ko_neko
pirms 6 gadiem
"Informatīvo "klucīšu" tēls arī tāds mehaniskas (izklausās gan vairāk pēc zīmes denotācijas, kas izsaka šīs zīmes nozīmi tiešā informatīvā slēdzienā, tiklīdz pieslēgsies konotāciju mākonis - katrs klucītis izplūdīs Barta aprakstītajā "mirdzošo putekļu mākonītī) Un fakts, ka rakstnieku tādā vai citādā šķautnē pārbīdītos Klucīšus vai labāk viens otrā pārplūstošos "mākonīšus" izmanto ideoloģiju "skrūvētāji" - tā nav rakstnieku vaina. Vai tad mums kritiskā prāta kalpiem būtu jākrīt ceļos kādas atkal-no-jauna-uzbūvētās Ideoloģijas virsvarenības priekšā labi zinot, ka uzbūts tas pats visiem zināmais Titāniks, tikai piemēram kosmosā? Varbūt var kaut kā neierobežoties shēmās (kuras protams allaž sevi definēs, kā pašas Dabas produktus, kā neierobežotas, kā atvērtas un tādā garā? Vai ir tik obligāti? Varbūt var - kā šeit -- paspēlēties, pamētāt terminus un atkal aizmirst? Kas zina, varbūt realitāte mūsu apziņas dzīlēs to vien gaida - varbūt tās vēlmes sauciens ir: lai nekas valodiskajās shēmās netiek nobeigts ar galiem?

ko_neko
pirms 6 gadiem
skaidrs. fragmentārisms un ideju pārlēcieni protams ir nevēlami, tas tikai laika un vietas trūkuma dēļ, čats tomēr nav īstā vieta, kur pamatot katru sasaisti. tādas cerības es neloloju.
Par nesaprašanās fokusa vietu.
Intereses nesakrīt. Nemēģinu šo uzskatu vispārināt, bet subjektīvi man būtu garlaicīgi kopēt ikdienas "reālās" norises mākslā, jo es nezinātu, vai informācija, kas pienāk no ideoloģizētām instancēm nav primitīva manipulācija (šīs tehnikas visi zina, piemēram "straw man" tehnika ir ielikt kāda sarunu biedra teiktajā savus apgalvojumus un tad tos veiksmīgi apstrīdēt). Tai vietā es censtos uzdot jautājumus par dzīļu psiholoģijas ietvaros aplūkojamām tēmām, tad es varētu lietot no sapņa darba pētījumiem gūtās šīs tehnikas un veidot zināmu "laboratorijas vidi" - savu "visādo fantāziju"un citu muļķību analīzei, ar ko ir nodarbojušies daudzi pagājušā un šī gadsimta psihes analīzes meistari, lai kā viņi to nenosauktu - par psihoanalīzi, analītisko psiholoģiju, logolīzi utt.
Mākslas darbā tādi pētījumi prezentētos kā NEREALITĀTE, ja lūkojamies no dominējošo ideoloģiju skatu punkta.
Būtībā tā ir cilvēka dabā visīstākais reālais, tādējādi izpētes vērta tēma. Neuztrauktos, ja ideoloģiski noskaņoti personāži noliegtu šādas darbības jēgu.
par tīri teorētiskiem uzstādījumiem:
To, kas jau prezentēta, es sauktu par "sugas pārstāvja pasaulainu", jo nevienai būtnei (lai ko mēs ar to iedomātos) nav dots pilnībā aptvert visu tās realitāti, var tikai minēt, kāda tā priekšstatās citu būtņu pasaulainās. Bet pat tajā gadījumā, ja šo eksistenciālo parādību labākas komunikācijas dēļ vajadzētu nosaukt par "realitāti" maz ticams, ka šīs realitātes juteklisko un neapzināto daļu arīdzan konstruē ideoloģijas, kas ir apziņas un galvenokārt prāta būvējumi, tas būtu pretrunā ar to, ka apziņas konstrukcijas pakļaujas bezapziņas vadībai, neskatoties uz to, ka vēl līdz šim nav noskaidrots, kā tāda "virsvadība" darbojas. Pēc Junga: sevišķi intensīvi tās darbojas, ja apziņa noliedz bezapziņas pastāvēšanu.

