Pagaidu žogs

Sāksim ar ANO. Šī organizācija jau labi pasen ir zaudējusi savu nozīmi, savu autoritāti. Bēgļu uzņemšana bagātajās valstīs atrisina vien dažu simtu tūkstošu problēmas,bet ne globālas problēmas.
Ja ANO lēmumus pieņem valstis,kuras pašas neievēro cilvēktiesības,tas tāds ANO ir un paliek patiesībā bīstams māneklis,nevis organizācija ,uz kuru paļauties.

Vācija,Zviedrija - uzņēma katra no valstīm pa pusmiljonam vai laikam pat vairāk tā sauktos bēgļus. Bet - tavu brīnumu, pat man vecai tantei piedāvā darbu Vācijā, jo tur nav kas strādā. Puse Latvijas brauc peļņas darbos uz Zviedriju.

Nu labi, ko tur daudz - kaut kā jau tā korupcija,tā sociālā netaisnīguma palielināšanās, kultūras nepieejamība utt. ir jāslēpj un tādu migrantu " glābšana" ir nenormāli pateicīg a lieta .....

Tagad par Afganistānas sieviešiem katru dienu raud katrskam nav slinkums. Ļoti izdevīgi,jo tā var novērst uzmanību no mūsu pašu sieviešu problēmām ....

Labākais raksts, kādu pēdējā laikā esmu lasījis par šo tēmu.

Mums ir pieejama tik daudz informācija gan par klimata pārmaiņām, gan par iemesliem, kāpēc cilvēki kļūst par bēgļiem, tomēr ir novērojama kolektīva tendence šo informāciju ignorēt vai arī vienkāršot tādā veidā, kas noved pie aplamiem, bet apmierinošākiem secinājumiem kā, piemēram, "pasaulē vienmēr ir bijušas klimata pārmaiņas"-> "cilvēki nav par tām atbildīgi" vai arī "bēgļi attīstīto valstu virzienā dodas labākas dzīves meklējumos" -> "labāk viņi būtu palikuši savā valstī un saveduši to kārtībā". Šī masveida reakcija līdzinās sērām vai, precīzāk sekot, vienai sēru procesa daļai, proti, notikušā noliegumam, kuru pieredz dzīvi palikušie neilgi pēc tuvinieka zaudējuma. Sērojam, es domāju, mēs par to, ka mēs visi kaut kādā veidā nojaušam un reaģējam uz to, ka pasaule arvien vairāk nav tāda, kādu mēs bijām iemācijušies, ka tā būs, proti, kā vieta, kur gan mūsu individuālajās dzīvēs, gan plašākā mērogā viss kļūs arvien labāk. Mēs negribam zaudēt to, kas mums tika apsolīts un ko iepriekšējās paaudzes pēc otrā pasaules kara Rietumeiropas valstīs lielākoties patiešām arī saņēma- virzību uz augšu.
Mana cerība ir, ka ar laiku mēs kolektīvi pāriesim uz nākamo sēru līmeni, tāpat kā to dara katrs tuvinieku zaudējušais, ja vien viņa vai viņš sevī neapspiež/ sev nelaiž klāt sērošanu.

"Šī vēlme ir saprotama, lai gan nav īpaši racionāla, jo pat tad, ja ignorējam taisnīguma un vienlīdzības jautājumus, tā neatbilst tam, uz ko pasaule šobrīd virzās"

Pasaule nekur "nevirzās" pati no sevis, jo šāds uzskats balstās marksistiskā premisā, ka ka pastāv kāda objektīva un nenovēršama vēstures attīstības gaita uz noteiktu sabiedrību, kuras priekšā atliek vien pacelt rokas un padoties, jo tikai šāda reakcija ir patiesi "racionāla". Rietumu pasauli strupceļā virzienā ved noteikta kreisi-liberāla politika, kas atbalsta masu imigrāciju, eksotisku seksuālo identitāšu atzīšanu un ideju, ka Rietumu sabiedrībai ir jāizpērk mūžīgā vaina pārējās pasaules priekšā un tas viss tiek pārdots kā cīņa par sociālo taisnīgumu.

Ja divus bezrisinājuma konstruktus savieno, tad laikam izdodas sevi pārliecināt par savas pozīcijas morāli augstvērtīgo pamatu?
Nez kas tā par tādu tieksmi vai vajadzību?

Latvijas gadījumā, katrs bēglis ko novirzam uz citu valsti, mērķtiecīga komunikācija bēgļu mītnes zemē, ka Latvija ir nepiemērota vieta bēgļiem, un šo solījumu konsekventa izpilde, ir lielākā dāvana Latvijas nākotnei.

Ekonomiskā atpalicība, problēmas ar kaut kādām cilvēktiesību vai Eiropas organizācijām un tautas sarukumus ir pieņemama, pat laba cena šajā gadījumā.