Jaunā pasaule
03.03.2023

Nepieciešamais Zelenskis

Komentē
2

2018. gada martā komiķis Volodimirs Zelenskis un viņa kolēģi no producentu kompānijas "Kvartal 95" reģistrēja politisko partiju "Tautas kalps". Gadu vēlāk viņš pārliecinoši uzvarēja savā pirmajā politiskajā kampaņā, kļūstot par sesto Ukrainas prezidentu. Pēc diviem gadiem žurnāls "Time" viņu nosauca par 2022. gada personību, Zelenskis guvis panākumus kā līderis un radis "lavīnveida atbalstu" gan mājās, gan ārvalstīs. Pēc profesijas izklaidētājs, viņš vēlāk kļuva par galveno Krievijas mērķi un Brīvības ikonu Rietumos. Kas būtu noticis Ukrainā, ja Zelenskis nebūtu prezidents? Kas Zelenska vadībā ir tāds, kas ļauj viņam pārliecināt pasauli? Kā Zelenskis var atstāt paliekošu ietekmi uz savu valsti? Vadīšanas mākslu vienmēr ir grūti definēt ar "uzvedības algoritmu", taču izcilu līderu stāstos pastāv likumsakarības. Viņi var mūs iedvesmot, pat ja ne vienmēr spējam šos modeļus atkārtot.

Brīdis izcilībai 

"Eņģeļi ir gaiši arvien, kaut gaišākais no viņiem kritis. Zem gaišības gan dažkārt slēpjas ļaunums, bet tomēr — labs arvienu paliek gaišs." (Šekspīrs, "Makbets", F. Adamoviča tulk.) Vēsturē ir brīži, kad cilvēkiem vajadzīgs redzēt labumu, izcilību, varonību un drosmi. Ukrainai šis brīdis pienāca 2022. gada februārī, un ukraiņi labo ieraudzīja savā prezidentā Zelenskī. Kas būtu noticis Ukrainā, ja Zelenskis nebūtu prezidents?

2018. gada 31. decembrī, tikai četrus mēnešus pirms vēlēšanām, Zelenskis paziņoja par savu pārsteidzošo kandidatūru Jaungada vakara raidījumā televīzijā. 2019. gada aprīlī viņš pēkšņi kļuva par Ukrainas prezidentu, iegūstot neticamus 73% balsu. Viņam nebija nekādas, vismaz ne oficiālas, partejiskas politiskās karjeras, lai gan savā aktiera un uzņēmēja ampluā viņš nereti bija darbojies kā "politikas influenceris". Kad Ukrainā sākās karš, Zelenska prezidentūra attapās realitātē ar gana viduvēju atbalstu (38% 2021. gada maijā) ­– grūtības sagādāja politikas virzīšana un atbalsta nostiprināšana Ukrainas lielajās pilsētās. Nevarētu teikt, ka līdz 2022. gada 24. februārim Zelenska prezidentūra būtu bijusi neveiksmīga, taču viņš nebija demonstrējis spēju noturēt vēlēšanās iegūto varu un sākotnēji solītās pārmaiņas ieviest praksē.

Pagājis gads pēc Krievijas iebrukuma, un Zelenskim ir vislielākais iedzīvotāju atbalsts starp pasaules valstu līderiem – 91%. Nav šaubu, ka tieši karš ir saliedējis valsti ap līderi, kurš parāda drosmi un apņēmību. Viņa neaizmirstamā frāze – "Man vajag munīciju, nevis taksi" –, iespējams, ir kļuvusi par viņa spārnotāko politisko izteicienu, kas varētu ieiet vēsturē līdzās citiem lieliem lozungiem, piemēram, Otrā pasaules kara laika Lielbritānijas premjerministra Vinstona Čērčila vārdiem: "Mēs nekad nepadosimies."

Lai cik vienkāršs varētu šķist viņa panākumu noslēpums, Zelenska episkais līderības stāsts var sniegt daudzas mācības līderiem ne tikai kara vai radikālu krīžu laikā.

