusaudzis, nākas secināt, ka literatūŗas saturs un tā izpratne ir mainījusies. Kad pārrunājām Kauja pie Knipskas un Nāves ēnā, tad agrākie, mana laika "sliktie" vairs nebūt nav sliktie mūsdienu izpratnē. Taču autora laika gars ir prasījis tieši šādu redzējumu.
Piekrītu, ka ir jābūt "vecajiem", bet ar mēru. Un tāpat ir jābūt jaunajiem autoriem.
Skolēniem liek lasīt darbus, bet domāju, ka to saturs ir tik reizēm neizprotams un neasociatīvs, ka tas kā atstāstāmais materials galvā nepaliek.
Circus Maximus
pirms 5 gadiem
Vēsma Lēvalde
pirms 5 gadiem
martell
pirms 5 gadiem
Autora pretenzijas ir pret neatbilstībām gadsimtu un vairāk vecā prozā/dzejā ar mūsdienu valodas lietojumu, simboliku utt. Un te nav runa par twittera valodu. Protams ir jāapskata skolā gan Rainis, gan Gēte, taču lielākam īpatsvaram vajadzētu būt moderno laiku atzītajiem autoriem. Galvenokārt jau tādēļ, lai jaunie cilvēki neveidotu neatbilstošu priekšstatu par dzīvi un attiecībām pēc novecojušiem arhetipiem. Vai tā būtu uzskatāma par vispārēju debilizāciju? Jebšu tomēr liekulību..
Pastnieks
pirms 5 gadiem
Piemēram, kaut vai Anglijas skolā, vidusskolā britu literatūrai ejot cauri ir (tai skaitā):
Beovulfs, Kenterberijas stāsti, Šekspīrs, Herbets Velss, T.S. Eliots.
http://www.glenridge.org/cms/lib02/nj01001358/centricity/domain/25/british_literature_curriculum.pdf
Drīzāk ir runa par to, ka pretstatā kaut vai tai pašai britu literatūrai, mums tādu ievērojamu darbu ir maz tīri skaita un laika periodu ziņā. Līdz ar to izlīdzamies ar to, kas ir. Un 20.gs. sākums -- tā ir tai skaitā nosacīti nacionālā pastorāle, kas atspoguļo tā laika garu un ir salīdzinoši vienveidīgāka.
Edge
pirms 5 gadiem
SPĪDOLA. (Liek aizvilkt priekškaru teltij, aiziet no durvīm smiedamās.)
Jūsu brāļus un māsas ved atpakaļ drīz - / Jums Roma verdzību atnesīs! /
Rainis:"Uguns un nakts" (Trešais cēliens)
================================================================================
Pamatoti tak' no Latvijas skolu literatūras programmā izmests Raiņa darbs, lai "jaunie cilvēki neveidotu neatbilstošu priekšstatu par dzīvi un attiecībām pēc novecojušiem arhetipiem."
Un kāpēc Imanta Ziedoņa vārdu piešķīra vienai LNB zālei bez kādiem "modernajiem" kritērijiem?
Satori intelektuāļi jau nu spēs uztvert Tautas dzejnieka brīdinājumu pirms vairāk kā 40 gadiem:
"Kultūras surogāts vazājas pa visu pasauli un meklē lētticīgos. Augstās materiālās kultūras zeme Amerika nebūt nevar lepoties ar atbilstošu dvēseliskās kultūras izkoptību. Vārds "jenkijs" visā pasaulē pazīstams kā labklājībā aprobežota, savā nekultūrībā uz kultūras misiju pretendējoša cilvēka simbols. Surogāts cenšas iespiesties tūkstošgados iedibinātjā skaistuma izpratnē, to samulsināt un sajaukt. Surogāts lien pa visiem kanāliem." Ziedonis I. Raksti. 5 sējums, - 239.lpp.
Edge
pirms 5 gadiem
=================================================================================
