No nepublicētiem manuskriptiem

I
Zem svētozoliem
kur debesis nospļaujas dziļi un zaļi
zem svētozoliem
sēd zibens milnas
ļauj man tā pasēdēt, Dievs,
kamēr vēl prātiņš nav sadilis tievs!
ļauj, Dievs, zem ozoliem riņķot,
nevis klusi un aprauti,
ar ģīmi skarbu
darīt sūdīgāko šķiņdera darbu -
pa marksistisku spirāli riņķot.

II
Zem svētozoliem
kur publiskās tualetes
zem svētozoliem
kur pūlis tempj skudruskābi,
kur skudras grauž galetes
zem svētozoliem
kaķa mazmazmazmazmazmazmazmazvecmāmiņa dzīvo
un visus zaļšķībām acīm uzlūko -
man gribas iesaukties PO! un sist sev ar dūrēm pa galvu,
un, negaidot, līdz komunisma saule aust,
tribīnes gabaliņos sagrauzt.
No šīs dienas līdz rītdienai caur vakardienu
es gribu ar sarkanu izkapti pļaut sienu
mēs tev lūdzamies - PO, PARĀDIES!