Radīt kritisko masu

Trīs gadus pēc paziņojuma par savu kandidatūru prezidents Zelenskis ierakstīja neaizmirstamu Jaungada apsveikumu Ukrainas tautai ar rūpīgi sagatavotu runu un labi atlasītiem attēliem no kara pārņemtās Ukrainas. Septiņpadsmit minūšu garajā video prezidents izmantoja visus tos retorikas līdzekļus, kurus jau iepriekš bija efektīvi pielietojis, lai veidotu kritisko masu gan mājās, gan ārvalstīs.

Intriģējoši, ka laikā, kad viss apkārt šķietami bruka, Zelenskim ļoti efektīvi izdevās noturēties postenī, no kura atkarīga Ukrainas nākotne. "Nacionāla prezidenta" varu sākotnēji veido sabiedrības atbalsts, bet pēc tam – institucionālā infrastruktūra un valdības organizācija. 2022. gada 24. februārī Zelenskim nebija ne sabiedrības atbalsta, ne "funkcionējošas institucionālās vides". Tomēr viņam izdevās palikt amatā. 

Pirmais jautājums, ko sev uzdod katrs līderis, tiklīdz nonāk pie varas, ir: "Kā es varu sasniegt rezultātus?" Pastāv spēki, kas līderim ir jāpārvalda un ar kuriem jāsadarbojas. Viņa spēja noteikt darba kārtību šajā procesā ir atkarīga no viņa prasmes ietekmēt. Komunikācijas stila un drosmes dēļ daudzi ir salīdzinājuši Zelenski ar Čērčilu – un tas ir pamatots salīdzinājums. Būtībā līderība ir saistīta ar jēgpilnu ideju īstenošanu: politika, kas rezultējas sociālajās pārmaiņās, biznesa idejas, kas kļūst par pieprasītiem produktiem vai pakalpojumiem tirgū, zīmoli, kas kļūst populāri patērētāju vidū utt. Pētot sabiedrībā atzītus līderības sasniegumus, vienmēr atklāsies, ka tie visi sākušies ar labu ideju, kas radusies potenciālā līdera vienpaša prātā. Līderības panākumi nav nekas cits kā šīs idejas pārvēršana rezultātā – citiem vārdiem sakot, "kritiskās masas" piesaistīšana, lai padarītu šo ideju par vispārpieņemtu. 

Sasniegt kritisko masu radikāli individuālistiskā pasaulē, kurā cilvēki tiek mudināti un iedrošināti sekot saviem individuālajiem uzskatiem un prioritātēm, ir kļuvis arvien grūtāk. Tas attiecas arī uz ģimenēm, baznīcām, apkaimēm, uzņēmumiem, pilsētām un valstīm. "Sociālās saites" ir vājinājušās, jo indivīdi koncentrējas uz savām interesēm.

Šajā kontekstā redzams, ka līderu, kas gūst vispārēju atbalstu saviem priekšlikumiem, ir visai maz un vairums pie varas noturas neilgi. Kritiskās masas atbalsta mobilizēšanai ir vajadzīgs magnētisms, kas piesaista enerģiju, ar kuru šo atbalstu uzturēt.

Zelenskim ir izdevies sasniegt atbalsta kritisko masu gan Ukrainas iedzīvotāju, gan Rietumu valstu iedzīvotāju un līderu vidū. Uzdevums bijis sarežģīts, jo bailes no Krievijas bija un joprojām ir pretestības avots. Turklāt Ukrainas vadības uzticamība Rietumos iepriekš bija zema, arī attiecībā tieši uz Zelenska valdību. 

Manuprāt, tajā, ka Zelenskim izdevās iegūt kritisko masu, izšķiroša nozīme bijusi trim vēstījumiem, kurus viņš prasmīgi izmantoja savā retorikā:

Krievijas netaisnīgā kara dēļ Ukraina nokļuva uz sabrukuma robežas. Ja šāds sabrukums notiktu, beigas būtu arī demokrātisku un mierīgu Rietumu projektam.

