Foto: Gunārs Janaitis, Enciklopedija.lv.
 
Aktualitātes
10.05.2021

Notiks Vizmai Belševicai veltīta zinātniska un radoša konference

Komentē
0
Saglabā

Par godu Vizmas Belševicas 90 gadu jubilejai 2021. gada 27. maijā no plkst. 10.00 līdz 22.30 tiešsaistē norisināsies LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta rīkotā zinātniskā un radošā konference "Vizma Belševica un vārda brīvība".

Tās zinātniskajā daļā mūsdienu pētnieki aplūkos V. Belševicas devumu dzejā, prozā un tulkojumos, viņas darbu ekranizējumus un citas liecības par dzejnieces personību. Par saviem pētījumiem stāstīs Anna Auziņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Elsberga, Viktors Freibergs, Mirja Hovila, Ieva Kalniņa, Zita Kārkla, Anda Kubuliņa, Raimonds Ķirķis, Sandra Meškova, Rudīte Rinkēviča, Marians Rižijs, Ivars Šteinbergs, Kārlis Vērdiņš, Ieva Viese.

Zinātniskus referātus papildinās diskusija "Vizma un mūsdienas", kā arī dzejas lasījumi un mūzika. Diskusijā piedalīsies Inga Gaile, Kārlis Vērdiņš, Inese Zandere, Ingmāra Balode un Katrīna Rudzīte, to vadīs Anna Auziņa. Lasījumos "Dzejniece" Inese Zandere, Inga Gaile, Ingmāra Balode, Ausma Perons, Katrīna Rudzīte un Marija Luīze Meļķe interpretēs katrai tuvākos V. Belševicas tekstus, muzicēs grupa "Zāle". Vakara noslēgumā "Es aiziet nevaru" Vizmas Belševicas dzeju lasīs aktrises Baiba Broka un Guna Zariņa. Muzicēs Ilze Grunte.

Dzejnieces un rakstnieces Vizmas Belševicas (1931–2005) dzejoļu krājumi "Gadu gredzeni" (1969) un "Dzeltu laiks" (1987), kā arī triloģija "Bille" (1992–1999) ir iekļauti Latvijas Kultūras kanonā. Belševica ir atstājusi nākamajām paaudzēm vēl vairākus citus izcilus dzejas krājumus un spožu prozu, tāpat arī daudzus augstas kvalitātes tulkojumus un atdzejojumus. Viņa ir viena no nedaudzajiem latviešu autoriem/-ēm, kas zināmi ārpus Latvijas, vairākkārt nominēta Nobela prēmijai literatūrā. Belševica ir tikusi ievēlēta par Zinātņu akadēmijas goda locekli (1990), saņēmusi Triju Zvaigžņu ordeni (1994) un citus Latvijas valstī nozīmīgus apbalvojumus. Tāda atzinība gan nav pavadījusi dzejnieci visu dzīvi – padomju režīmā Belševica savas brīvdomības dēļ tika pakļauta asai kritikai un dažādām represijām. Viņa allaž ir bijusi opozīcijā sabiedrības vairākumam un varas struktūrām, iestājusies pret meliem un liekulību. A. Kubuliņa monogrāfijā Vizma Belševica pamatoti secina, ka V. Belševica ir apzināti sasējusi pārrauto latviešu dzejas tradīciju, atbrīvojusi to no socreālisma meliem un atkal pievienojusi Eiropas humānisma tradīcijai, pieslēgusies rietumu avangarda meklējumiem. Tas ir milzīgs ieguldījums savas tautas literatūras attīstībā.

2006. gadā par godu dzejnieces 75. jubilejai pēc Margitas Gūtmanes iniciatīvas notika V. Belševicai veltīta konference, kuras materiāli pēcāk publicēti rakstu krājumā "Dvīņu zīmē: Vizmas Belševicas nozīme latviešu literatūrā un vēsturē" (2006). Tagad, pēc piecpadsmit gadiem, sagaidot dzejnieces 90 gadu jubileju, ir iespējams un nepieciešams atkal pievērsties V. Belševicas daiļradei gan akadēmiskos, gan radošos pasākumos. Pa šo laiku ir izaugusi jauna paaudze, un V. Belševicas daiļrade ir aktualizējama tieši jaunāko lasītāju – studentu un skolēnu redzeslokā. Ar Nacionālā kino centra atbalstu programmā "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" uzņemta spēlfilma "Bille" (2018, rež. Ināra Kolmane); izdotas Belševicas arhīva burtnīcas, kurās nodrukāti vairāki iepriekš nepublicēti vai tikai presē publicēti darbi. Latvijas literatūrzinātnē pa šo laiku ir ienākušas jaunas pieejas un teorijas, sākuši strādāt jauni pētnieki, tapuši jauni pētījumi. Tāpat darbu ir turpinājušas pazīstamas un nopelniem bagātas literatūrzinātnieces, kas jau iepriekš ir pievērsušās 20. gs. otrās puses latviešu dzejai un V. Belševicas daiļradei – Anda Kubuliņa, Ausma Cimdiņa, Ieva Kalniņa.

Belševicas daiļradi raksturojošās tēmas – jaunrades brīvība un to ierobežojošas varas attiecības; daba un dzīvība; dzimtās valodas dziļums, nacionālās identitātes problemātika – ir aktuālas un no jauna apskatāmas arī 21. gs. divdesmito gadu sākumā. 27. maijā konferencē tiks publiskoti jauni pētījumi, notiks diskusija par tajos skartajām tēmām.

Tiešsaiste tiks nodrošināta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Facebook un Youtube kontā. Papildu informācija par pieslēgšanos tiešsaistei publicēta LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta mājaslapā un Facebook kontā.

 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!