kad pie šķēršļa novietoja ierīci, kura reģistrēja katras daliņas izplūšanu caur šķērslī izgrieztajiem caurumiem, uz projekcijas ekrāna parādījās tikai divas līnijas, it kā gaisma būtu zaudējusi savas viļņa īpašības mirklī, kad to novēroja
***
es vai nu neatceros, ko es domāju,
vai arī domāju, ko atceros,
bet es jau neatceros, ka es domāju
būtiska detaļa:
pilnīga tumsa, kas visu ieeļļo
izslīd mēness, ūdens, zāles stiebri,
koki kā noslēpums,
zobi kā noslēpums
es esmu Tajā
bet vēlos būt Tur.
***
es māku lidot, bet tikai,
lecot pa lielajām avenēm,
viņu lielajā gaisā
tajā
tur
priekšā parādās gara mugura
kad mūsu augstums beidzot būs lielāks par mūsu laukumu
paskaties garām krītot
priekšā turpina rādīties bezgalīga mugura ar ragiem un saka
"es domāju, ka tāds cilvēks, kurš uzvarējis nāvi… whatever"
un, atkal attālinoties,
"viss velti, baltie cilvēki"
***
ja nagu galus varēt pārcelt no valsts uz valsti,
ko tad viņa redzētu
ko tad jūs redzētu
kur tad es dzīvotu
ko es redzētu sevī
un, kā pēdējais,
kas es būšu ar garajām biksēm
atkal tas pats, tikai izgriezts no citas avīzes
***
Katrs vārds, kas starp mums bijis, ir punkts uz i, un tie pamazām kļūst cits par cita sekotājiem, veido
dārzus un zvaigznājus, kuros lokas un spirāles pamazām aizsedz patizlo nogriezni I
priekšā izslīd kāds noslēpums
var nojaust, ka vilnis skatās
un tajā kāds mani tur
"Kāpēc mākslas galerijas nestrādā pa nakti?" Māris Bišofs
Visa augusta garumā "Kim?" atzīmē savu desmitgadi ar "Kim? X" programmu, kas īstenota ar literārām, vizuālām un performatīvām aktivitātēm, vienlaikus atskatoties uz desmit gadu laikā paveikto. Tostarp "Kim?" sadarbībā ar interneta žurnālu "Satori" ļauj notvert arhīva fragmentus un kādas diskusijas satekpunktus, kā arī atklāt jaunradītas atbildes uz "Kim?" jautājumiem.
2