Paldies Tev, Dāvi, jeb #LVirnauda

Nav ierasts, ka cilvēki izsakās par aizmirstiem jeb jau laiku iepriekš aktuāliem jautājumiem. Būtiski ir paust viedokli uzreiz par konkrēto notikumu, jo tad tas savā veidā ir nozīmīgāk. Nemoderni, bet nogaidīju mēnesi pēc jaunās valdības un tās deklarācijas apstiprināšanas, lai atsevišķu notikumu kontekstā uz šo deklarāciju paskatītos, to "atkaulojot".

Tā kā rakstu iniciēja notikumi, kas saskan ar konkrētiem punktiem deklarācijā par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību, ievadā atļaušos piebilst, ka augstu vērtēju Straujumu un viņas veikumu iepriekšējos gados, darbojoties reģionālās attīstības jomā. Tajā pašā laikā nepamet doma, ka, uzņemoties valdības vārdā parakstīt šādu deklarāciju, uz saviem pleciem viņa paņem visu ierēdniecībā iepriekšējos gados neizpildīto darbu nastu. Atbildība viņai jāuzņemas par to, ka daži solījumi deklarācijā izskatās vienkārši pēc nepadarīto darbu saraksta. Un, kad viņa bija zemkopības ministre, rakstā skatītā jautājuma kontekstā situācija nebija citādāka.

Tātad – 25. punkts valdības deklarācijā: "Ieviesīsim mērķorientētu, labākas pārvaldības principiem atbilstošu valsts kapitālsabiedrību pārvaldību, lai nodrošinātu efektīvu un ilgtspējīgu attīstību un uzlabotu valsts kapitālsabiedrību finanšu rezultātus."

Par konkrētā punkta precizitāti un to, ka ikviens vēlas, lai valstij piederošie uzņēmumi būtu pelnoši, šaubu nav. Ikvienam noteikti ir arī skaidrs, ka pelnošas kapitālsabiedrības nepieciešamas ne jau tāpēc, lai valstij būtu ar ko nodarboties, bet gan tāpēc, lai valstij piederošos resursus izmantotu jomām, kur to pietrūkst. Diemžēl šaubas par punkta uzstādījumu rodas, kad redzu, kas notiek, kad valsts sāk rīkoties ar šo uzņēmumu peļņu.

Jau vairākus gadus vēroju VAS "Latvijas valsts meži" ziedošanas nekārtību. Man joprojām nav skaidrs, kādā veidā tika izraudzītas organizācijas, kurām uzticēt finansējuma sadali katrā no "Latvijas valsts mežu" ziedošanas jomām: kultūra, sports un sociālā palīdzība. Vienīgais kritērijs esot bijis – organizācija ar labu reputāciju. Cik man zināms, tad laba reputācija ir viens no kritēriju kopuma, ja notiek konkurss. Bet, laikam aizritot, papildus jau minētajam ziedojumu sadales jomā atklājas arvien vairāk pelēko zonu, kurām nevar rast racionālus skaidrojumus.

Iepriekšējās valdības pēdējā sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums "Par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" dāvināšanai (ziedošanai) paredzēto finanšu apjomu un dāvināšanas (ziedošanas) kārtību 2014. gadā". Ar uzslavām par caurspīdīgu darbu no Ministru prezidentes un izjustu pateicību par atbalstu kultūras jomai no kultūras ministres, ziņojuma pieņemšana zināšanai bija vienkārša un bez saspringuma. Ziedojuma summas apstiprināja "nemainīgi tādas pašas kā pagājušā, 2013. gadā".

Tikai mēnesi pēc tam, kad sabiedrībā plašu rezonansi ieguva Dāvja gadījums, kura slimība nav ārstējama ne Latvijā, ne Eiropas Savienībā, bet valsts atbalsts atteikts, informatīvais ziņojums kardināli mainījās. Cilvēki dažu dienu laikā saziedoja lielu daļu no summas, lai Dāvis varētu ārstēties ASV, un valstij nācās meklēt papildu nepieciešamos resursus.

