jurniece
pirms 7 mēnešiem
"arī ornitologs Viesturs Ķerus 2020. gadā atteicās no "Latvijas Valsts mežu" pasniegtās balvas par debiju bērnu literatūrā, protestējot pret mežu izciršanas politiku."
Protams, būtu dīvaini, ja viņš pieņemtu balvu, ko iedibinājusi organizācija, kas realizē mežu izciršanu, ja ir pret šo izciršanas politiku. Gadījums ar "Lielā Kristapa" balvu tomēr ir absolūti atšķirīgs. Šai balvai aktrisi nominēja ne jau kultūras ministrs un valdība, bet jomas profesionāļi. Piekrītu, ka šī bija īstā vieta un laiks, lai paustu savu viedokli attiecīgā jautājumā, bet atteikšanās no balvas par lomu filmā, kas skar viņai svarīgu tēmu šķiet absolūti neloģiska un pretrunīga. Un ļoti šaubos, ka ministrs izjūt kaunu vai pat neērtību par šo tēmu. Arī viņam ir tiesības uz savu viedokli. Ja aktrise atdod savu godīgi nopelnīto balvu cilvēkam, kas viņasprāt rīkojies nepareizi, manuprāt, ir reāli absurdi un tiešām sabojā visu.
Andrejs Vīksna
pirms 7 mēnešiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Santa Remere
0Ļaunās puķes
Ar negatīvi iekrāsoto vārdu "narkomāns” pie mums tiek apzīmēts gan pusaudzis, kurš pievārtē izpīpējis divus dūmus, gan cilvēks, kurš nepārvaramas atkarības dēļ kļuvis sev un sabiedrībai bīstams. Tikmēr paši saskandinām alus kausus, juzdami morālu pārākumu un pat tādu kā lepnumu par savām aknām.

Anna Andersone
4Vizionāru, nevis otru valsts vadītāju
Skaidrs, ka mūzikas kopiena joprojām gaida arī nacionālo koncertzāli, savukārt JRT kolektīvs un valmierieši – atgriešanos savos teātros. Tāpat gaidīšanas stadijā arvien ir radošo personu atlīdzību režīms. Tomēr līdzās konkrētiem darbiem ir netveramākas, bet, iespējams, vēl svarīgākas lietas.

Anna Andersone
0Par mazajām lietām
Esmu pārliecinājusies – kaut arī man rokās atrodas teju visas pasaules infotelpa, pieturoties pie labi iemītām un pazīstamām taciņām, tā var kļūt par šauru un paredzamu atbalss kambari.
Tāpēc laiku pa laikam der mazliet atkāpties no mediju un jaunumu dienaskārtības.

Santa Remere
0Sarunas ar zirneklieni
Pilsētā, kurā man pastāvīgi pietrūka mammas un drosmes, es diezgan bieži uzturējos zirneklienes tuvumā. Pie viņas varēja pasēdēt, reizēm sarunāt satikšanos vai izlikties, ka kādu gaidi, citu pēc citas izsmēķēt daudzas cigaretes, izdzert bundžiņu chūhai, paraudāt pūļa vidū, kur neviens tevi neievēro.

Redakcijas sleja
28.02.2023
3
Par ko nevar klusēt, par to jārunā