Ukrainai nebija iekšējās kapacitātes tikt galā ar karu vienai pašai, taču piemita gatavība to darīt, ja tai palīdz.

Zelenskis atšķiras no standarta Ukrainas līdera, kurš gūst panākumus, ejot cauri tradicionālajiem Ukrainas oligarhijas filtriem.

Atliekot pie malas diskusiju par to, cik lielā mērā šie trīs vēstījumi atbilst realitātei, ir redzams, ka tie piesaistījuši Zelenskim nepieciešamo uzmanību un atbalstu.

Zelenskis ir bijis ļoti prasmīgs arī attiecībā uz to, kā savu vēstījumu pasniegt – oratora spējas ir ļoti, ļoti svarīgas. Lai gan cilvēki visā pasaulē ir koncentrējušies uz savu individuālo skatījumu, viņi spēj atvērt sirdi emocionāli uzrunājošiem publisko personu vēstījumiem. Taču tā nav bijusi improvizācija – Zelenska tēls ir prasmīgi veidots kopš kara pirmās dienas.

Viens no galvenajiem Zelenska popularitātes un ietekmes faktoriem ir komunikācijas stils. Analizējot viņa runas, es gribētu izteikt pieņēmumu, ka vērojamas dažas nemainīgas likumsakarības. Piemēriem izmantoju citātus no viņa uzrunas 2022. gada Jaungada vakarā: 

a) Uzmanības pievēršana – ar ļoti īsiem un vienkāršiem vēstījumiem. "Šis gads sākās 24. februārī." Runās un intervijās nav nekādu neskaidrību.

b) Turēšanās pie realitātes – Zelenskis nekad nenoniecina situācijas nopietnību, radot nepamatotas cerības. "Mūs joprojām sagaida tumsa, sarežģījumi un troksnis."

c) Konsekventa vēstījuma ieturēšana: dažus teikumus un idejas viņš lieto pastāvīgi, it kā uzrunātu cilvēkus, kuri vēstījumu dzird pirmo reizi. "Šis gads sākās 24. februārī [..] Ukrainas gads [..] 24. februārī mēs pamodāmies jaunā dzīvē."

d) Vienkāršība: runājot viņš lieto atklātu un viegli saprotamu valodu. Viņa tērps atbilst tēlam: Zelenskis ir karotājs no frontes, kas runā ar pasauli no sirds uz sirdi. "24. februāra sprādzieni mūs apstulbināja."

e) Norises vieta: daži no zīmīgākajiem Zelenska videoklipiem ir uzņemti pārdomātā lokācijā, kas palīdz sajust apkārtējos apstākļus. Pasaule ir pieradusi pie kariem: "Vārdi paši par sevi nerosina rīcību, mums ir nepieciešama iztēle."

Ar līdzjūtību nepietiek 

"Brīvība uzvarēs. Mēs zinām, ka Krievija zaudēs. Mēs esam ceļā uz svarīgāko uzvaru savā dzīvē," Zelenskis teica 2023. gada 8. februārī, uzrunājot britu deputātus Vestminsteras zālē.

Zelenskim gan mājās, gan ārzemēs ir izdevies iemantot tādu kritisko atbalstu, kādu pēdējā laikā ir sasnieguši tikai daži līderi. Neraugoties uz Rietumu sākotnējo pretestību pret atklātu konfliktu ar Krieviju, Zelenskis saliedēja Rietumu pasauli tik spēcīgi, ka to var salīdzināt tikai ar cīņu pret terorismu pēc 11. septembra notikumiem. Pat Covid pandēmija nerosināja valdības un sabiedrības darboties tik vienoti. 

Līderi kritisko masu nesasniedz brīdī, kad cilvēki izdzird to teikto, bet gan brīdī, kad cilvēki reāli sāk rīkoties. Būtībā tas nozīmē to, ka līdera balss mobilizē ievērojama cilvēku skaita iekšējos resursus. Turklāt šī "masa" pieskaņojas kopīgam mērķim. Vienkāršiem vārdiem sakot, līderis sasniedz kritisko masu, kad cilvēku grupa samērā strukturētā veidā kopīgi virzās uz vienu mērķi.

