Par raiņaspaziju spožumu un postu

Jāpiekrīt autoram un jānožēlo, ka par šo problēmu tiek tik maz runāts.
Tā arī nesaprotu, kur aug kājas tai greizajai domai, ka pusaudzis skolā salasīsies Raini un visu pārējo augsti intelektuālo literatūru un nu tik visu dzīvi lasīs vienus klasiķus un dziļu filozofiju. Nu kā var rasties tik no realitātes atrauta ideja?
Patiesibā notiek tā, ka pusaudži jau skolas laikā iemācās grāmatas asociēt ar kaut ko bezdievīgi garlaicīgu un nomācošu, kas nekādu baudījumu nesniedz, un tā arī turpmākajā dzīvē grāmatas nelasa vispār, jo neredz iemeslu sevi nomocīt ar kaut ko nebaudāmu. Un tad tie gudrie runātāji sēž savos krēslos un gaužas, ka vai, vai, mūsdienu jaunatne jau nelasa, valoda mirst un viss ir slikti.
Nelasa tāpēc, ka iedzināt riebumu pret grāmatām!

Un satraukties par to, ka, redz, pusaudži lasīšot kaut kādu sēnalu literatūru ir nesaprātīgi divu iemeslu dēļ- pirmkārt, daļa no tās pusaudžu literatūra nebūt nav sēnalu literatūra, tā vienkārši neatbilst citu stereotipiem par labu literatūru, otrkārt, lasītāja gaume dabiski attīstās pašam lasītājam pieaugot un izglītojoties, veidojot savu pasaules skatījumu, attiecīgi pastāv laba iespēja, ka lasītājs līdz šai augstajai literatūrai nonāks pats un izlasīs ar prieku un spēju analizēt, nevis sakostiem zobiem un dusmojoties uz visu pasaules literatūru.

"Man literatūra nebūs vajadzīga. Es būšu ārsts." Vai jums nav BAIL no tāda ārsta?

Es gan piekritīšu autoram.
Pirmkārt, par Raiņaspazijas gada trakumu. Bērnudārzā 4gadniekiem like iemācīties Raiņa dzejoli. Es prasu, vai meita zin, kas ir Rainis, sagaidot, ka ja jau ir iedots dzejolis, tad audzinātāja paskaidros - kāpēc, kurš utjpr. Bet nē, mana meita atbild, ka viņa domājot, ka Rainis ir Žilinskis. (izrādās Žilinska dziesma dziedāta). Tātad bērnam galvā nekādas skaidrības. Te vēlos piebilst, ka man nešķiet, ka man būtu mājās toreiz vēl četrgadīgam bērnam jāstāsta par Raini un Aspaziju. Bet nu ja jau par to sākts, vienreiz, braucot pa Raiņa bulvāri rādu Raiņa pieminekli, stāstu par viņas dzejoli utjpr. Bet, kad nākamreiz braucam garām - ir tikai viens svarīgs jautājums, Vai Rainis Žilinskis ir jau miris? Un kāpēc viņš nomira? Tā arī nesapratu, kāpēc bija vajadzīga 4-gadnieku bērnudārza grupiņai Raiņa pēcpusdiena.
Otrkārt, skatoties, ko lasa pusaudzis, nākas secināt, ka literatūŗas saturs un tā izpratne ir mainījusies. Kad pārrunājām Kauja pie Knipskas un Nāves ēnā, tad agrākie, mana laika "sliktie" vairs nebūt nav sliktie mūsdienu izpratnē. Taču autora laika gars ir prasījis tieši šādu redzējumu.
Piekrītu, ka ir jābūt "vecajiem", bet ar mēru. Un tāpat ir jābūt jaunajiem autoriem.

Skolēniem liek lasīt darbus, bet domāju, ka to saturs ir tik reizēm neizprotams un neasociatīvs, ka tas kā atstāstāmais materials galvā nepaliek.

Rainis 1909.gada ieradies us pirmisradi...Nu, nu...1909. vins bij ieks to Castagnol, ne Rig.

