Pandēmija, "stiprā roka" un "Rietumu noriets"

Laikam to rakstu 101.reizi - Tatjana Čerņigovskaja - krievu neirozinātniece saka, ka mēs jau labu laiku dzīvojam jaunā civilizācijā, kur mēs peldam informācijas pārpilnībā, bet nekam nav iespējams vairs ticēt. Fakti vairs nav fakti un meli nav ne meli , ne patiesība.

Šo rakstot , fonā tv ziņās Viņķele atbild uz Dobeles pašvaldības aicinājumu profesionāļiem nodrošināt inficēto un slimo covid pacientu transportēšanu. Ministre sēž drošībā pašizolācijā un braši stāsta , ka covid nav nekāds burboņu mēris un šoferim nekas nenotikšot - beigts uz reiz taču gar zemi nekritīšot.

Tas bija tv3 ziņās šovakar. Ltv1 panorāmu vairs neskatos - pārāk līdzīgi bērnības - jaunības panorāmai , kura skanēja padomju okupācijas laikā

Iespējams, varbūt, man šķiet. Pārdomas par tēmu bez konkrētiem pamatojumiem. Skaidrs, ka būtu dīvaini, ja tagad demokrātijas piekritēji nemēģinātu pārliecināt pasauli, ka demokrātija nav tik nevarīga kā varētu izskatīties. Un, protams, politiskajai sistēmai, iespējams, šajā gadījumā ir tā mazākā nozīme. Iespējams lielāka nozīme te ir veselības aprūpes sistēmai. Gribētos kādreiz lasīt profesionālu analīzi par šo tēmu. Taču attiecībā uz informāciju, neredzu, kāpēc man vairāk būtu jātic tam, ka Krievijas palīdzība bija bezjēdzīga nekā tam, ka Itālija izmisumā gatava lūgt palīdzību mafijai. Nevienai informācijai nevaru viennozīmīgi ticēt, ja to sniedz masu informācijas līdzekļi kā interpretāciju. Pat šajā tekstā minētais fakts par "saukšanu uz iestādēm" par it kā varai nepieņemamas informācijas izplatīšanu ir izrādījies visai brīvi interpretēts. Norādītajā avotā skaidri lasāms, ka ārstu izsauca uz prokuratūru(nevis kaut kādām iestādēm) sakarā ar lietas ierosināšanu pret medicīnas iestādi(kas nav nodrošinājusi pietiekamu daudzumu aizsarglīdzekļu), nevis pret ārstu par sūdzēšanos. To, ka ārsta tiešie priekšnieki ar to nav apmierināti, ir dabiski. Bet izmantot to, lai ilustrētu autoritāras valsts struktūru vēršanos pret indivīdu ir visai pārspīlēti. Un te interpretācijas tendenciozitāti var izsecināt pat no norādītā avota(kas nav varai lojālākais, ko norāda nosaukums) teksta. Tad ko, lai saka par interpretācijām, kas balstās uz informāciju, kura ņemta no entajiem pārpublicējumiem pārsvarā avotu pat nenorādot? Sūdzības par Rietumvalstu nevarību informatīvajā karā patiesi ir nevietā, jēdzīgāk būtu padomāt par Rietumeiropas neveiksmju cīņā pret vīrusu cēloņiem. Un , starp citu, īsziņas par dzīvesvietas atstāšanas iemesliem iedzīvotājiem ir jāsūta ne tikai Krievijā, bet arī dažās ES valstīs.