Zelenskis iemieso gan dažādu politisko spēku (valdības, NVO, uzņēmumu), gan globālas tautas kustības koordinētus centienus. Lai gan atbalsta intensitāte Zelenska misijai ne vienmēr bijusi vienmērīga, īpaši strīdā par "Leopard" tankiem un sarunās par sankcijām, kopumā atbalsta un publisko izteikumu virziens bijis vienbalsīgs.

Pastāvot saskaņotām vērtībām, līderi ir spējīgi panākt, ka indivīdi un grupas sāk rīkoties. Citiem vārdiem sakot – tas notiek tad, kad līderu prioritātes un intereses sakrīt ar indivīdu un grupu prioritātēm un interesēm. Zelenskim izdevās radīt pārliecību, ka viņa mērķis ir visu ukraiņu mērķis un tas ir arī Rietumu galvenais mērķis. Vieglāk būtu bijis izraisīt tikai līdzjūtību pret ukraiņu ciešanām, taču Zelenskis apzinājās, ka ar to nepietiek. Ukrainai vajadzēja vairāk nekā līdzjūtību, tai bija vajadzīga izlēmīga rīcība, un tāda varēja sekot tikai tad, kad visiem kļūtu skaidrs, ka karš Ukrainā nav karš tikai pret Ukrainu.

Jebkurš līderis zina, ka ir grūti radīt "kopīgu interesi par vienotiem mērķiem". Akadēmiskajā literatūrā tiek runāts par "transformējošiem" līderiem. Tie ir līderi, kuri, pateicoties uzticībai vienām un tām pašām vērtībām, spēj mobilizēt savus sekotājus pāri obligāto pienākumu minimumam. Kopīgu vērtību atrašana un šo vērtību pareiza formulēšana kļūst par galveno mērķi ikvienam, kurš vēlas panākt, lai sekotāji iesaistās tieši šādā veidā.

Tādu, kas sasniedz šādu vadības līmeni, ir ļoti maz, jo tiek likts pārāk liels uzsvars uz darījumu stilu, līderiem un sekotājiem savas attiecības traktējot kā preču apmaiņu. Publiskajā un privātajā sektorā trūkst līderu, kuri izprot, ka, saskaņojot vērtības, ir iespējams panākt dziļāku iesaisti. Privātajā sektorā šis dziļākas motivācijas līmeņa trūkums parasti izpaužas kā inovāciju trūkums, jo, lai tās sasniegtu, vajadzīgi papildu pūliņi un motivācija.

Daži varētu domāt, ka šī kara konteksts Zelenskim ir devis vieglu ceļu, lai varētu darboties transformatīvajā stilā, vai ka viņa aktiermeistarība ir veicinājusi viņa spēju enerģiski uzrunāt auditoriju. Godīgi sakot, es neesmu īpaši aizrāvies ar viņa runām un intervijām – viņš bieži vien runā pārāk vienkārši. Domāju, ka viņa transformatīvā stila atslēga meklējama tajā, ka viņa vēstījums būtībā ir vienkāršs un universāls: "Ukrainas un demokrātisku un miermīlīgu Rietumu labā mums jāuzvar mūsu galvenais ienaidnieks – Putins."

Ietekmes ilgtspēja 

Jaungada uzrunā Zelenskis skaidri pauda savu galīgo mērķi: "Mums teica: jums nav citas iespējas, kā vien padoties. Mēs sakām: mums nav citas iespējas, kā vien uzvarēt." Viņš vēlas pilnībā un uz visiem laikiem pārtraukt Krievijas ilgo agresijas vēsturi pret Ukrainu. Zelenskis labāk nekā jebkurš cits zina, ka cīņa būs ilga un Ukrainas atjaunošana un nostiprināšana prasīs vairākus gadus.