Lai gan es varētu uzrakstīt vismaz referātu, lai oponētu raksta autoram, pietiks, ja citēšu Valentīna Maculēviča 1984.gadā rakstīto: "Tā ir mūsu tauta. Un, ja tā sāk pieprasit surogātus, tad kā vaina tā īsti ir? Kas tad galu galā pieradina skatītāju pie surogātiem, kas devalvējis plašā skatītāju masā Raini, Čehovu, kas kultivējis mietpilsonisku gaumi? Mēs paši. Tā ir mūsu vaina. Ja cilvēks tiek audzināts ar šlāgeriem, tad nav ko brīnīties, ja viņam izveidojas šlēgera dvēsele. Vai tikai mēs nesākam dzīvot ar īso atmiņu, aizmirsdami ikdienas rūpēs saknes un sūtību? Aizmirsdami sekas, pie kurām noved pieklājīgas patiesībiņas, omulīgās problēmiņas un pilnīga aiziešana tīri mākslinieciskās problēmās?" Maculēvičs tolaik raksta, ka garīgo līmeni pazemina "jūtams svētās patiesības trūkums"...Gribētos gluži kā Lionas audējiem savā laikā vainot tehnoloģijas pie šā smadzeņu kūtruma, taču atkal jāatzīst - attieksmi pret lietām veido cilvēki. Mūsējie - pašu auklētie.

Nesaprotu. Vai tad autors aicina skolniekiem likt lasīt tikai Krēslu un Grega dienasgrāmatas? Un klausīties tikai šlāgeri? Man šķiet, ka komentāros parādās intelektuāļu (?) nespēja uztvert autora domu tieši tādā pat mērā, kā 7.klases skolniekam nespēja uztvert Zelta Zirgu. Vai mūsdienu autoriem ir maz saturīgas literatūras? Vai tad bez Greja nokrāsām grāmatnīcās neko citu vairs nevar atrast?
Autora pretenzijas ir pret neatbilstībām gadsimtu un vairāk vecā prozā/dzejā ar mūsdienu valodas lietojumu, simboliku utt. Un te nav runa par twittera valodu. Protams ir jāapskata skolā gan Rainis, gan Gēte, taču lielākam īpatsvaram vajadzētu būt moderno laiku atzītajiem autoriem. Galvenokārt jau tādēļ, lai jaunie cilvēki neveidotu neatbilstošu priekšstatu par dzīvi un attiecībām pēc novecojušiem arhetipiem. Vai tā būtu uzskatāma par vispārēju debilizāciju? Jebšu tomēr liekulību..

Tekstu vecumam, manuprāt, nav principiālas nozīmes.

Piemēram, kaut vai Anglijas skolā, vidusskolā britu literatūrai ejot cauri ir (tai skaitā):
Beovulfs, Kenterberijas stāsti, Šekspīrs, Herbets Velss, T.S. Eliots.

http://www.glenridge.org/cms/lib02/nj01001358/centricity/domain/25/british_literature_curriculum.pdf

Drīzāk ir runa par to, ka pretstatā kaut vai tai pašai britu literatūrai, mums tādu ievērojamu darbu ir maz tīri skaita un laika periodu ziņā. Līdz ar to izlīdzamies ar to, kas ir. Un 20.gs. sākums -- tā ir tai skaitā nosacīti nacionālā pastorāle, kas atspoguļo tā laika garu un ir salīdzinoši vienveidīgāka.

