Par apziņas manipulāciju

1, 2) Man jau šķita, ka pirmajā komentārā neesmu izteicies pietiekami saprotami, tādēļ pievienoju precizējumu. Lūdzu, iepazīsties arī ar to. Tajā es norādu, ka mani secinājumi sakrīt ar tiem, kas tiek minēti citur publicistikā (nevis šādā tādā, bet tādā, kas intervē autorus, ekspertus u.tml. un izdara secinājumus, BALSTOTIES UZ VIŅU sniegtajām intepretācijām), rakstot par šiem pašiem pētījumiem. Es nerakstu par to, kas ir iespējams pašlaik.

3) Gundas kritika ir tāda, ko būtu vērts izteikt akadēmiskam rakstam, nevis publicistiskam. Es zinu, ka piekasīšanās katram, kurš ar ierobežotiem resursiem grib pacelt nozīmīgas tēmas, Latvijā ir īpaši populāra ideja. Tās izpausmes ir redzamas, piemēram, latviešu Vikipēdijā, kurā ir būtiski mazāk rakstu nekā citās salīdzināma mēroga valodās tieši pārspīlēti stingrās administratoru attieksmes dēļ. Dzīvē, rēķinoties ar ierobežotiem resursiem, akadēmiska pieeja ne vienmēr ir adekvāta un var drīzāk traucēt mērķu sasniegšanai, nevis palīdzēt.

1/2 4) Vispirms ir jāpierāda, ka interpretācija ir kļūdaina. Nu, var jau uzskatīt, ka kļūdos gan es, gan pētnieki un jomas eksperti, bet tas nav īpaši spēcīgs arguments bez detalizētas analīzes.

2/2 4) Ļoti jauki, ka pamanīji atšķirību no pašreizējā modeļa. Jā, tieši to es iesaku, lieliski zinot, kāda sistēma ir pašlaik - un tā nu nav gluži tāda, kādu mini Tu. Pirmkārt, ne visās pētniecības jomās un ne visās pētniecības iestādēs (pilnīgi noteikti ne "ikviens pētījums") šāds saskaņojums ir nepieciešams. Otrkārt, ar to sabiedrības iesasti tā ir, kā ir. Kāpēc es iesaku pārmaiņas? Lielā mērā tādēļ, lai padarītu šāda tipa pētniecību konservatīvāku, bet arī tādēļ, lai padarītu sabiedrības diskusiju par to neizbēgamu. Bet tā jau ir diskusija, kam ir jānorisinās nevis šeit, bet pie raksta.

Vēl piebildīšu iepriekšējā komentāra trešajam punktam - protams, saprotu, ka akadēmiskā publikācijā man būtu jāievieto atsauces arī uz citiem publicistiskiem rakstiem, kuros paši autori vai viņu ne mazāk profesionālie kolēģi komentē iegūtos pētījuma rezultātus (un kuros izdarīti principā tie paši secinājumi, kas man). Šeit es to neesmu darījis. Padomāšu, varbūt turpmākajos rakstos atradīšu veidu, kā to izdarīt, ja tas neapgrūtinās teksta uztveri un nesāks eksponenciāli pieaudzēt veicamā darba apjomu.

Gunda, vispirms paldies par pievērsto uzmanību. Prieks, ka mani raksti šķiet interesanti. Paldies arī par uzdrošināšanos rakstīt nesaudzīgu, bet konstruktīvu kritiku, kas mūspusē nav nemaz tik bieži sastopams salikums.

Es tomēr gribētu norādīt dažas lietas. Pirmkārt, mans raksts, kurš ir kritizēts šeit, nebija par jaunākajiem pētījumiem neirozinātnē. Tas ir, jaunākie pētījumi neirozinātnē tajā gan tika izmantoti, bet kā ilustratīvs (tātad sekundārs) materiāls, lai parādītu, ar kādām problēmām mēs visdrīzāk sastapsimies tuvākajā nākotnē. Uzsvars rakstā bija uz tieši uz sekām sabiedrībai.