Mediji Zelenski godā, un Rietumu sabiedriskajā domā viņš ir gandrīz neaizskarams. Tagad viņam ir arī personīga vara, lai gan viņa valdība gan pirms kara, gan kara laikā ir pieredzējusi neveiksmes un pat skandālus. Kā gan šis cilvēks, kuram nav politiskās izglītības, kuram dažkārt pat trūkst pieredzējušu politiķu galvenajos amatos, ir spējis tik ilgi saglabāt savu pievilcību? Cerams, kādu dienu Zelenskis kļūs par "miera laika" prezidentu. Taču – kā viņš var padarīt savus panākumus ilgtspējīgus? Kā viņš var panākt, lai viņa paustās vērtības kļūtu par ilgtermiņa pārmaiņu virzītājspēku?

Ja spēt nodot pareizu vēstījumu ir grūti un panākt, lai cilvēki pēc tā tiešām vadās, – vēl grūtāk, tad izcīnīt to, ka šis vēstījums turpina cilvēkus ietekmēt gadiem un paaudzēm ilgi, noteikti nav nekāda nieka lieta. Ikviens saprot, ka Krievijas sakāve Ukrainā nenozīmētu spēles beigas. Krievija ir lielākā Ukrainas un ES kaimiņvalsts, un tāda tā arī paliks neatkarīgi no tā, kas šajā karā notiks tālāk. Mēs zinām arī to, ka, tiklīdz apklusīs ieroči, visticamāk, atkal parādīsies Ukrainas ilgtermiņa iekšējās problēmas. Tādējādi jebkurš liels līderis Zelenska vietā sev jautātu, kā panākt, lai šis karš viņa valstī atstāj paliekošas pozitīvas pēdas. 

Tas nav viegls uzdevums, ņemot vērā to, ka Zelenskis no kara laika prezidenta galu galā kļūs par ierindas prezidentu Zelenski un visa viņa kā varoņa pievilcība var pazust pāris stundu laikā. Viņa pretinieki vairs neklusēs, tautas un sabiedroto iecietība pret kļūdām vairs nebūs tik liela kā tagad. Viņa atbalsta līmenis galu galā atgriezīsies pie tāda, kāds būtu parastam cilvēkam.

Zelenskim kā kara prezidentam ir ārkārtējas pilnvaras, un viņam kā līderim tās būtu jāuztver kā iespēja. Kā viņš var panākt, lai vērtības, ko viņš pašlaik vēlas ieaudzināt Ukrainas sabiedrībā, saglabājas arī pēc kara? Vienīgais veids, kā to izdarīt, ir institucionalizēt vērtības, kuras viņš šobrīd sludina. Viņam ir nepieciešams, lai Ukrainas valdība pieņemtu tādas vērtības kā atvērtību Rietumiem un teritoriālo integritāti un lai Ukrainas valdība darbotos pēc demokrātiskiem principiem. 

Tas viss prasa pazemību, atzīstot gan pēdējos 30 gados pieļautās kļūdas, gan Ukrainas pašas atbildību par savu nākotni. Krievijas iebrukums Ukrainā deva Zelenskim iespēju piesaistīt atbalstu cīņā pret kopīgu ienaidnieku, taču jebkurš liels līderis zina, ka ienaidnieki un draudi nenāk tikai no ārpuses. Ir saprotams, ka Ukrainas varas iestādes un prese kara laikā tikai nedaudz runā vai nemaz nerunā par citām Ukrainas problēmām, piemēram, korupciju. 

Vai Zelenskim pietiks pazemības atzīt savu tautiešu kļūdas un vainu? To rādīs tikai laiks. Pieņemot, ka viņš vēlas izveidot stabilu "rietumniecisku" sistēmu, kurā nopietni pieiet atbildībai un caurskatāmībai, viņam noteikti būs jāatzīst gan savas, gan iepriekšējo valdību grūtības abās šajās jomās.