2014. gada 2. decembrī jau atkārtoti Ministru kabineta sēdē tika skatīts informatīvais ziņojums, kurā Zemkopības ministrija apstiprinājusi finansiāla atbalsta sniegšanu kultūras, mākslas, zinātnes, izglītības, sporta un sociālās palīdzības veicināšanai 4,2 miljonu eiro apmērā. Kopumā ziedojuma summa tika palielināta par aptuveni 2%.

Likumsakarīgi, iepriekšējā ziņojumā nebija ne vārda par to, ka nepieciešams ziedojums Dāvim, jo, visticamāk, par to neviens no aizejošās valdības nebija iedomājies. Risinājums nāca vēlāk, jau jaunajā valdībā, un prieks dzirdēt, ka tagadējais veselības ministrs G. Belēvičs skaidri pateicis – kapitālsabiedrību ziedojumi ir valsts nauda.

Sabiedrība var priecāties, ka rasts unikāls risinājums Dāvja atbalstam, bet, visticamāk, neviens nav iedomājies, ka informatīvajā ziņojumā ieviestas izmaiņas, kas nav pat attālu saistītas ar Dāvja ārstēšanās gadījumu.

Lai uzskatāmi ieraudzītu atšķirību, aicinu izvērtēt 2013. gadā ziedoto finanšu līdzekļu apjomu salīdzinājumā ar 2014. gadā apstiprināto ziedojuma apjomu tabulas veidā.

Šoreiz varam teikt Dāvim paldies par to, ka risinājuma meklējumi viņa atbalstam izgaismo, kādā veidā iespējams manipulēt ar informāciju un to, ko Latvijas valdībā nozīmē situācija "nav naudas".

Pirmkārt, 2014. gadā pilnīgi visās jomās ziedojumu summas apaļotas uz augšu. Pamatojums nav zināms, un atbildīgā amatpersona, ziņojot valdībai, apgalvoja, ka summas ir tādas pašas kā iepriekšējā gadā. Vai meloja? Summas it kā nav lielas, tomēr sabiedrība regulāri vāc ziedojumus bērniem, kuriem nepieciešams atbalsts kādai īpašai operācijai, kuru valsts nevar atļauties. Starpība jeb kopējais pieaugums visās programmās 2014. gadā ir 13 565 EUR.

Otrkārt, finansējums Dāvja ārstēšanai netika rasts jau iepriekš plānotā ziedojuma ietvaros, lai gan šis gadījums būtu uzskatāms par īpašu sociālās palīdzības nodrošinošu pasākumu. Sociālās palīdzības veicināšanas programmai finansējums 100 000 EUR apmērā tika piešķirts papildus. Cik zināms, saskaņā ar iepriekšējiem gadiem tikai puse no kopējā "Latvijas valsts meži" sociālās jomas ziedojuma summas tiek sadalīta konkursa kārtībā. Pārējo summu bez konkursa ekskluzīvi iegūst trīs organizācijas: "Latvijas Bērnu fonds", "Ziedot.lv" un "Latvijas Samariešu apvienība".

Skatoties uz šo situāciju, nākas secināt, ka katru gadu valstī ir vajadzības, kuras ir risināmas, izmantojot kapitālsabiedrību ziedoto naudu. Šādas vajadzības ir paliatīvajā bērnu aprūpē, ortožu kvalitātes uzlabošanā vai citās neapzinātās jomās, kā tas tika aktualizēts 8. decembra LNT raidījumā "Dombura studija". Tas nozīmē, ka katru gadu būtu maināma "Latvijas valsts mežu" ziedojumu stratēģija. Stratēģija apstiprināta 2009. gadā, un, visticamāk, piecus gadus vēlāk vajadzības, kurām nepieciešams ziedojums, ir citas.

Treškārt, vairāk nekā dīvaina ir situācija, ka Dāvim novirzītā summa netika uzreiz pārskaitīta "Bērnu slimnīcas fondam" vai klīnikai ASV, kas uzņems Dāvi. Par lielās summas pārskaitījumu, visticamāk, bankas guva procentus.

