Cilvēku attieksme pret politiku ir jocīga, gluži tāpat kā pret pārtikas iegādi. Vieni atceras par to, ka jānopērk kaut kas ēdams, tikai tad, kad ir izsalkuši. Citi – ēd visu, ko tiem piedāvā lielveikali vai mazās stūra bodītes. Vai izmēģina visu jauno – ierauga veikalā kaut ko jaunu, tur "Gotiņu ar Mohito garšu" vai jogurtu ar proteīniem, un nolemj pamēģināt. Un ir ražotāji, kas uz to vien cer – piedāvās kaut ko jaunu, un gan jau kāds nopirks, vismaz sākumā.
Vēl citi jau sen ir kļuvuši atkarīgi no saldumiem, kartupeļu čipsiem vai baltmaizes, lai gan to noliedz vai nemaz nenojauš. Viņiem saka: ko sūdzies par veselību, pats jau izvēlējies ēst to neveselīgo. Bet viņi saka – nē, neatceros, vai tad es to ēdu? Vai – nē, vai tad tas ir neveselīgi? Un tad ir tādi, kas izvēlas kokakolu un makdonalda burgerus, jo tādus taču ēd Amerikā un Amerikā viss ir labāks. Un nav jānopūlas, lai katrreiz izvēlētos ko citu.
Pilnīgi atšķirīgi ir cilvēki, kas rūpīgi izlasa uzrakstus uz iepakojumiem un pērk tikai to, kur nav kaitīgu vielu, kur mazāk kaloriju vai nav glutēna. Tiesa, dažreiz viņi pamana, ka uz iepakojuma rakstīts viens, bet iekšā izrādās kaut kas pavisam cits, turklāt vēl ar glutēnu. Ir tādi, kam ēst noteiktus produktus aizliedz reliģija, un ir tādi, kas neēd tomātus, jo tie ir... sarkani! Ir cilvēki, kas ēšanu pārvērš patriotiskā izvēlē un pērk tikai Latvijā audzētus vai ražotus produktus, pat tad, ja tie ātri bojājas vai neizskatās pārāk labi.
Ir cilvēki, kas saka – no visām tām reklāmas kampaņām man nāk vēmiens –, pagriežas un neiet nemaz lielveikalā iekšā. Vai arī – iepērkas ātri un aizvērtām acīm. Citiem reklāmas patīk, un viņi uzķeras uz atlaidēm vai visādiem bonusiem: "Nopērc šīs lētās sardeles un varēsi laimēt īpašu nazi austeru atvēršanai!" Ir cilvēki bez augstām prasībām, kas ēd to, ko nopirkuši citi, – dažreiz viņi tā arī nemaz nesūdzas par ēdienu, bet dažreiz burkšķ un sūkstās līdz pat nākamajai ēdienreizei.
Reti sastopami, bet ir arī tādi, kas nolemj – ja gribu ēst garšīgi un veselīgi, ja gribu lai mani bērni ēd garšīgi un veselīgi, jāaudzē pašam un jāgatavo pašam. Pamēģina audzēt paši un saprot, ka nekas nesanāk. Vai arī, tieši otrādi, – iepatīkas tā lieta, burkāni aug griezdamies, un vēl var arī nopelnīt. Bet – tā vai citādi – visi kaut ko ēd. Nu, tieši tāpat taču ir ar to politiku.
0