Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
It kā lauki, bet pa ceļu braukā vieglie ar piekabēm, šurp turp ( mednieki)
Izdomāju, griezt pa kreisi un riktīgi saplūst ar dabu
nogriezu ar dabu saplūdu , jo tā mierīgi un klusi gandrīz uzskreju virsū govij, kas stāvēja pļavas vidū ķēdē piesieta
Govs netrakoja, tik ienīdējās un sāka maut, lai izslauc vai padzirda, bet par cik ne es maija un gan jau ka arī ne paija , gāju vien tālāk
Iespaidi jau īpaši pate miglā bet virs galvas Piena ceļš
Jā un tad bija atkritiens īstenībā - kāda būtne tik asiņaini zemos dobjos toņos ievaidējās, ka es pilnībā sastingu - pirmā doma bija lācis, bet otrā - zombijs no netālajiem lauku viensētas dzimtas kapiem
Lai kas tas arī būtu - pakustēties nespēju un rīklē iesprūda siekalas - nedarbojās pat rīšanas mehānisms
Mājnieki vēlāk teica, ka ne lācis , ne spoks tas bijis, visticamāk riesta briedis vai alnis
Ko satikt esot tikpat bīstami kā uzskriet lācim vai dzīvam mironim
Bet vai tad es kādreiz esot kādu klausījusi - kā gribot tā darot
Galvenais ka mati nav sirmi un valoda neraustās
Andis Kalviskis
pirms 3 gadiem
Skaisle Jatalniece
pirms 3 gadiem
PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI
Daina Tabūna
0Raganas
Priesteriene valkā biezu, krītošu samtu un smagas zelta rotas, viņas stils ir reizē grezns un vienkāršs, pārlaicīgs un trendīgs. Tāpat mistiķes valoda ir krāšņa – viņa runā tēlaini un ironiski, vienā elpas vilcienā sajūdz dainu senvārdus un mileniāļu slengu, senču asintiņu un tverkošanu.

Aksels Hiršs
0Drausmīgie vārdi
"Proza" laikam gan ir viens no drausmīgākajiem vārdiem latviešu valodā, iedomājos šorīt, sēžot tramvajā pa ceļam uz darbu. Vispār drausmīgu vārdu latviešu valodā ir atliku likām, bet vārds "proza" ir viens no retajiem, kas tiek izmantots bez kādas kautrības, gandrīz vai ar tādu kā lepnumu.

Proza
16.09.2020
4
Noslēpumi