Buks Artis
pirms 1 gada
Man šķiet, ka šāda te nicīga attieksme rodas tāpēc, ka pārāk jau nu bieži "pilsoniskā aktivitāte" iet rokrokā ar muļķību. Bet pilsoniski aktīvs muļķis no savas aktivitātes gudrāks netop.
Skaisle Jatalniece
pirms 1 gada
nē, es domāju,ka problēma ir sabiedrības nespējā sarunāties, diskutēt. Otru nosaukt par muļķi - tas ir tik viegli, tik ērti un ļauj pašam justies tik gudram un pareizam. Seviški, ja runa ir par sabiedrības naudas apguvi.
Piemēram, kad Latvijas Radio bija diskusija par jauno skolu programmu pamatskolās - LRZM ierēdne pārmeta, ka sabiedrība spriežot par šo programmu, neko par to nezinot. Neko ne zin, ne saprot, bet tik kritizē. Žurnālists aicināja ministrijas ierēdni informēt sabiedrību, stāstīt, iepazīstināt kas ir kas jaunajā programmā. Ierēdne to solīja darīt - bet ...klusums. Nekādas sarunas, sabiedrības iesaistīšana būtībā mūsu nākotnes lemšanā.
Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu ir 101, nē miljoniem.
Dzejniece Zandere saka, ka jau agrā jaunībā sapratusi, ka visi cilvēki ir idioti. Ka pati arī - nez uzreiz to saprata, jeb tam bija vajadzīgs laiks.
Pār mums gāžas informācijas un notikumu cunami - mums visiem kopā un katram atsevišķi ir tajā jāizdzīvo. Es cenšos saprast - kā to izdarīt. Einšteins saka, ka vecas problēmas var atrisināt tikai ar jaunām metodēm, ar jaunu domāšanu. Man gribas viņam iebilst
Piemēram, kad Latvijas Radio bija diskusija par jauno skolu programmu pamatskolās - LRZM ierēdne pārmeta, ka sabiedrība spriežot par šo programmu, neko par to nezinot. Neko ne zin, ne saprot, bet tik kritizē. Žurnālists aicināja ministrijas ierēdni informēt sabiedrību, stāstīt, iepazīstināt kas ir kas jaunajā programmā. Ierēdne to solīja darīt - bet ...klusums. Nekādas sarunas, sabiedrības iesaistīšana būtībā mūsu nākotnes lemšanā.
Tas ir tikai viens piemērs, bet tādu ir 101, nē miljoniem.
Dzejniece Zandere saka, ka jau agrā jaunībā sapratusi, ka visi cilvēki ir idioti. Ka pati arī - nez uzreiz to saprata, jeb tam bija vajadzīgs laiks.
Pār mums gāžas informācijas un notikumu cunami - mums visiem kopā un katram atsevišķi ir tajā jāizdzīvo. Es cenšos saprast - kā to izdarīt. Einšteins saka, ka vecas problēmas var atrisināt tikai ar jaunām metodēm, ar jaunu domāšanu. Man gribas viņam iebilst
Pauls Bankovskis
pirms 1 gada
Izskatās, ka tas ir modē: https://www.independent.co.uk/news/world/americas/us-politics/ocasio-cortez-green-new-deal-climate-change-defeat-senate-mike-lee-a8841336.html
Skaisle Jatalniece
pirms 1 gada
Manuprāt, Valters Korālis nodemonstrēja visu to pašu , ko mūsu literatūra - var teikt jau gadsimtiem ilgi - ka visi citi ir vainīgi - vācieši, krievi, arī zviedri - tikai paši latvieši - nabaga cietēji bāleliņi, mūžam apbižotie, vienmēr nevainīgie ....
Tas patiesi satraucošais ir tas, ka Valters Korālis visu dara - kā saka - ar dievpalīgu, kamēr par šo lēto emociju rubinātāju literatūru mēs nodokļu maksātāji izšķiežam miljonus.
