Par "īstām" un "neīstām" izvarošanām

Neatbalstu nekāda veida vardarbību, un uzskatu, ka izvarotāji ir nelieši, kas pelnījuši cietumu. Tanī pat laikā man gribas jautāt, vai tiešām tās sievietes, kuras bārā piekrīt iet līdzi mazpazīstamam vai nepazīstamam vīrietim līdzi uz dzīvokli iedomājas,ka viņi tur lasīs Raini, skatīsies vecmāmiņas foto albumus, Purvīša gleznas vai meksikāņu seriālus? Protams,ka ne. Vai sievietes, kas ģērbjas maigi izsakoties pieticīgi padomā, kādus signālus viņas raida? Ar to es negribu teikt,ka minētajās situācijās vīrietim būtu tiesības kļūt varmācīgam, pilnīgi noteikti ne. Tomēr, kā vēsta tautas sakāmvārds, sargies pats un Dievs tevi pasargās. Līdzīgi kā cilvēks,kurš piebāztā sabiedriskā autobusā skaļi visiem redzot un dzirdot lielās,ka viņam līdzi ir liela naudas summa, lai nebrīnās,ka viņu pēc tam apzog, kas,protams, nekādi neattaisno zagļa rīcību. Un par slavenībām, bagātniekiem runājot, jā viņi var pastrādāt visu ko, bet, vai nav savādi, ka kamēr Jānis Bērziņš ir nevienam nezināms puisis no lauku mazpilsētas neviena nesūdzas par izvarošanu, bet tiklīdz kā šis Jānis Bērziņš kļūst bagāts un slavens tā sarodas vesels bars ''izvaroto'', kuras ir tikušas izvarotas ne jau tagad, bet toreiz pirms padsmitgadiem, kad puisim nekas nepiederēja? Vai tas neizskatās pēc mēģinājuma iedzīvoties?

Jā, tā tas viss ir, bet tomēr atļaušos atgādināt ka līdzīga situācija ir arī pārējos kriminālnodarījumos, laupītājus aizstāv advokāti, nemaz nerunājot par "balto apkaklīšu", finansu, noziedzniekiem (tajos vispār ļooooti reti notiesā), savukārt cietušajam jāpierāda ka tiešām cietis.
Iespējams, esam pārāk aizrāvušies ar noziedznieku tiesībām.