Ceturtkārt, saskaņā ar informatīvo ziņojumu datu salīdzinājumu Dāvja gadījuma ēnā "Latvijas valsts mežiem" Zemkopības ministrija rada iespēju, un valdība akceptēja 100 000 EUR liela finansējuma novirzīšanu programmai "Kultūras mantojums". Klusi un bez diskusijām ziņojums ticis papildināts arī ar šo programmu un tieši par tādu pašu summu, kāda tika ziedota Dāvim. Negribu apgalvot, ka šai programmai finansējums nav vajadzīgs, tomēr veids, kādā finansējums ticis piešķirts, ir visai diskutabls. Kas to ierosināja, kāpēc par to nebija nekādu diskusiju?

Diezgan sāpīgi apzināties, ka informatīvais ziņojums, kas autorizē šādu naudas sadali, ir iespējams, jo ierēdniecības korpuss jau ilgstoši nespēj izstrādāt noteiktu kārtību kapitālsabiedrību ziedojumu sadalei. Šobrīd nepieciešamajam dokumentam ir tikai nosaukums "Koncepcija par publiskas personas kapitālsabiedrību, kapitālsabiedrību, kurās publiskas personas daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, kā arī kapitālsabiedrību, kurās vienas vai vairāku publisku personu kapitālsabiedrību daļa pamatkapitālā atsevišķi vai kopumā pārsniedz 50 procentus, dāvinājumu (ziedojumu) politikas uzlabošanu". Ar nožēlu arī jāsaka, ka visdrīzāk minētā dokumenta saturs, ja tiks izstrādāts, atspoguļos esošo kārtību, kas trīs gadu laikā jau būs paspējusi "ieeļļoties" un "iestrādāties".

Piektkārt, nevēlos saistīt iepriekš minētos gadījumus, tomēr – informatīvais ziņojums apliecina, ka gada sākumā no šī paša avota 100 000 EUR tika novirzīti pasākumiem, lai apkarotu Āfrikas cūku mēri.

Neviens arī nejautā, kāds ir pamatojums tam, ka sportam piešķirts trīs reizes lielāks finansējums nekā pārējām ziedojumus saņemošajām jomām. Kurš to pasaka, kurš to nolemj, kur notiek diskusijas? Vai tiešām jau automātiski ir jāpieņem, ka divus gadus pirms kārtējām olimpiskajām spēlēm ziedojumu apjoms Latvijā palielinās, jo kapitālsabiedrības ziedo olimpiskajām sporta vienībām?

Un, visbeidzot, vēlos apšaubīt Zemkopības ministrijas kompetenci šajos jautājumos, jo Ministru kabinetā izskatāmā jautājuma būtība nesaskan ar tēmas nosaukumu. Ministru kabineta sēdēs šī tēma atrodama jomā ar nosaukumu – Dabas resursu, lauksaimnieciskās ražošanas un pārstrādes politika. Komentāri lieki.

Jautājumu vairāk nekā atbilžu, bet būtiskākais, manuprāt, – kāpēc valsts meklē aplinkus ceļus, lai finansētu vajadzības, kas tai aktuālas, ceļus, kurus ejot rodas tik liels "atbirums" jeb zaudējumi? Nezinu, un, godīgi sakot, ir vienalga, ko teiktu Valsts kontrole, bet šobrīd ir skaidrs, ka līdz brīdim, kad tiks ieviesta patiesi caurskatāma valsts kapitālsabiedrību ziedojumu sadale, Laimdotas Straujumas deklarācijas 25. punkta ieviešana būs apšaubāma.

Avoti:

www.mk.gov.lv MK sēžu protokoli un MK sēžu videoieraksti

www.delfi.lv

www.km.gov.lv

Informatīvais ziņojums "Par akciju sabiedrības "Latvijas valsts meži" dāvināšanai (ziedošanai) paredzēto finanšu apjomu un dāvināšanas (ziedošanas) kārtību 2014. gadā" MK skatīts gan 03.11.2014., gan 02.12.2014.

www.ziedot.lv