Otrkārt, manuprāt, svarīgāk par kļūdu meklēšanu ilustratīvajos materiālos būtu izvērtēt pēc būtības, vai šīs kļūdas traucē sasniegt darba mērķi. Gunda raksta: "vajadzētu pēc iespējas skaidrāk iezīmēt robežu starp īstenību, t.i., to, ko zinātne šobrīd spēj, un to, ko tā vēl nespēj", Manuprāt, apgalvot, ka Gundas atrastās neprecizitātes padara šo robežu manā rakstā nepieļaujami neskaidru, būtu stipri pārsteidzīgi.

Treškārt, tā iezīmējas publicistikas atšķirība no akadēmiskā stila, ka nav jānorāda katrs atsauces gals, ja tāda rīcība prognozējami traucēs teksta uztveri un padarīs to par kārtējo garlaicīgo konferences materiālu, kuru saprot labi ja tuvākie kolēģi un arī ne tāpēc, ka teksts būtu uztverams, bet gan tādēļ, ka tāpat jau 90% ir zināmi un atliek tikai pievērst uzmanību atlikušajiem dažiem jaunajiem procentiem. Gatavojot rakstu, es izskatīju būtiski lielāku rakstu skaitu nekā tos, uz kuriem ir pievienotas atsauces. Līdz ar to izdarītie secinājumi nav uzskatāmi par pilnībā izrietošiem no minētajiem pētījumiem.
Jā, tas, kas būtu atbilstošs standarts "pēc iespējas skaidrāk iezīmēt robežu" akadēmiskā publikācijā, atšķiras no standarta, ko ir jēgpilni uzstādīt populārzinātniskai (vai - šajā gadījumā - morāli ētiskas problēmas paceļošai) publikācijai.

Tiešām neredzu jēgu attiecināt zinātniskas publikācijas prasības uz rakstu, kam ir pavisam cits mērķis. Jā, Gunda, ir sava pievilcība un noderīgums arī neakadēmiskos rakstos. Tādēļ būšu priecīgāks par tik detalizētu kritiku, ja tiksimies konferencē. Bet šeit - pieņemu zināšanai, ka ir arī tāds viedoklis.

1,2) Arguments "Mani apgalvojumi ir patiesi, tāpēc, ka tie sakrīt ar citu autoritāšu teikto" ir kļūdains arguments.
3) Neredzu pamatojumu apgalvojumam, ka tad, kļūdainu datu interpretāciju var pārmest akadēmiskam rakstam, bet publicistiskam nevar. Ja atsaucies uz pētījumu, bet esi pārpratis to rezultātus, tad esi kļūdījies. Tas, ja pareizi saprotu, ir galvenais pārmetums. Dots pret dotu. Nu sāk izskatīties, ka vēl populārā ideja Latvijā ir katru pārmetumu nodēvēt par piekasīšanos. Tomēr varbūt šajā virzienā labāk nebraukt.

1/2 4) Vienīgais, ko par šo varu pateikt - atkala argumentē ar atsauci uz autoritāti.
2/2 4) Jā, piekrītu, ka par to jārunā pie raksta. Es tikai pie reizes gribēju norādīt uz citu problēmu. Un tā, kā jau es minēju, ir tāda, ka no Tevis rakstītā nevar saprast tieši ko tu piedāvā. Varbūt piekritīsi, ka piedāvājums "publicēt informāciju internetā" nav neko konkrēts piedāvājums, jo tas var nozīmēt ļoti daudzas lietas. Jā, pastāv dažādi modeļi, kā tiek veikta dažādu zinātnisku pētījumu izvērtēšana. Bet Tu nemini nevienu konkrētu izvērtēšanas modeli, tāpēc nav skaidrs, tieši pret ko iebilsti. Pētniecībai jābūt konservatīvākai? Iespējams, bet tieši kā to saprast vismaz lielos vilcienos taču var izstāstīt, lai ir puslīdz skaidrs, ko Tu gribi pateikt.

