***
Neteikšu, ka tai baltajai mājai būtu
godīga seja - to pārāk izķēmo mirklis,
to pārāk aplaimo mirklis,
to pārāk savaino citu dziedātās dziesmas,
bet vakaros
tajā cits pēc cita iedegas logi kā
gaišas, atklātas acis, kādas
kādreiz bijušas cilvēkiem aiz
trejdeviņiem nepārkāpjamiem kalniem,
trejdeviņām nepārbrienamām jūrām.
(Iedegās logs. Atkāpās jūra.
Gaisma nodzisa.
Gruva kalni pār mums.)
Es arī zem tiem logiem sēdēju -
gaismu ēdu,
gaismu dzēru,
bet mutē netika.
0