Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
08.03.2021

Paklupt uz līdzenas vietas

Komentē
3
Saglabā

Negludumi vakcinācijā pret Covid-19 ir vairumā pasaules valstu, tomēr, lasot "Re:Baltica" pētījumu, rodas sajūta, ka Latvija ir pamanījusies "izcelties".

Sākšu ar īsu un nepilnīgu pārskatu par kļūmēm citās valstīs. Dažās Dienvidamerikas valstīs veselības aizsardzības ministri bija spiesti demisionēt pēc tam, kad atklājās "īpaši svarīgu" personāžu vakcinēšana ārpus kārtas. ASV cēloņi meklējami ne tikai bijušā prezidenta Donalda Trampa nekonsekventajā attieksmē, bet arī patstāvībā, ko daudzos jautājumos – piemēram, izglītības un arī vakcinēšanas organizēšanas – bauda štati. Rezultātā vienos štatos vakcinēšana sokas labi, citos – slikti. Var arī noprast, ka vairākos štatos problēmas sagādāja IT sistēmas, kas neņēma vērā, ka, teiksim, pansionātā "pierakstīto" un reāli dzīvojošo skaits var atšķirties un tāpēc attiecīgi kaut kur pietrūkst, bet citur paliek pāri. Francijā sava nozīme ir šīs valsts iedzīvotāju ievērojamas daļas skeptiskajai attieksmei pret vakcinēšanos, kā arī sākotnējā lēmumā vakcinēšanu veikt – lietošu Latvijas kontekstam saprotamu jēdzienu – tikai ar ģimenes ārstu prakšu starpniecību [3]. Par labu nenāca arī Francijas prezidenta Emanuela Makrona izteikumi, kas sēja šaubas par "AstraZeneca" vakcīnu kvalitāti. Īsi sakot, iemesli kļūdām dažādi, savukārt Latvijas gadījums visvairāk atgādina… Filipīnas, kur politiķi ziņoja par to, ka vakcīnu piegādes būs pienācīgā laikā un apjomā, bet daži valsts pārvaldes gudrinieki procesu nobremzēja, apgalvojot, ka vispirms esot jāpieņem likums par kompensācijām vakcinētajiem gadījumos, ja parādās nopietnas blaknes. Pat pieņemot, ka šāds likums par skādi nenāktu, nav skaidrs, kāds tam sakars ar piegāžu līgumu slēgšanu. Visi it kā rīkojas formāli pareizi, papīri kārtībā, bet beigās ir lielas problēmas.

Atgriežoties pie "Re:Baltica" pētījuma par iespējamajiem kļūdu iemesliem Latvijā, tādi iezīmējas divi: lobisms un valsts pārvalde. Pierādījumus lobismam kolēģi nav atraduši, bet tas nav pārmetums – pietiekoši ilga apgrozīšanās lēmumu pieņēmēju vidē ļauj man teikt, ka lobistu un amatpersonu saikni ne tikai uzminēt, bet arī juridiski korekti aprakstīt vairumā gadījumu ir neiespējami. Savukārt, ja mēs lobismu kā cēloni tomēr neizslēdzam un nebaidāmies arī domu formulēt nedaudz konspiroloģiskā formā, tad jāsecina: plašākai publikai visbiežāk nezināmi tantes un onkuļi šajā valstī joprojām ir apbrīnojami ietekmīgi. Mazliet vulgarizējot: izlobēt savas intereses tādā jautājumā kā vakcinācija pandēmijas apstākļos, ziniet, nav tas pats, kas miera laikos kaut ko sabīdīt specifiskos IT projektos…

