Par Latvijas prezidentu kļūst Egils Levits

"Demokrātiskā sabiedrībā cilvēkiem un sabiedrības grupām ir tiesības izrādīt savas intereses'' - mana svēta pārliecība ir tā, ka mēs pavisam noteikti neesam demokrātiska sabiedrība un ka Levita gadījumā - prezidenta izvēles gadījumā - savas intereses izrādīt bija iespēja vien pašai varas elites spicei. Tiem pašiem, kuru pavadā esam gājuši visus šos 29 gadus un no nabadzīgākās ( vai vienas no) un beztiesiskākās ES dalībvalsts statusa nekur aizgājuši neesam.

Kaut vai tas, ka līdz pēdējam brīdim - pat ne pilns mēnesis līdz prezidenta vēlēšanām, kad bija tikai viens kandidāts. Alternatīvas pat netika meklētas! Sabiedrībai neviens - piemeŗam, sabiedriskie mediji - neko pat nejautāja. Tagad mums
ir mesija no ārzemēm (kopš 17 gadiem dzīvo ārzemēs) , kurš ieradīsies Latvijā un visu, ko paši nespējam,izdarīs mūsu vietā.

Tautas - bet arī pamatā tikai rīdzinieku balsi, kaut cik varēja dzirdēt debatēs par prezidentu - Rīga24 , sabiedriskajos medijos labākajā gadījumā , jeb precīzāk izsakoties - nedaudzajos gadījumos, kad par to vispār diskutēja LR1 . Savas domas pauda tā sauktie eksperti - politisko partiju pīāristi.
Tautas noskaņojums un tautas viedoklis bija vien nomanāms , nojaušams dažādos interneta komentāros un sarunās pašu virtuvē. Diemžēl.

Pirms rakstīt šos komentārus, vēlreiz atvēru Satversmi. Gribēju paspīdēt un uzrakstīt, kurš Satversmes pants nosaka , ka prezidentam ir jābūt autoritātei visā sabiedrībā - bet neatradu tādu pantu. Kārtējo reizi kaut ko esmu nosapņojusi - sapņotāja tāda.

28.maija LTV1 vakara diskusijā uzstājās visi trīs prezidenta amata kandidāti. Levita intelektuālais pārākums bija vienkārši šokējošs. To laikam neviens neapšauba un neapšaubīs - Levita intelektu un spēju izteikties publiski. Tomēr manā vērtējumā - tā arī ir vienīgā viņa kvalitāte. Par citām - es labprāt pārliecinātos pati.
Dagmāra Beitnere Le Galla bija mana mīļā pasniedzēja LVU un LU, bet ar visu savu šarmu viņa nav spējusi mani pārliecināt, ka Levits ir nācijas tēvs. Patiesībā - sabiedrībai Beitnere Le Galla ir parādā paskaidrojumu - pamatojumu, kāpēc man/mums Levits būtu jāuztver kā nācijas tēvs. Visi piesauktie pamatojumi neiztur kritiku. Dzīvot privliģētu , sakārtotu un drošu dzīvi ārzemēs un jo karsti mīlēt Latviju - tā ir ikdiena lielākajai daļai aizbraucēju. Mani bērni ir vismaz 100x lielāki patrioti kā es , jo Latvija viņiem ir skaists sapnis, nevis smaga ikdiena, kas robežojas ar izdzīvošanu. Grāmata "Valsts griba'' arī ir zīmīga - valsts, nevis tautas griba.

Savulaik biju uz Langas organizētajām Virtuves sarunām. Cita starpā Levits , kurš arī uzstājās - apgalvoja, ka 75% latvieši padomju okupācijas laikā bija kolaboranti. Cēlu roku , lai uzdotu jautājumu - Langa paziņoja, ka debatēm nav laika. Es nokliedzos , lai pasaka avotu - kur Levits ņēma šo faktu - 75% bija kolaboranti. Atbilde nebija. Tā bija/ir problēma ziedot minūti , lai pateiktu būtisku lietu?
Es joprojām uzskatu, ka šāda ideja - ka visi bija kolaboranti ir varas elites interesēs- pielīdzināt , piemēram, mani, kura izņēma savu pirmo pasi padomju iestādē, teiksim Džemmai Skulmei , kura baudīja tādas privilēģijas okupācijas laikā, par kurām es pat nenojautu, kamēr čekas vajātie un mocītie bija nolikti zemāk par kaušanai nolemtiem lopiem.

Kāpēc lai es ticētu tikai LEVITA vārdiem? Gaidīšu darbus, esmu gatava mainīt viedokli, bet jābūt pamatam , lai to darītu.

Pieņemu, ka jaunais Prezidents patiešām būs labs. Bet 2 lietas, kas laikam viena no otras izriet un kas mani mulsina 1.labākais iespējamais mums ir tikai ārzemnieks. 2. nežēlīgā viņa bīdīšanas kampaņa, ieskaitot inteliģences atklātās vēstules un petīcijas, kas visai maz atgādina demokrātisku un sevi cienošu sabiedrību.