Foto - Inga Plūme
 
Ar bērniem
13.01.2014

Neobligātā literatūra

Komentē
0

Par izrādi "Baltā grāmata" "Dirty Deal Teatro". Režisore – Inga Tropa, lomās – Jānis Znotiņš, Lauma Balode, scenogrāfe – Inga Alsiņa.

Novembrī īsfilmu ciklā "Latvijas kods" redzēju Ineses Kļavas un Ivara Zviedra filmu "Štābiņš. Ipiķi". Šīs filmas pārsteigums – kājām gaisā apgrieztie arhetipi par romantizēto lauku zēniņu un Vārnu ielas republikas pašpuikām. Filma ir stāsts par lielpilsētas bērniem, kuri pavada vasaras brīvlaiku Ipiķos, un viņu attiecībām ar vietējo bērnu "mafiju". Pilsētas bērni filmā izskatās dīvaini, naivi un salīdzinājumā ar ipiķiešiem-izdzīvotājiem viņos nav nekā no "skatīšanās patiesībai acīs" un "īstu vīru būšanas". Ingas Tropas "Baltā grāmata" iedzen vēl vienu naglu pilsētnieku sirdīs par romantizētajiem lauku vides tēliem, ar aukstu dušu aizskalojot vecāku iecienītās saudzējošās un sarežģītās dzīves izzināšanas metodes.

Kultūras dienas portālā teikts, ka "ar režisores Ingas Tropas jaunāko izrādi teātris "Dirty Deal Teatro" iesāk ciklu, kurā dažāda vecuma bērniem tiks veidotas izrādes pēc Latvijas kultūras kanonā iekļauto darbu motīviem". Lai gan ļoti būtu gribējies, lai "Dirty Deal" mājaslapā būtu pieejams izrāžu cikla apraksts, iepriecina "Dirty Deal Teatro" mērķtiecība un stratēģijas iezīmes bērnu izrāžu iestudēšanā. Nereti ir grūti saprast, kā un pēc kādiem principiem valsts teātri izvēlas iestudējumus bērniem un vai tiem ir kāda noteikta virzība.

BaltaGramata-web-2

Intervijās ar izrādes veidotājiem "Baltā grāmata" tiek raksturota kā garlaicīga lasītājam-bērnam, "Baltajai grāmatai" uzspiežot arī "obligātās literatūras" zīmogu. Es ilgi domāju par to, vai man prātīgs liekas viens no izrādes uzdevumiem – "ieinteresēt bērnu obligātajā literatūrā" (atceroties, ka visa izrāžu sērija balstīsies Latvijas kultūras kanonā, ne "obligātajā literatūrā"). Atbildi uz manām pārdomām man sniedz kāds mans sešgadīgs paziņa, kas dara visu tieši pretēji tam, kā lūgts. Ja viņa mamma gribētu, lai dēls izlasa "Balto grāmatu", viņai vajadzētu teikt: "Šo grāmatu tu lasīt nedrīksti! Nekad!" Arī manam spītīgajam raksturam, lai gan lasīju daudz un literatūras stundas man patika, "obligātās literatūras" obligātums šad tad nodarīja kaitējumu. Piemēram, Edvarta Virzas "Straumēnus" es izlasīju tikai tik daudz, lai atbildētu uz jautājumiem literatūras grāmatā. Tāpēc es domāju, ka "obligātās literatūras" jēdziens ir izskaužams un bērnus, īpaši vecumā no 1. līdz 4 klasei, ar mērķi ieinteresēt "obligātajā literatūrā" uz izrādi vest nav ieteicams un nevajag. Var jau būt, ka "obligātā literatūra" piekarināta kā pārdošanas triks (ko negribētos sevišķi pārmest), bet konkrētajā gadījumā "obligātās literatūras" piesaukšana ir palikusi izrādi "zem sitiena", ko tā nemaz nav pelnījusi – izrāde ir tempā ātra, asa, detaļām bagāta, jauneklīga. Vismazāk gribētos tās skatītāju rindās ieraudzīt rātnu atdzītu klasi, kurai "tieši šobrīd jālasa "Baltā grāmata"".

BaltaGramata-fotoIngaPlume (139)

No "Baltās grāmatas" Inga Tropa ir izvēlējusies atsevišķus stāstus. Pirmais – un, manuprāt, viens no labākajiem izrādē – par klibo Jurku. Laumai Balodei lasot stāstu, Jānis Znotiņš veido Jurkas tēlu, to pielabodams ar katru nākamo Jurku aprakstošo teikumu. Brīnišķīga ir iespēja izbaudīt detaļu nozīmi literārajā tekstā, iztēlē un vērot, kā šīs detaļas ietekmē aktiera pārvērtības. Jurkas tēls ir izdevies dzīvs – mazliet biedējošs, bet arī draudzīgs un smieklīgs – un ir pamats pirmā stāsta harmonijai starp Jaunsudrabiņa noskaņu pasauli, dzīves uztveri un šodienu. Pirmajā stāstā tiek skaidroti vārdi, kurus mēs šodien vairs nelietojam, piemēram, ko nozīmē klibā Jurkas "maitātā kāja". Nepiespiestā skaidrošanas forma ļoti iepriecina un ievelk izrādē. Stāstā par Vecotēvu gan jāsarauc uzacis, jo Vectēva "nātnās bikses" izrādās brūnas neilona uzvalkbikses. Lai gan tā, protams, izklausās pēc tīras skolmeistarīgas piekasīšanās, izrādes detaļās ir ieguldīts apjomīgs darbs, tāpēc nenātnās bikses ļoti "krīt" acīs – tur nekā nevar padarīt.