Cik noprotams, pierādāmāk tomēr ir lūkoties valsts pārvaldes virzienā. Jāpiezīmē, ka neredzu jēgu šo struktūru iespējamo vainu notikušajā aprakstīt kā a priori kaitnieciski noskaņotu, pašos pamatos nekompetentu un visādi citādi nejauku personāžu neizbēgamu rīcību. Proti, nevienu neattaisnojot, pieļauju dažus citus faktorus. Pirmais: gadu laikā izveidojusies pārliecīgā paļaušanās uz "Briseli". Kā saka, mums pateiks, kā būs un kas jādara, gan jau par mums neaizmirsīs, tādēļ mums, maziņajiem, nav lieki galvas jāmoka. Otrais: šobrīd mēs, protams, visi esam gudri, tomēr jāatzīst, ka neskaidrības par vakcīnu reģistrēšanu un konkrētu ražotāju sekmēm pērn patiešām pastāvēja, tādēļ zināma raustīšanās bija objektīva. Te, manuprāt, arī vietā atzīmēt vēl kādu aspektu, par ko tiek runāts maz. Jaunu vakcīnu izgatavošana tik lielos apmēros ir ļoti sarežģīts process. Tas nav modelis "izgudrojām – saņēmām reģistrāciju – ieslēdzam konveijeru un tik lejam ampulās". Šāgada 6. februārī "The Economist" publicēja tekstu par vakcīnu industriju, kas atklāja, ka vakcīnas izgatavošanai nepieciešamo atsevišķo komponentu (neizlikšos, ka saprotu visu šo enzīmu, šūnu kultūru utt. padarīšanu…) ražotāji pasaulē ir teju uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmi. Īsi sakot, aplaušanās veidojās arī pēc domino principa – komponentu (piemēram, Brazīlijas gadījumā – ampulu stikla) ražotāji netiek galā ar pasūtījumiem, tad sastrēgumi veidojas vakcīnu izstrādātāju līmenī, beigās psiho un pieļauj kļūdas visas iesaistītās puses.

Šādi "vainu mīkstinoši" apstākļi, protams, neatbild uz jautājumu: kādēļ politiķi tik ļoti – acīmredzot, pārmērīgi – paļāvās uz ierēdniecību? Nedomāju, ka iemesls bija vēlme izvairīties no atbildības sava tēla saglabāšanas vārdā. Nedaudz ciniski izsakoties, dažādi ierobežojošie pasākumi ievērojamā daļā sabiedrības koalīcijas tēlu jau ir tik pamatīgi iedragājuši, ka par vienu iemeslu lamāt politiķus vairāk vai mazāk – tas neko vairs neizšķir. Manā skatījumā, iemesli nepietiekamajai kontrolei no politiķu puses varētu būt divi. Pirmais: jau pieminētā paļaušanās uz "Briseli". Otrais: maldīgs priekšstats par vakcinēšanās jautājuma sarežģītību vispār. Proti, es varu pieļaut, ka politiķu skatījumā tolaik vakcīnu pasūtīšana bija, kā dažkārt saka, tehnisks, Valsts sekretāru sanāksmes līmeņa jautājums. Rupji sakot, šķietami vienkāršs jautājums, kuru grūti sačakarēt, jo nav taču runa par sāpīgiem lēmumiem nepopulāru ierobežojumu pieņemšanā. Rodas iespaids, ka vakcīnu jautājums tika uztverts kā tāds, ko ierasti var risināt, skaņojot darba grupās gluži kā jebkuru citu. Šī kļūda ir jo pārsteidzošāka, ja ņem vērā nelāgo 2020. gada pieredzi saistībā ar pirmajiem aizsarglīdzekļu iepirkumiem, kad atklājās, ka valsts pārvaldei, protams, jāuzticas, lai neieslīgtu mikromenedžēšanā, tomēr vēlams arī saglabāt kontroli.

Līdzšinējo pārspriedumu rāmā toņkārta var vedināt jautāt, kādēļ teksta sākumdaļā lietots novērtējums, ka Latvija "izcēlusies". Tādu izvēlējos saistībā ar to, ka Latvija ir neliela valsts, kurā krīzes situācijā sagrupēties it kā nevajadzētu būt lielām problēmām – mums nav nedz ģeogrāfisku plašumu kā ASV, nedz valsts vadītāju, kuri noliegtu pandēmijas nopietnību (Brazīlija). Mums nav desmitiem miljonu iedzīvotāju, kurus valsts "neredz" vai kuriem nav interneta sakaru. Lai gan būs lasītāji, kuri tam nepiekritīs, tomēr teikšu, ka mums arī nav tik dziļi iesakņojusies korupcija un nekompetence, ar kādu sirgst daudzas valstis, un kuru dēļ skandāli ir gandrīz neizbēgami – vienalga, vai runa būtu par subsidētas degvielas vai vakcīnu sadali. Mums bija, ir un būs pietiekami finanšu līdzekļi vakcīnu iegādei – atšķirībā no daudzām citām valstīm ārpus pārtikušajiem "Ziemeļiem". Mēs objektīvi esam viegli pārredzama un sasniedzama zeme, kura vakcīnu gadījumā pamanījās, kā dažkārt saka, paklupt uz līdzenas vietas, pilnīgi nejēdzīgi. Mums faktiski nav neviena attaisnojuma šādām kļūmēm, un zināmā mērā tas visā šajā "vakcīnu sāgā" ir vispazemojošāk.

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
3

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!