/ - Mums Roma svētību atnesīs - / - Vai, vai, mūsu mīļie! /
SPĪDOLA. (Liek aizvilkt priekškaru teltij, aiziet no durvīm smiedamās.)
Jūsu brāļus un māsas ved atpakaļ drīz - / Jums Roma verdzību atnesīs! /
Rainis:"Uguns un nakts" (Trešais cēliens)
================================================================================
Pamatoti tak' no Latvijas skolu literatūras programmā izmests Raiņa darbs, lai "jaunie cilvēki neveidotu neatbilstošu priekšstatu par dzīvi un attiecībām pēc novecojušiem arhetipiem."
Un kāpēc Imanta Ziedoņa vārdu piešķīra vienai LNB zālei bez kādiem "modernajiem" kritērijiem?
Satori intelektuāļi jau nu spēs uztvert Tautas dzejnieka brīdinājumu pirms vairāk kā 40 gadiem:
"Kultūras surogāts vazājas pa visu pasauli un meklē lētticīgos. Augstās materiālās kultūras zeme Amerika nebūt nevar lepoties ar atbilstošu dvēseliskās kultūras izkoptību. Vārds "jenkijs" visā pasaulē pazīstams kā labklājībā aprobežota, savā nekultūrībā uz kultūras misiju pretendējoša cilvēka simbols. Surogāts cenšas iespiesties tūkstošgados iedibinātjā skaistuma izpratnē, to samulsināt un sajaukt. Surogāts lien pa visiem kanāliem." Ziedonis I. Raksti. 5 sējums, - 239.lpp.

Valoda novecojusi, lai cik tā savulaik bijusi skaista, – tā sen vairs neviens nerunā, teikumus tā vairs neveido.
=================================================================================
Atpazīstu Latvijas radio 5, kur raidījuma Pieliec punktu notiekošajās Battle rap sacensības fanu!
Tā turpināt!

Kādas atmiņas... Skolu pabeidzu pirms padsmit gadiem. Man paveicās - bija lieliskas skolotājas kā pamatskolā, tā vidusskolā.
Latviešu literatūra, kas tendējas uz lauku dzīvi man nekad nav pati pati par sevi saistījusi, laikam tāpēc, ka neinteresē ne zemnieka ikdiena, ne pārdzīvojumi. Nīstās literatūras augšgalā ir A. Dziļuma "Saplēstā krūze", nicinātās - Kaudzīšu lubene. Tās izsalkušo bērnu ciešanas un rotaļas ar dabu diez neaizrauj.
Taču! Skolotājas pat to mācēja tā mācīt, ka patiesi aizraujoši bija analizēt un izprast šos darbus.
Vidusskolā literatūrā mēs vispār strādājām pēc kaut kādas jaunas grāmatas un skolotājas pašas ieskatiem, kas ir vērts, kas nav. Indrānus braucām skatīties teātrī, ar to arī viss beidzās.
Taču, es pieļauju, ka neesmu īsti normāla, jo jau vidusskolā dievināju Raiņa idejas. Jāzeps un viņa brāļi man likās absolūti lielisks darbs. Aspazijas un Raiņa dzeja - visu cieņu.
Kā mēs strīdējāmies par to, vai Andrs no Salnas pavasarī gadījumā pats nav vainīgs, jo iet uz stalli zirgu glaudīt, nevis ar meiteni runāt... Un arī ar jauno Verteru bija aizraujoši.
Arī Gundegu Repši laikam ņēmām - no salīdzinoši jaunā... Nē, nu, lasīt jau varēja.
Bija gan arī tādi, kam nepatika ne literatūra, ne laikam mācīšanas stils ar diskusijām un vērtēšanu, dziļu analīzi. Viņi būtu labāk autoru māju vārdus un dzimšanas gadus mācījušies - tā vismaz šķita.

Taču, ko es ar to gribēju teikt. Skolotāja videnē noteikti kaut ko mācīja pa savam, bija tāds kompromiss starp pašu un programmu. Viennozīmīgi talantīgs pedagogs spēj gan Raini piespiest ja ne mīlēt, tad vismaz cienīt. Programmā jābūt elastībai un dažādībai. Mūsu izglītībā tās iespējams vispār ir par maz. Lai pedagogi, kas grib un var, baudītu iespēju vielu pielāgot klasei, tās interesēm.
Varbūt tā varētu.

Nu gan jēli. Gandrīz neviena argumenta, plus, pilnīgi nekam nederīgais arguments "Ir taču 21. gadsimts!" Tirgus laukuma viedoklis.