Klimata aktīviste Grēta Tunberga. Foto: ziņu aģentūra "TT" / Hanna Fransena, "Reuters"
 
Komentārs
27.03.2019

Par lāpstām un trauksmi

Komentē
8

Trīssimt trīsdesmit seši. Tik daudz reižu lasītāji ir dalījušies ar mācītāja, mazā zemnieka Valtera Korāļa 16. marta "Facebook" ierakstu "Vēstule zviedru meitenei Grētai". Jā, tai pašai sešpadsmitgadīgajai aktīvistei, kuras uzstājīgie protesti pie Zviedrijas parlamenta ēkas Stokholmā ir iedvesmojuši daudzviet pasaulē notikušās demonstrācijas pret klimata pārmaiņām. Īkšķīši pie mācītāja vēstules atgādina par parādību, kurai reti pievēršam uzmanību, proti, trauksmei, kuru mēs – indivīdu kopums, kas veido Latvijas sabiedrību, – izjūtam, saskaroties ar aktīvu pilsonisko pozīciju. Gribēju rakstīt "joprojām izjūtam", jo kopš laika, kad dzīvojām totalitārā valstī, pagājuši jau gandrīz 30 gadi. Taču "joprojām" nebūtu precīzs vārds, jo trauksme nav gadu desmitiem saglabājusies nemainīga – tā bija relatīvi zemā līmenī pirmajos neatkarības gados, bet pēdējos septiņos sākusi augt.

Par pašu Grētu nerakstīšu. Sīciņā un sīkstā zviedru pusaudze, kura pieprasa no savas valdības izlēmīgu rīcību cīņā ar klimata pārmaiņām, ir eleganti portretēta gan Mašas Gesenas aprakstā "The New Yorker", gan Somini Senguptas pamatīgajā tekstā "The New York Times", iesaku izlasīt. Bet ko Nobela miera prēmijai izvirzītajai pusaudzei vēlas teikt sociālajos tīklos ļoti aktīvais mācītājs? Vēstule, kura publicēta astoņos no rīta nākamajā dienā pēc globālās klimata akcijas, ir adresēta Grētai, bet ievadā pieminēti arī "visi, kas piketē". Tādēļ atļaušos pieņemt, ka Grēta savas starptautiskās atpazīstamības dēļ izmantota par ērtu virsraksta āķi, bet patiesībā autors uzrunā pilsoniskos aktīvistus kopumā.

Piketēšanas vietā autors aktīvistei piedāvā alternatīvu nodarbi. Bet vispirms tiek radīts fons, kurā Grēta kļūst par dažādu brīvā tirgus un globalizācijas parādību simbolu. Vēstulē Grēta ir aicināta doties ekskursijā uz Latviju, "kur 17. gadsimtā vieni zviedru laiki jau bija". Šobrīd Latvijā esot "nākamie", jo "mums vairs nav nevienas bankas". Latvijā Grētas apskates objekti būtu lauki, kur saimniekojot  "dāņu, holandiešu u.c. Eiropas tautību zemnieki", pierobeža, kur valdot "iznīcība", osta, no kurienes "uz Āfriku" izvedot Latvijas graudus, un šosejas, pa kurām braucot "fūres", kas aizgādājot uz Lietuvu latviešu zemnieku izslaukto pienu. Un visu iepriekš minēto parādību dēļ – zviedru bankas, dāņu cūkas, pienu izved, graudi prom – Grētai būtu nevis jāprotestē, bet gan jāņem rokās lāpsta un jāstāda koki Latvijā. "Atbrauciet Tu un Tavi draugi – protestētāji ciemos! Ar lāpstām!"

Vēstules lasītāju atsauksmēs dominē atzinīgi vārdi autoram – "lieliska vēstule!", "aizsūti tai Grietai", "šo vajag izlasīt katram tā saucamajam zaļajam". Grētai tiek veltīti deminutīvi, aiz viņas saskatīti dažādi pieaugušie ar slēptu dienas kārtību, un viņa tiek apsūdzēta dubultā morālē. Pieņemt, ka zviedru pusaudze varētu būt labi informēta un informācija, teiksim, par ledāju kušanu klimata pārmaiņu ietekmē pamudina viņu uz rīcību, vai pieņemt, ka viņa varētu uzskatīt pilsonisko protestu par teju vienīgo demokrātijā atlikušo rīku, kā pievērst šodienas lēmumu pieņēmēju uzmanību bīstami uzsildītajai rītdienai, – šādas versijas absolūtajā vairākumā komentāru netiek pieļautas. Jo aktīvs nozīmē vai nu angažēts, vai slinks, vai nezinošs. Vai vienkārši "meitenīte/Grietiņa" deminutīvā, kas acīmredzot tiek uzskatīta par pašsaprotami diskvalificējošu kategoriju.

