Spīgana Spektore
pirms 6 gadiem
Tā arī nesaprotu, kur aug kājas tai greizajai domai, ka pusaudzis skolā salasīsies Raini un visu pārējo augsti intelektuālo literatūru un nu tik visu dzīvi lasīs vienus klasiķus un dziļu filozofiju. Nu kā var rasties tik no realitātes atrauta ideja?
Patiesibā notiek tā, ka pusaudži jau skolas laikā iemācās grāmatas asociēt ar kaut ko bezdievīgi garlaicīgu un nomācošu, kas nekādu baudījumu nesniedz, un tā arī turpmākajā dzīvē grāmatas nelasa vispār, jo neredz iemeslu sevi nomocīt ar kaut ko nebaudāmu. Un tad tie gudrie runātāji sēž savos krēslos un gaužas, ka vai, vai, mūsdienu jaunatne jau nelasa, valoda mirst un viss ir slikti.
Nelasa tāpēc, ka iedzināt riebumu pret grāmatām!
Un satraukties par to, ka, redz, pusaudži lasīšot kaut kādu sēnalu literatūru ir nesaprātīgi divu iemeslu dēļ- pirmkārt, daļa no tās pusaudžu literatūra nebūt nav sēnalu literatūra, tā vienkārši neatbilst citu stereotipiem par labu literatūru, otrkārt, lasītāja gaume dabiski attīstās pašam lasītājam pieaugot un izglītojoties, veidojot savu pasaules skatījumu, attiecīgi pastāv laba iespēja, ka lasītājs līdz šai augstajai literatūrai nonāks pats un izlasīs ar prieku un spēju analizēt, nevis sakostiem zobiem un dusmojoties uz visu pasaules literatūru.
Daina Stokmane
pirms 6 gadiem
ZitaZ
pirms 6 gadiem
Pirmkārt, par Raiņaspazijas gada trakumu. Bērnudārzā 4gadniekiem like iemācīties Raiņa dzejoli. Es prasu, vai meita zin, kas ir Rainis, sagaidot, ka ja jau ir iedots dzejolis, tad audzinātāja paskaidros - kāpēc, kurš utjpr. Bet nē, mana meita atbild, ka viņa domājot, ka Rainis ir Žilinskis. (izrādās Žilinska dziesma dziedāta). Tātad bērnam galvā nekādas skaidrības. Te vēlos piebilst, ka man nešķiet, ka man būtu mājās toreiz vēl četrgadīgam bērnam jāstāsta par Raini un Aspaziju. Bet nu ja jau par to sākts, vienreiz, braucot pa Raiņa bulvāri rādu Raiņa pieminekli, stāstu par viņas dzejoli utjpr. Bet, kad nākamreiz braucam garām - ir tikai viens svarīgs jautājums, Vai Rainis Žilinskis ir jau miris? Un kāpēc viņš nomira? Tā arī nesapratu, kāpēc bija vajadzīga 4-gadnieku bērnudārza grupiņai Raiņa pēcpusdiena.
Otrkārt, skatoties, ko lasa pusaudzis, nākas secināt, ka literatūŗas saturs un tā izpratne ir mainījusies. Kad pārrunājām Kauja pie Knipskas un Nāves ēnā, tad agrākie, mana laika "sliktie" vairs nebūt nav sliktie mūsdienu izpratnē. Taču autora laika gars ir prasījis tieši šādu redzējumu.
Piekrītu, ka ir jābūt "vecajiem", bet ar mēru. Un tāpat ir jābūt jaunajiem autoriem.
Skolēniem liek lasīt darbus, bet domāju, ka to saturs ir tik reizēm neizprotams un neasociatīvs, ka tas kā atstāstāmais materials galvā nepaliek.
Circus Maximus
pirms 6 gadiem
Vēsma Lēvalde
pirms 6 gadiem
martell
pirms 6 gadiem
Autora pretenzijas ir pret neatbilstībām gadsimtu un vairāk vecā prozā/dzejā ar mūsdienu valodas lietojumu, simboliku utt. Un te nav runa par twittera valodu. Protams ir jāapskata skolā gan Rainis, gan Gēte, taču lielākam īpatsvaram vajadzētu būt moderno laiku atzītajiem autoriem. Galvenokārt jau tādēļ, lai jaunie cilvēki neveidotu neatbilstošu priekšstatu par dzīvi un attiecībām pēc novecojušiem arhetipiem. Vai tā būtu uzskatāma par vispārēju debilizāciju? Jebšu tomēr liekulību..
Pastnieks
pirms 6 gadiem
Piemēram, kaut vai Anglijas skolā, vidusskolā britu literatūrai ejot cauri ir (tai skaitā):
Beovulfs, Kenterberijas stāsti, Šekspīrs, Herbets Velss, T.S. Eliots.
http://www.glenridge.org/cms/lib02/nj01001358/centricity/domain/25/british_literature_curriculum.pdf
