Par bazaru

Un ja vēl par bazaru. Savulaik LTV1 raidījumā 1:1 ,čekistu nometnēs pabijušais Valdis Atāls paziņoja,ka Latvijā 1991.g. nomainījās valsts nosaukums, valsts struktūra,bet pie varas palika visi vecie - čekisti=komunisti.
Šobrīd žurnālā IR , viena no satori "finansētājām" , korupcijas skandāliem apvītā Zaiga Pūce publicējusi rakstu,kurā apgalvo,ka 1991.g. Latvijas neatkarību izcīnija krievi , nu daži latvietīši arī,saprotama lieta,bet vispār krievi.
Par Interfronti,kurā krievi brēcot un ālējoties cīnījās pret Latvijas valsti, Pūces kundzīte noklusē.
Tas - tā klajā vēstures viltošana ir tik satriecoši, tik šokējoši,ka tomēr atļaujos to pielīdzināt putina propagandas "pērlēm",ka Ukrainā karš nenotiekot. Esot militāra operācija nacistu iznīcināšanai.

Ko tur daudz brīnīties,ka gan ES , gan OECD visur esam pēdējās vietās,ja būtībā valsti pārvalda putinistiem līdzīgi cilvēki,kuri spēj melot acis nemirkšķinot.

Un ja nu viena melošana vien būtu.... tā kā intervijā RL saka Gurijs - šī laikmeta varneši,kuri raksturojas ar prātam neaptveramu alkatību un cinismu pret līdzcilvēkiem

Bet par to jau satori nerakstīs, nekodīs rokā ,kura baro

Jā, Rīgas Laiks,jā. Patiesībā tā ir mana liktens labvēlība,ka varu nopirkt un lasīt Rīgas Laiku. Domāju,ka esam viena no retajām sabiedrībām,kurām joprojām ir tik izcils medijs pieejams.
Bet - par ukraiņiem jau esmu nolēmusi,ka viņi uzvarēs un regulāri par to lūdzos. Punkts.
Savukārt, RL vispirms man murgus uzdzina intervijā Henesija teiktais - ka 80.gadu beigās viņam pirmoreiz bijis sekss ar vīriešiem un tad bērni no viņa fantāzijām pagaisuši. Jau Fuko mani satrieca Seksualitātes vēsturē attaisnojot pedofīliju, tagad šis domāju. Bet tad nākošajā dienā izlasīju to interviju un nomierinājos. Tomēr RL nesmuki rīkojās tik divdomīgus vārdus ieliekot kā citātu.

Nu un tas,kas manī atkal uzjundīja nemieru ir intervija ar Mārtinu Guriju. Viņš par to pašu - par politiķu alkatību un nesodāmību, par patiesības aiziešanu pa pieskari un par tāda jauna laikmeya sākumu , kuram pat nav nosaukuma. Nav vārdu,lai apzīmētu to,kas ar mums visiem notiek.

Karš Ukrainā, mirstošas grūtnieces, nošauti jauni cilvēki un veci cilvēki. Tas ir šausmīgi.

Bet - cik klusi tikpat daudzskaitlīgi pie mums mirst cilvēki,kuri varētu tikt glābti, ja ne korumpētā ,alkatīgā valsts vara - tas tomēr arī ir šausmīgi. Nu ir.

Un kad beigsies karš, tad jāskatās,kurā valstī, cik kritušo ir.