Uz dzejas lasījumu atnāca eņģelis, atnāca politiķis, divi senlatvieši un prieks,
atnāca rudens čaukstošās lapas ar avotu acīm, atnāca dīvaina gaisma,
atnāca pirmais sniegs,
atnāca jauna dziesma un gaidīja, kad to sacīs.
Cēlās meitene - balta liesma, cēlās meitene - jauna diena,
cēlās meitene - dusmu un sarkanu ābolu māsa,
es esmu, viņa sacīja smejot,
es esmu, viņa čukstēja raudot,
es esmu, pār tiltiem ejot, vasaras vakaru krāsa,
es nolīšu uz jūsu palodzēm, aiz kurām dus mazi bērni,
kur lilijas smaržo tik saldi kā Havanas nakšu rums,
es noglāstu sieviešu krūtis, kas noliecas, cepot maizi,
es degu uz rokām vīriem, kad izkvēlo ugunskurs,
es esmu, jo pasaule manī, caur jums izdzied jaunu dienu,
baltu dzīvības spēku, klusēt un mierīgi būt,
ar vienkāršu elpas dvašu, ar mēles pieskārienu,
es stāstīšu caur jūsu lūpām, kā bailes zūd.
Es esmu, tu esi, mēs esam, cik viegla ir valoda, dzīva,
kā paisums, kā rīta gaisma pār mierīgi guļošiem,
mēs dzīvosim tā kā jūra no mīlestības un plašuma,
mēs dzīvosim vienīgo reizi,
tas nozīmē - mūžīgi.
Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!
CITI AUTORA RAKSTI
Ūdenstorņa radīšana
Lote Vilma Vītiņa ir mana varone, un tāda viņa kļuva brīdī, kad izlasīju šo teikumu: "Tavas rokas tornī sakustina lietas, kuru esamību iepriekš nenojautu."
Nakts
es nenomiru šodien un rīt noteikti viss un rīt rīt rīt viss noteikti būs vēl labāk
Ingas 2. vēstule
Daļa cilvēku mūsu sabiedrībā zaudētu varu, ja nevarētu norādīt, kā un kādā veidā jāmīl, kādai jābūt ģimenei, kam jāaudzina bērni, kam jādomā dižas domas. Ja nevarētu norādīt, kas ir "pareizie". Un ko tad viņi darītu, ja pēkšņi izrādītos, ka viņi kļūdījušies, ka viņiem nepieder tiesības noteikt, kas drīkst mīlēt, kas – ne?
Ingas 1. vēstule
Latvijā daļa baznīctēvu nodarbojas ar to, ka sargā varu un atbalsta populismu. Tīri cilvēcīgi var saprast viņu vēlmi saglabāt savu varu un pārliecību, ka esi dzīvojis pareizi, tomēr šajā gadījumā tā ir klajā pretrunā ar Jēzus vēsti.
0