ko_neko
pirms 6 gadiem
Pirmkārt, tas var būt tikai abstrakti dokumentēts, no tā, kas pakļauts sistēmai (Lakāns pat mēģināja matematizēt šīs neapzinātā struktūras), tas bez šaubām ir pārspīlējums, jo Freida slaveno "tur, kur ir TAS jābūt Ego" saprast paŗāk burtiski būtu pavisam atteikties no Bergsona zīmīgo žestu intuīcijas virzienā. Viņam piekritīs arī Gēdels, pēc viņa teorēmas izriet: sistēmām ir jāmainās, jo universālās metasistēmām principā jābūt pretrunīgām. Bezapzinātais NAV sistēma, drīzāk stihija, un zinātne (analīze domāts) tikai līdzīgi meteorologiem cenšas pareģot - bieži izdodas, bet te pēkšņi -- nē! Tāpēc dokumentēšana, sarakstu veidošana, to pašu jau pieminēto "klucīšu" kraušana pirmajā acu uzmetienā "skaisti, estētiski" izskatās, bet... Ar mākslu ir savādāk - māksla "spēlē līdzi", tā izvairīgi dokumentē, vai arī dara to "taktiski" bez varas spiediena. Šai vietā es atcerējos Liotāru. apskatot performances problēmu viņš saka: "šīs procedūras horizonts ir šāds - tā kā no "realitātes" iegūst pierādījumus zinātniskai argumentācijai ..... kļūstot par kungu pār "realitāti", var kļūt par kungu pār pierādījumiem un rezultātiem". Vārdu sakot, psihoanalīze pēta neapzināto, bet:
1. ir arī daudz dokumentētu pārspīlējumu, 2. tā brīža valdošās akadēmiskās aprindas var arī drusku - apzināti, neapzināti - novilcināt kada paradoksa apstiprināšanu (pārāk grauj sistēmu) 3. tādu taktiku savukārt uztur minētās varas (apzinātas, neapzinātas) manipulāciju stratēģijas un gājieni...
Vārdu sakot, dabā nekas vēl nav tik ļoti dokumentēts, lai varētu teikt, ka tagad viss apzināts, metaforiski: ka Visums pārvarēts un iestājies pilnīgs Kosmoss.

ko_neko
pirms 6 gadiem
realitāte tiešām "rādās", kā pareizi atzīmē Andaa, un tās rādīšanos apkārt izkārtotajās valodas un mākslas zīmēs iespaido, vai pat tieši prodocē "visādās fantāzijas", kuras Es apziņai piespēlē TAS. Bet idealizētās "skaidrības" pamatā allaž ir ideoloģiskas shēmas, kuras prāts nevis piekārto, bet kurām prāts PIEKĀRTOJAS. Daba nav skaidra, tā ir sarežģīta, samudžināta, kā jau stihiska, jo rodas no haosa un tiesas atgrieztis tajā. Savukārt saziņas ērtību labat, tiek izstrādāti shēmu "šortkati", kurus tad arī apsveicam kā "ģeniālo vienkāršību"

ko_neko
pirms 6 gadiem
Nav jābūt īpašam Vitgenšteinam, lai saprastu, ka vārds un zīme galds mums ir viens un tas pats tikai tādā gadījumā, ja šīs "galds" atrodas starp mums. jabkurā citā gadījumā mums katram ir kāds cits "galds". Bet galds - tas vēl nav pats sarežģītākais koncepts. Trakāk būs, ja starp mums pēkšņi atradīsies "realitāte"... valodas interpretācijas vēl var derēt tad, ja darbojamies teorijas lauciņos, kur karsti vēlamā PATIESĪBA ir prāta tehnoloģiju saražota un iemitināta uz ticības pamata bāzētās aksiomās, kam pa visu kontruētas loģiskās sistēmas, tur INFORMATĪVIE KLUCĪŠI mums atkarībā no spējām ir derīgas spēļmantiņas īstenības atveidei. Mākslā būs citādi. Tur būs jāņem vērā neapzinātie psihes "sūtījumi", kas nerunā, vai NE TIKAI runā valodas terminos, ignorējot šo "Cita Valodu" ikdienas aptuvenās valodas skraidītājam tas netraucēs tvert savu "realitāti" un vispār neko īpašu nenozīmēs, bet viņš jau arī mierīgi iztiks bez lasīšanas. Runa ir par Tēlu Valodām, nevis tikai valodai-konceptu krājumam

ko_neko
pirms 6 gadiem
Pilnībā piekrītu "manifestam". Varētu tikai vēl pievienot 100 gadus senu citātu, kura jēga nav mainījusies vēl šodien.
Zigmunds Freids"Sapņa interpretācija" 524.lpp. (I.Šuvajeva tulkojums), izd. 2015.gadā. Zvaigzne ABC.: pasvītrojumi nebija tekstā:
"Bezapziņa ir tiešām REĀLAIS psihiskais mums savā iekšējā iedabā tikpat NEPAZĪSTAMA kā ārpasaules reālais un apziņas datos mums tikpat nepilnīgi dota, cik ārpasaule mūsu maņu orgānu liecībās."
Tādējādi "viss, kā dzīvē" ir tikai ierobežots, galvenokārt, redzes, dzirdes, tikai pēc tam citu maņu orgānu fons apzinātai domāšanai, kuru vada ĪSTĀ DABA, tā kuru neapzināmies, kuru mēģinām ignorēt, vai tveram kā stihiju. BET tas, ko visi sauc par reālismu (Pēteris Bankovskis precīzi noparodējis "viss kā dzīvē") ir skumja izvairīšanās no savas īstās Realitātes pētīšanas.
 ATGRIEZTIES UZ RAKSTU

PĒC TĒMAS SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!