Vairāk nekā vēstījums 

Padomju sistēma radīja sabiedrību, kurā individuālā atbildība par rezultātu sasniegšanu tika atstāta formālās varas ziņā. Sistēmas mērķis bija radīt nevis cilvēkus, kas domā, bet cilvēkus, kas izpilda, un tas galu galā būtu kontroles un efektivitātes garants. Dažās paaudzēs šī reakcionārā un "varas distances" domāšana ir saglabājusies arī pēc padomju ēras beigām. Ukraiņu reakcija uz karu, iespējams, ir lielākā brīvprātīgā indivīdu mobilizācija sava likteņa labā, kāda pieredzēta postpadomju valstī.

Šeit es saskatu vienu no svarīgākajiem Zelenska potenciālā mantojuma aspektiem. Kā līderis viņš ir atdevis iniciatīvu savai tautai. Attēli, kuros vecāka gadagājuma cilvēki ielās aptur tankus un jauni pāri apprecas un brīvprātīgi paliek Ukrainā, liecina par augstu kolektīvas individuālās atbildības līmeni, un tas ir pārsteidzis gan Putinu, gan Rietumus.

Šīs kara laika "nacionālās kustības" pārcelšana uz pēckara kontekstu būs izaicinājums un lieliska iespēja. Tāpat kā jebkura cilvēku kopiena, valsts sāk kļūt nobriedusi, kad tās "vidusslānis" kļūst neatkarīgs un aktīvs. Diktatori, autokrāti un oligarhi visvairāk baidās tieši no šī attīstības posma. Kad izglītotais vidusslānis nolemj pārņemt sabiedrību savās rokās, tam ir pārlieku grūti pretoties.

Darbs pie individuālās atbildības institucionalizācijas potenciāli būs stūrakmens jebkurai Ukrainas ilgtermiņa rekonstrukcijai. Un tas var notikt tikai līdz ar izglītību un tādu līderu nākšanu pie varas, kuriem piemīt tam nepieciešamā domāšana un principi.

Vai Ukraina varētu saglabāt savas neatkarības izredzes bez Zelenska vadības? To mēs nezinām. Taču mēs zinām, ka viņa rīcība un vārdi līdz šim ir bijuši izšķiroši. Līderības pētījumos ir grūti modelēt dažādu līderu darbības scenārijus. Līderi veido ietekmes tīklus, un šie tīkli nav kvantificējami. Zelenskim līdz šim ir izdevies nodot pareizo vēstījumu, kas apvieno sašķelto valsti un Rietumus saskaņā ar viņa iecerēm. Viņam ir izdevies likt saviem tautiešiem un Rietumu līderiem justies kā Ukrainas likteņa noteicējiem. Zelenskis var panākt daudzsološu Ukrainas attīstību, ja viņam izdosies iet tālāk par vēstījumu un izcīnīt to, ka viņa sludinātās vērtības Ukrainas institūcijās tiek ieviestas praksē.


Projektu finansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par projekta saturu atbild biedrība "Ascendum" un interneta žurnāls "Satori".

Atgriešanās pasaulē, kāda tā bija pirms 2022. gada 24. februāra, vairs nav iespējama. Nedz Ukrainai, kura karo, nedz Baltijai un citiem sabiedrotajiem, kuri to atbalsta, nedz valstu vadītājiem, kuriem mainījusies līdera prasmju mēraukla. Ir notikušas fundamentālas pārmaiņas mūsu domāšanā un Eiropas kolektīvajā drošībā. Lai gan karadarbība turpinās, jaunās – pēckara – pasaules aprises var saskatīt jau tagad.  

Rakstu, podkāstu un interviju sērijā "Jaunā pasaule" Latvijas un ārvalstu domātāji un publicisti reflektēs par kara izraisītajām pārmaiņām un iezīmēs jaunās pasaules vaibstus. Pirmā publikācija 6 rakstu sērijā veltīta postpadomju domāšanas beigām Eiropā.

Klaudio Rivera

Klaudio Rivera ir uzņēmējdarbības vadības speciālists, RTU Rīgas Biznesa skolas asociētais profesors, piecu grāmatu autors un līdzautors. Viņa uzmanības centrā ir izglītības politika un inovācijas, kā

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
2

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!