Atpazīstu Latvijas radio 5, kur raidījuma Pieliec punktu notiekošajās Battle rap sacensības fanu!
Tā turpināt!
Sierrealiste
pirms 5 gadiem
Latviešu literatūra, kas tendējas uz lauku dzīvi man nekad nav pati pati par sevi saistījusi, laikam tāpēc, ka neinteresē ne zemnieka ikdiena, ne pārdzīvojumi. Nīstās literatūras augšgalā ir A. Dziļuma "Saplēstā krūze", nicinātās - Kaudzīšu lubene. Tās izsalkušo bērnu ciešanas un rotaļas ar dabu diez neaizrauj.
Taču! Skolotājas pat to mācēja tā mācīt, ka patiesi aizraujoši bija analizēt un izprast šos darbus.
Vidusskolā literatūrā mēs vispār strādājām pēc kaut kādas jaunas grāmatas un skolotājas pašas ieskatiem, kas ir vērts, kas nav. Indrānus braucām skatīties teātrī, ar to arī viss beidzās.
Taču, es pieļauju, ka neesmu īsti normāla, jo jau vidusskolā dievināju Raiņa idejas. Jāzeps un viņa brāļi man likās absolūti lielisks darbs. Aspazijas un Raiņa dzeja - visu cieņu.
Kā mēs strīdējāmies par to, vai Andrs no Salnas pavasarī gadījumā pats nav vainīgs, jo iet uz stalli zirgu glaudīt, nevis ar meiteni runāt... Un arī ar jauno Verteru bija aizraujoši.
Arī Gundegu Repši laikam ņēmām - no salīdzinoši jaunā... Nē, nu, lasīt jau varēja.
Bija gan arī tādi, kam nepatika ne literatūra, ne laikam mācīšanas stils ar diskusijām un vērtēšanu, dziļu analīzi. Viņi būtu labāk autoru māju vārdus un dzimšanas gadus mācījušies - tā vismaz šķita.
Taču, ko es ar to gribēju teikt. Skolotāja videnē noteikti kaut ko mācīja pa savam, bija tāds kompromiss starp pašu un programmu. Viennozīmīgi talantīgs pedagogs spēj gan Raini piespiest ja ne mīlēt, tad vismaz cienīt. Programmā jābūt elastībai un dažādībai. Mūsu izglītībā tās iespējams vispār ir par maz. Lai pedagogi, kas grib un var, baudītu iespēju vielu pielāgot klasei, tās interesēm.
Varbūt tā varētu.
kuģis
pirms 5 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
7
"Kāpēc tu vēl nedzemdē? Tu aizņem vietu!" Saruna par dzemdību pieredzi
Dalīties ar savu sarežģīto un arī sāpīgo dzemdību pieredzi un kopīgi meklēt atbildi uz jautājumu "Uz kādu dzemdību pieredzi mums ir tiesības?" piekrita trīs sievietes: publiciste Santa Remere, gleznotāja Katrīna Gaile un kustību māksliniece Kristīne Brīniņa.

Agra Lieģe-Doležko
79 mēneši: trīs stāsti par atbildību
Iekšējā sadursme rodas tad, ja mēģini jauno situāciju ar visiem līdzekļiem "pieliekt" sev, savai līdzšinējai būtībai – pielāgot jauno dzīvi vecajai. Bet tās vecās dzīves jau vairs nav. Vecās tevis vairs nav, tu esi jauna, apgreidota sevis versija. Man šķiet ļoti dabīgi, ka arī tavai dzīvei ir jāmainās līdzi.

2
Bērni dzima dzemdību nama pagrabā. Ukrainas mammu stāsti
Aņa ar vīru un divus mēnešus veco dēliņu Artūru joprojām ir Ukrainā, kamēr Olena ar dēlu un Larisa ar vīru un abiem mazdēliem ir Latvijā. Katra no viņām piekrita dalīties ar savu stāstu, kuru atklājot viņas nespēja novaldīt asaras, bet visas vēlējās, lai par šo pieredzi uzzina arī citi.

Redzējumi
07.07.2015
11
Par raiņaspaziju spožumu un postu