Kāpēc pusaudze, kas runā skaidru valodu un pieprasa no savas valdības rīcību, izraisa tādu trauksmi? Meklējot atbildi, uzdūros nesen iznākušajam rakstu krājumam "Pluralism Anxiety: Acting Socially in Latvia" ("Plurālisma trauksme. Sociālā rīcība Latvijā") [1]. Konkrēti – Ritmas Rungules un Silvas Seņkānes rakstam "Values of Latvians Across Socio-Demographic Groups" ("Latviešu vērtības dažādās sociāli demogrāfiskās grupās"). Pasaules vērtību pētījumi (World Values Survey) un Eiropas vērtību pētījumi (European Values Survey) mūsu valstī ir veikti kopš 1996. gada, un tie parāda, ka Latvija, kura dažās pozīcijās ir līdzīga Eiropas ziemeļu demokrātijām (piemēram, arī šeit dominē sekulārās vērtības), vienā ziņā būtiski atšķiras – mums raksturīgas izteiktas izdzīvošanas vērtības. Izdzīvošanas vērtības (survival values) ir pretstats pašizpausmes (self-expression) vērtībām, kuru pamata elementi ir uzticība, tolerance un pilsoniskā aktivitāte. "Izdzīvotājiem" turpretī ir raksturīga ļoti vertikāla lēmumu pieņemšana un zems uzticības, pilsoniskās aktivitātes un tolerances līmenis. Divi skaitļi piemēra labad – 69,7 procenti iedzīvotāju Latvijā šodien apstiprinoši atbild uz apgalvojumu "Homoseksualitāte nekad nav attaisnojama" un tikai 6,8 procenti uzskata izteiksmes brīvību par sargājamu vērtību.

Bet tā nav bijis vienmēr. 1996. gadā – drīz pēc pulcēšanās un izteiksmes brīvības rezultātā izcīnītās neatkarības – mēs bijām gatavi sargāt demokrātiju un vairāk cienīt citādo. Saskaņā ar 1996. gada Pasaules vērtību pētījumu, 20,5 procenti iedzīvotāju Latvijā uzskatīja izteiksmes brīvības sargāšanu par vērtību. Arī tolerance bija augstāka – homoseksualitāti par "nekad neattaisnojamu" uzskatīja 55 procenti. Daudz, bet tomēr par 15 procentiem mazāk nekā šodien. Mēs kļūstam arī aizvien mazāk ieinteresēti aktīvi piedalīties svarīgu politisku lēmumu pieņemšanā un, starp citu, vairāk iebilstam pret abortiem.

Zāles pret pilsoniskās aktivitātes izraisīto trauksmi, manuprāt, ir tikai un vienīgi lielāka pilsoniskā aktivitāte. Veselīgai mūsdienīgai demokrātijai ir nepieciešami domājoši, aktīvi cilvēki, lai tā spētu pilnvērtīgi funkcionēt visu – arī pilsoniski neaktīvo – cilvēku labā. Jo no aktīvajiem nāk idejas, zināšanas, risinājumi un atbalsts, un dažreiz arī dūriens dibenā lēmumu pieņēmējiem, kas, citējot Grētu, "bezdarbībā pazaudējuši 30 gadus". Var piekrist mācītājam Korālim, ka vajag ņemt rokā lāpstas un stādīt kokus nākotnei. Bet lāpstas var būt arī metaforiskas, jo arī plakāts "Zeme sadeg neparasti" ir lāpsta.

[1] Pluralism Anxiety: Acting Socially in Latvia, edited by Sergei Kruk, RSU, 2018

Rita Ruduša

Rita Ruduša ir žurnāliste, grāmatas "Pagrīdes citādība" autore. Ir suns, divritenis, vājība uz lēno žurnālistiku un ticība argumentētas diskusijas spēkam.

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
8

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!