Drīzāk ir runa par to, ka pretstatā kaut vai tai pašai britu literatūrai, mums tādu ievērojamu darbu ir maz tīri skaita un laika periodu ziņā. Līdz ar to izlīdzamies ar to, kas ir. Un 20.gs. sākums -- tā ir tai skaitā nosacīti nacionālā pastorāle, kas atspoguļo tā laika garu un ir salīdzinoši vienveidīgāka.
Edge
pirms 6 gadiem
SPĪDOLA. (Liek aizvilkt priekškaru teltij, aiziet no durvīm smiedamās.)
Jūsu brāļus un māsas ved atpakaļ drīz - / Jums Roma verdzību atnesīs! /
Rainis:"Uguns un nakts" (Trešais cēliens)
================================================================================
Pamatoti tak' no Latvijas skolu literatūras programmā izmests Raiņa darbs, lai "jaunie cilvēki neveidotu neatbilstošu priekšstatu par dzīvi un attiecībām pēc novecojušiem arhetipiem."
Un kāpēc Imanta Ziedoņa vārdu piešķīra vienai LNB zālei bez kādiem "modernajiem" kritērijiem?
Satori intelektuāļi jau nu spēs uztvert Tautas dzejnieka brīdinājumu pirms vairāk kā 40 gadiem:
"Kultūras surogāts vazājas pa visu pasauli un meklē lētticīgos. Augstās materiālās kultūras zeme Amerika nebūt nevar lepoties ar atbilstošu dvēseliskās kultūras izkoptību. Vārds "jenkijs" visā pasaulē pazīstams kā labklājībā aprobežota, savā nekultūrībā uz kultūras misiju pretendējoša cilvēka simbols. Surogāts cenšas iespiesties tūkstošgados iedibinātjā skaistuma izpratnē, to samulsināt un sajaukt. Surogāts lien pa visiem kanāliem." Ziedonis I. Raksti. 5 sējums, - 239.lpp.
Edge
pirms 6 gadiem
=================================================================================
Atpazīstu Latvijas radio 5, kur raidījuma Pieliec punktu notiekošajās Battle rap sacensības fanu!
Tā turpināt!
Sierrealiste
pirms 6 gadiem
Latviešu literatūra, kas tendējas uz lauku dzīvi man nekad nav pati pati par sevi saistījusi, laikam tāpēc, ka neinteresē ne zemnieka ikdiena, ne pārdzīvojumi. Nīstās literatūras augšgalā ir A. Dziļuma "Saplēstā krūze", nicinātās - Kaudzīšu lubene. Tās izsalkušo bērnu ciešanas un rotaļas ar dabu diez neaizrauj.
Taču! Skolotājas pat to mācēja tā mācīt, ka patiesi aizraujoši bija analizēt un izprast šos darbus.
Vidusskolā literatūrā mēs vispār strādājām pēc kaut kādas jaunas grāmatas un skolotājas pašas ieskatiem, kas ir vērts, kas nav. Indrānus braucām skatīties teātrī, ar to arī viss beidzās.
Taču, es pieļauju, ka neesmu īsti normāla, jo jau vidusskolā dievināju Raiņa idejas. Jāzeps un viņa brāļi man likās absolūti lielisks darbs. Aspazijas un Raiņa dzeja - visu cieņu.
Kā mēs strīdējāmies par to, vai Andrs no Salnas pavasarī gadījumā pats nav vainīgs, jo iet uz stalli zirgu glaudīt, nevis ar meiteni runāt... Un arī ar jauno Verteru bija aizraujoši.
Arī Gundegu Repši laikam ņēmām - no salīdzinoši jaunā... Nē, nu, lasīt jau varēja.
Bija gan arī tādi, kam nepatika ne literatūra, ne laikam mācīšanas stils ar diskusijām un vērtēšanu, dziļu analīzi. Viņi būtu labāk autoru māju vārdus un dzimšanas gadus mācījušies - tā vismaz šķita.
Taču, ko es ar to gribēju teikt. Skolotāja videnē noteikti kaut ko mācīja pa savam, bija tāds kompromiss starp pašu un programmu. Viennozīmīgi talantīgs pedagogs spēj gan Raini piespiest ja ne mīlēt, tad vismaz cienīt. Programmā jābūt elastībai un dažādībai. Mūsu izglītībā tās iespējams vispār ir par maz. Lai pedagogi, kas grib un var, baudītu iespēju vielu pielāgot klasei, tās interesēm.
Varbūt tā varētu.
kuģis
pirms 6 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Agra Lieģe-Doležko
0Izklausās drusku kā bute
Nešaubīgi, jebkura situācija, kuru raksturo grāmatu dedzināšana to satura dēļ, centieni panākt grāmatu izņemšanu no grāmatnīcām un bibliotēkām, draudi un citi mēģinājumi ietekmēt izdevniecības vai vēršanās varas iestādēs ar mērķi grāmatu izplatību apturēt, ir pamatīgs trauksmes zvans, kam vajadzētu pievērst uzmanību.