Atvainojos visiem par nejēdzīgajām pārrakstīšanās kļūdām manos komentāros. Tā gadās, ja raksta steigā.

Reinu, man ir aizdomas, ka esi nedaudz pārpratis par ko ir pārmetumi.
1) Gunda Tev nepārmet to, ka neesi izmantojis jaunākos pētījumus. Runa ir tikai par to, ka esi pārspīlējis secinājumus, kas izriet no pētījumiem, kurus piemini savā rakstā.
2) Ja pareizi saprotu, tad tieši par to ir runa. Zinātnieki izsakās visnotaļ piesardzīgi par to, ko mēs spējam pašlaik, bet no Tava raksta izriet, ka iespējas ir krietni lielākas. Cik tas ir svarīgi Tava raksta mērķim par to, protams, var strīdēties. Tomēr tas jau ir cits jautājums.
3) Ja pareizi saprotu, tad Gunda nepārmet to, ka neesi uzrakstījis akadēmisku rakstu, tāpēc man īsti nav skaidrs, kāpēc Tu par to taisnojies. Atkal, runa ir tikai par datu interpretāciju, nevis izklāsta žanru.
4) Neredzu, kā atsaukšanās uz populārzinātnisku tekstu autoriem var attaisnot kļūdainu pētījumu datu interpretāciju. Tā būtu vienkārši atsaukšanās uz autoritāti, kas ne vienmēr ir labs arguments.
Man pašam kā cilvēkam, kas nodarbojas ar bioētikas jautājumiem saistībā ar Tavu rakstu radās citi jautājumi. Piemēram, nedaudz izbrīnīja Tavs uzstādījums "atvērt diskusiju, piedāvājot savu modeli, kurā smadzeņu pētījumi tiek veikti, publicējot par tiem informāciju internetā un īpaši iesaistot vērtētāju paneli, kas ietvertu gan ētikas speciālistus, gan parastus cilvēkus, gan arī dodot iespēju lemšanā iesaistīties plašākai sabiedrībai." Nezinu, ko esi domājis ar pētījumu publicēšanu internetā, tomēr jau šobrīd ikviens pētījums ir iespējams tikai pēc tam, kad to ir apstiprinājusi ētikas komiteja, kurā parasti piedalās gan jomas speciālisti, gan ētikas speciālisti, gan sabiedrības pārstāvji. Tāpēc gribas vaicāt - kas Tevi neapmierina kārtībā, kādā pētījumi tiek veikti pašlaik?

Es gribētu, lai kads uzrakstītu komentāru par manu atklājumu, es tā aprakstu publicēju Krievijā - smadzenēm piemīt atspoguļošanas spējas. Lai atspoguļotu "pareizi", vajad divus spoguļus - viens atspoguļo "nepareizi" (apgriezti), otrs spogulis atspoguļojot nepareizo
atspulgu, pārvēš to par pareizu. Es pierādīju, ka dzīvām būtnēm smadzenēs ir DIVAS APZIŅAS. Man Krievijas IT telpā neviens nevienu komentāru nav rakstijis, bet no Peterburgas atnaca e-vēstule
ar piedāvājumu publicēties zinātniskājā žurnālā.
Kas attiecas uz neirobioloģiju, tad tā nevar lepoties ar panākumiem, bet psihotehnikas ir sasniegušas augstu līmeni (ieskaitot psihofarmakoloģiju).

Lazda vēl ir samērā "maigi" apgājies ar zinātnisko rakstu interpretēšanu. Rokas nolaižas pie lielo portālu (Delfi, Tvnet utt.) pārpublicēto, nez kurās iterācijās zinātnisko atklājumu pārspīlēšanas/sagrozīšanas.