Lūk, kas ir tikpat satraucoši kā mirstošie korāļi, vai izcirstie meži .
Tas patiesi satraucošais ir tas, ka Valters Korālis visu dara - kā saka - ar dievpalīgu, kamēr par šo lēto emociju rubinātāju literatūru mēs nodokļu maksātāji izšķiežam miljonus.
Lūk, kas ir tikpat satraucoši kā mirstošie korāļi, vai izcirstie meži .
WhenWeAll FallAsleep
pirms 1 gada
Šīs pilsoniskās aktivitātes trauksmes cēlonis personīgi man ir realizējamu mērķu trūkums, ko pastiprina aktīvistu ieteikumi kā padarīt ikdienu neērtāku. Šķiet, nekas nav vieglāk kā norādīt uz kādām nepilnībām un netaisnībām, to censties padarīt par sarunubiedra problēmu un paziņot, ka ir veikts vērtīgs komunikācijas darbs (šis ir uzbrauciens maniem “aktīvajiem” draugiem nevis raksta autorei).
Ja vispār ir iespējams pulcēt “kristisko masu” par kādu jautājumu, tad jautājumam jābūt konkrētam un reālam, kas aktīvistiem ne īpaši izdodas, bet mana spēja dzīvot sistēmisku, globālu, fundamentālu un katastrofālu problēmu apjausmas trauksmē nav bezgalīga.
Ja vispār ir iespējams pulcēt “kristisko masu” par kādu jautājumu, tad jautājumam jābūt konkrētam un reālam, kas aktīvistiem ne īpaši izdodas, bet mana spēja dzīvot sistēmisku, globālu, fundamentālu un katastrofālu problēmu apjausmas trauksmē nav bezgalīga.
jurniece
pirms 1 gada
Piekritīšu. Man personīgi trauksme ir nevis par to, ka kāds izrāda savu pilsonisko aktivitāti, bet par to, ka tā izskatās ļoti formāla. Manuprāt, šeit vienkārši ir ņemts no nepareizā gala. Stāvēt ar plakātu nav aktivitāte. Tā ir pasivitāte. Manā uztverē pilsoniskā aktivitāte ir nevis no citiem pieprasīt kādu rīcību, bet, pirmkārt rīkoties pašam atbilstoši savai pārliecībai. Vai tā būtu koku stādīšana vai automobiļa nomainīšana ar velosipēdu. Lūk, ja prese rakstītu par to, ko šī konkrētā meitene konkrēti savā ikdienā dara, lai mazinātu sasilšanu, lūk tas būtu interesanti, iedvesmojoši un aktīvi. Bet iziet gājienā ar plakātiem pret globālo sasilšanu, bet pēc tam turpinātu izmantot un darīt lietas, kas šo sasilšanu veicina, ir vismaz liekulīgi.
Rita Ruduša
pirms 1 gada
Tas, ko konkrētā meitene konkrēti dara, ir diezgan pamatīgi aprakstīts, arī manis minētajos tekstos. Grēta, piemēram, uz Ņujorku, kur uzaicināta uzstāties, brauks ar kuģi. Bet pastāvēt ar plakātu pavisam noteikti ir aktivitāte - arī socioloģijā tā ir definēta kā viena no pilsoniskās līdzdalības formām. Arī piespraude pie žaketes atloka ir pilsoniskā aktivitāte. Cita lieta, ka ar plakātiem nepietiek, ir arī jādzīvo tā, kā uzrakstīts uz plakāta - piekrītu. Ja es parakstu petīciju par atkritumu šķirošanu, tad man virtuvē arī pašai ir jābūt četrām miskastēm.
Ilze Pētersone
pirms 1 gada
Prese raksta gan, ko Grēta dara savā ikdienā, ja tikai ir vēlēšanas to lasīt, lūk, viens piemērs: https://www.la.lv/ar-berna-muti-runa-patiesibazviedru-skolniece-asi-kritize-politikus-ano-klimata-konference
Komentārs
27.03.2019
8
Par lāpstām un trauksmi