No izgaišanas līdz palikšanai

Vai nebūtu tikai godīgi un loģiski, ja tiktu visādi apkarota piespiedu nodarbošanās ar prostitūciju, bet, savukārt, brīvprātīga nodošanās šim biznesam tiktu aizsargāta un tai nodrošināti apstākļi? Tad arī uzrastos ticama statistika par to, cik sieviešu izvēlas šādu nodarbošanos pilnīgi brīvprātīgi un atzīst to par gana labu un ienesīgu. Nudien nezinu, kā dažas feministes var spriest visu planētas sieviešu vārdā par tik individuāli atšķirīgu un intīmu lietu kā seksualitāte.

Una Feminiskaite ir varonīga persona.

Pieņemu, ka vēlme sodīt vīrieti ir cerība, ka tas mazinās prostitūcijas prevalenci. Sievietes ar prostitūciju nodarbojas finansiālu iemeslu dēļ. Ko viņām darīt, kad klientu vairs nebūs? Pieteikties pabalstiem, meklēt darbu? Bet viņām šīs iespējas ir jau tagad, un tomēr viņas ir izvēlējušās nodarboties ar prostitūciju. Un ja viens grib pārdot, bet otrs pirkt - kādas valstij tiesības jaukties privātās lietās un sodīt visus pa labi, pa kreisi, lai kādu produktu iznīdētu no tirgus? Manuprāt, pilnīgi nekādas.

''Manuprāt prostitūcija ir ļaunums, bet prostituētās sievietes ir upuri.''

Tātad šī ir tīri morāla attieksme pret prostitūciju. Tas nav arguments, kurš ir balstīts, piemēram, uz analīzi par faktiem. Kā morāla attieksme tā reizē ierobežo daļas no sieviešu brīvību izmantot savu ķermeni, kā viņas to vēlas. To izsaka arī vārds ''prostituēta'' -it kā tieši kāda noteikta sieviete būtu pasīva cietēja. Vai te nav problēma, ka autores, kas iestajas par prostitūcijas aizliegšanu patiesībā vēlas ierobežot citu sieviešu dzīvi, jo es pieņemu, ka ne pašu autori, ne tos elitāros rakstītājus, kuri parasti no spriež no augstiem plauktiem, izvēle nodarboties ar prostitūciju vai nē nekad nav nodarbinājusi.