Anna Auziņa
0Tēvbūšanas pretruna
Kura gan no mums nevēlētos uz kādu laiku pazust no ieslodzījuma sadzīves grūtībās un nepārtrauktu bērnu prasību pildīšanā, lai tiktu galā ar savu identitāti? Es pati esmu palaikam līdzīgi pazudusi no mājām pašrealizācijas vai izklaides dēļ, atstājot bērnus vīram vai – vecākos bērnus – ļoti bieži arī maniem vecākiem.

Lolita Tomsone
0Raheles cepumi mums visiem
Upuru skaits, pat rakstot šo tekstu, noteikti ir mainījies jau reizes piecas, tāpat arī uz Gazu vardarbīgi aizvesto ķīlnieku skaits. Tur nav tikai izraēlieši, bet pat 14 Taizemes viesstrādnieki, kas kibucos pie Gazas robežas vāca avokado. "Telegram" kanālos cilvēki ar stipriem nerviem ir noskatījušies, kā "Hamas" teroristi ar kapli nocērt galvu vienam no šiem viesstrādniekiem.

Daina Tabūna
1Atpakaļ uz skolu
Vienu reizi auklīte tev zvanīja un lūdza izņemt bez apstājas raudošo bērnu jau stundu pēc tam, kad viņš tur tika aizvests. Šī spēcīgā pretestība samērā ātri pārgāja, tomēr vēl ilgu laiku pirmais, ko viņš teica, pēcpusdienā tevi satiekot, bija: "Es šodien raudāju. Par tevi."

Agra Lieģe-Doležko
3Vēl nedzimušā mātes piezīmes
Tagadējās grūtniecības 20. nedēļā atģidos, ka mani sāk nedaudz mulsināt pašas gandrīz vai slimīgā ziņkāre par embriju patoloģijām, grūtniecības pārtrūkšanu un smagi slimu bērnu īsās dzīves līdzpārdzīvošana, kas nereti ir spēcīgākās mātišķības literatūras centrālās tēmas.

Redzējumi
07.07.2015
11
Par raiņaspaziju spožumu un postu