BaltaGramata-fotoIngaPlume (42)

Scenogrāfiski izrādē izspēlēts "Baltās grāmatas" stāsts "Bildes". Jaunsudrabiņa stāstā Vectēva māsai Ievai pieder lāde, uz kuras vāka salīmētas bildes, un mazajam Jankam ļoti patīk tās vērot, kad nu vien ir Ievas labvēlība lādi atdarīt. Izrādē bildes, uzlīmētas uz bieziem veciem dēļu gabaliem, kā no lādes izzāģētiem, pilda tādu kā dokumentālu funkciju. Kad katrs stāsts ir beidzies, skatītāji var aplūkot tā galveno tēlu fotogrāfijā. Ne vienmēr gan atbilstoša liekas izvēlētā fotogrāfija (tetovētais Vectēvs), bet fotogrāfijas organiski "ieguļas" izrādes stāstošajā formā un piešķir papildu dimensiju.

BaltaGramata-fotoIngaPlume (64)

Pirmizrādē pārsvarā sanākuši jaunāki bērni, tas, protams, liecina par to, cik liels ir izrāžu trūkums pirmskolas vecuma grupā, tomēr šī neatbilstošā vecuma auditorija norādīja uz sekojošo – izrādei ir iesaistoša forma – pēc aktieru uzaicinājuma stāstā "Žurkas" bērni var iet palīgā ķert auduma tīstokļu žurkas, skraidot pa skatuvi. Mazie, protams, spiedz no sajūsmas, bet lielie (1. – 4. klase) uz tādām "bērnišķībām" nav gatavi. Arī biedējošo stāstu stāstīšana teltī tomēr vairāk ar skatuvi savienos pirmskolas vecuma bērnus nekā tos, kuriem ar pasauli un sabiedrību veidojas pavisam citas attiecības. Līdztekus tam izrādē tiek runāts arī par lietām, kas ir mērķētas sākumskolēniem, tomēr aktieru enerģija, ar kādu skatītājs tiek iesaistīts, ir spēcīgāka, un mazie patīkamās bailēs un gaidās trinās, kamēr "lielie" izvēlas palikt otrajā plānā. Tāpēc atliktu mazliet noņemt nost, lai izrāde būtu ļoti piemērota bērniem no četriem līdz astoņiem gadiem, bet proporcionāli vairāk ir jāpieliek klāt, lai izrāde būtu sākumskolēniem un mazos zālē ielaist būtu stingri aizliegts. Iespējams, vecuma grupa radusies no "obligātās literatūras" saraksta, bet pati izrāde apaugusi ar lieliski izdomātiem scenogrāfiskiem risinājumiem, tēliem, ainām un lielākos draugos būtu ar mazākiem skatītājiem.

BaltaGramata-fotoIngaPlume (72)

Nedaudz vienpusējs ir aktieru dialogs ar skatītājiem. Dzīvojot līdzi pirmizrādei, kas bija īsts enerģijas sprādziens, bērnu pretjautājumi "no zāles" ir izrādes uzvara. Lai gan saprotams, cik vēl papildu koncentrāciju un uzmanību tas prasa no aktieriem – atbilde skatītājam ir svarīga brīdī, kad viņš ir piekritis iznākt no savas drošības zonas.

BaltaGramata-fotoIngaPlume (95)

Ingas Tropas "Baltā grāmata" ir tik pilna ar niansēm, dažādām noskaņām, pārdomātām detaļām, ka slinkāks režisors droši vien būtu pusi atstājis nākamajam iestudējumam. Kontekstā ar lauku darba tikumu šī izrāde ir izveidota līdz kaulam, un ir redzams, ka, strādājot pie uzveduma, nav pieļauti kompromisi – pārdomātas detaļas un scenogrāfiski pārsteigumi ir katrā ainā, aktieru enerģija neatlaižas ne mirkli, un divas stundas garā izrādē bez starpbrīža tas izskatās iespaidīgi. Liekas, tāds arī ir bijis mērķis, izvēlētos stāstus padarīt ritmiskus, sulīgus, spilgtus – nevar noliegt, tas ir izdevies, stāsti izrādē ir intriģējoši, ievelkoši. Diezgan naturālā aitu kaušanas epizode vai arī Vectēva murgi slimojot. Izrāde, iespējams, iegūtu lielāku formas tīrību, ja izvēlētie stāsti virknētos kādā kopējā idejā – dabas cikla, dzīves ritējuma skaidrošanā; kāpēc tas, kas šodien, no malas skatoties, liekas tik skarbs, Jaunsudrabiņa bērnības pasaulē spēj pašattīrīties un kļūt balts. "Baltās grāmatas" "garlaicīgā", aprakstošā daļa ir tā, kas ļauj lasītājam būt vērotājam no malas, kas pagarina laiku, parāda, kā kaut kas rodas un kā aiziet vasara, kā pienāk pavasaris. Varbūt izrādē ir mazliet par daudz mēģināts aizbēgt no garlaicīgā, no gaidīšanas un ilga laika. Tomēr šī izrāde ir kopīga lasīšana, un katrs mēs lasām citādāk – Ingas Tropas "Baltās grāmatas" lasījums kopā ar aktieriem ir stiprs, skarbs un godīgs, tā kā Jankas Vectēvs.

Par tuvākajām izrādēm iespējams uzzināt Dirty Deal Teatro interneta mājas lapā

 

Rūta Briede

Rūta Briede ir grafikas dizainere apvienībā "Rabit!!", ilustratore un bilžu grāmatu sērijas BIKIBUKS māksinieciskā redaktore. Patīk stāsti, izstāsīti dažādās formās, bet visvairāk bilžu grāmatās un gr...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!