Mīlestībai pret Latviju nav vienas formulas. Ziedo patriotiskās audzināšanas portālam Satori!

Foto: "Unsplash"
 
Komentārs
22.08.2022

"Nemāciet mūs dzīvot!"

Komentē
1

Kad kopiena saskaras ar kāda "ārpusnieka" vērtējumu kopienas tagadnei un pagātnei, visbiežāk reakcija ir noraidoša, jo "ārpusnieks" apzināti vai nezinot ignorē "vietējo specifiku".

Latvijas sabiedrībai šāda situācija ir labi zināma. Proti, kopš neatkarības atgūšanas dažādi ārvalstu eksperti regulāri rekomendēja mainīt valsts politiku t.s. nepilsoņu jautājumā, savukārt liela daļa latviešu kopienas šādus padomus uztvēra kā Latvijas vēstures ignorēšanu. Var nojaust, ka nu klāt nākuši dažādu no Krievijas pilnībā vai uz laiku aizbraukušu cilvēku komentāri par Rietumu sankcijām pret Krieviju, kas labākajā gadījumā tiek uztverti ar vieglu aizkaitinājumu.

Te gan jāpiezīmē, ka mūsu situācija šajā ziņā nav unikāla. Latvijas publikai jau zināmais telekanāls "Current Time TV" šomēnes demonstrēja dokumentālu filmu par dzīvi Kazahstānas ziemeļrietumu reģionā. Filmas autoru intervētie etniskie krievi visnotaļ skeptiski izsakās par Krievijas publiskajā telpā izskanošajām teritoriālajām pretenzijām uz šīm zemēm, tomēr acīmredzami arī nesaprot, kādēļ viņiem Kazahstānas reģionā, kur kazahi veido mazākumu, būtu jāmācās kazahu valoda. Kāds intervētais uzņēmējs (etniskais kazahs) gan norāda uz dīvaino situāciju, kādā nonāk senču dzimtenē no, piemēram, Ķīnas atgriezušies etniskie kazahi – krievu valodu viņi saprotamu iemeslu dēļ nemāk un nesaprot, tamdēļ Kazahstānā viņus savukārt nesaprot, ja viņi runā kazahu valodā. Pretenzijas šķiet pamatotas, tomēr neliekas, ka šo kontekstu tā īsti saprot citu etnisko grupu pārstāvji reģionā.

Domāju, ka vēl biežāk situācijā, kad kopienai (nācijai) pašsaprotamo kontekstu ignorē "ārpusnieki", nonāk Ukraina. Nesen lasīju savulaik Dienvidslāvijā dzimušā, šobrīd Vīnē un Berlīnē strādājošā filozofa Borisa Budena (Boris Buden) pārdomas par Ukrainā notiekošo. Autors nepārprotami nosoda Krievijas agresiju, vispār Putina režīmam velta dažādus sliktus vārdus, tomēr vēl būtiskāk viņam liekas aprādīt, cik "sapuvuši" ir arī kolektīvie Rietumi, tādēļ ukraiņiem nevajadzētu uz tiem orientēties. Man personīgi nav pretenziju pret kapitālisma lamāšanu, bet man ir arī aizdomas, ka Ukrainas sabiedrības vairākums šādas labi domātas Budena rekomendācijas novērtētu kā vismaz atrautas no reālās situācijas un Ukrainas mērķiem.

Atgriežos pie jautājuma par konteksta zināšanas nozīmi spriedumu izteikšanā, un jāatzīst, ka šis jautājums patiesībā ir diezgan sarežģīts.

Iespējams teikt – kopiena var vienkārši lakoniski definēt, ka tikai tās locekļi saprot kontekstu, tādēļ "ārpusnieku" vērtējumi gandrīz a priori ir nepilnīgi vai aplami. Ļoti vienkāršojot – ja "ārpusnieks", piemēram, neprot latviešu valodu, tad nekādu jēdzīgu spriedumu no viņa par Latviju un tās vēsturi nav jēgas gaidīt. Jā un nē. Ja eksperts (žurnālists, politiķis utt.) neprot, teiksim, lietuviešu valodu, tad, lai cik daudz viņš būtu lasījis par Lietuvu angļu, krievu, vācu u.c. valodās, es pret viņa vērtējumiem izturēšos piesardzīgi. Tajā pašā laikā valodas prašana, konkrētās valsts apmeklēšana vai pat dzīvošana tajā nav nekāda garantija. Savās autoritāro režīmu studijās nesen saskāros, piemēram, ar kādu tekstu par mazpulku organizāciju Latvijā trīsdesmitajos gados. Spriežot pēc pētnieka izmantotajiem avotiem, viņš latviešu valodu māk. Tomēr – lai gan pats nekādi sevi neuzskatu par Kārļa Ulmaņa fanu – rodas sajūta, ka konkrētajam vēsturniekam tik ļoti bijis būtiski saskatīt fašisma iezīmes tā sauktajā 15. maija režīmā, ka viņš konkrēto Latvijas vēstures posma kontekstu ir izvēlējies ignorēt.

Citiem vārdiem sakot, primāri svarīgs, manuprāt, ir vērtējuma (ieteikuma, kritiskas piezīmes) izteicēja mērķis, atskaites sistēma, kādā viņš tēmu vispār redz. Galu galā ar zināšanām var manipulēt, lai sakombinētu sev vēlamos argumentus.

Zināmā mērā uz jautājumu par konteksta zināšanas vai nezināšanas svarīgumu atbilde ir vienkārša – paša vērtējuma izteicēja pieticīgums un gaumes izjūta. Respektīvi, vai viņš pats atturas no, kā saka, gatavu spriedumu izteikšanas. Dzīvē mēs savukārt redzam, ka šāds slavējams piesardzīgums ir reti sastopams. Tātad problēma paliek – kā mums izturēties pret vērtējumiem, kas balstās uz, mūsuprāt, konteksta nezināšanu vai tā ignorēšanu?

Lai cik izvairīgi tas skan – viss atkarīgs no indivīda nervu sistēmas īpatnībām un veida, kā viņš uztver informāciju. Ilustrācijai kā piemēru minēšu pirms diviem gadiem latviešu valodā iznākušo Gustava Manteifela "Poļu Inflantiju". "Šejienes latviešu temperaments ir flegmātisks, viņiem trūkst enerģijas. Tāds raksturs piemīt viņiem un tāpēc ir grūti definējams. Lielumlielā daļā ir slinki, vienaldzīgi pret visu, izņemot savu labumu, ko aizvien liek pirmajā vietā, sevišķi kopš savas brīvlaišanas 1861. gadā. Attieksmē pret varenākiem viņi ir iztapīgi un pazemīgi, taču, kad jūtas stipri, tūdaļ kļūst stūrgalvīgi, melīgi un viltīgi." [1] Nu, labi – 19. gadsimta cilvēka vērtējums. Lasām jau mūsdienu eksperta (Kšištofa Zajasa) priekšvārdu, kurā tiek apgalvots, ka Krakovas Jagellonu Universitāte uzskatāma par "vienu no latviešu rakstu valodas tēviem". [2] Kas tas par, prasti izsakoties, poļu šovinismu?! Kaitinoša paviršība? Kaitinoša. Tomēr tikpat labi es varu šādus vērtējumus pieņemt vai nu kā liecību par to, kā konkrētajā laikmetā (19. gadsimtā) kāds mūs redzēja, vai kā noderīgu liecību tam, kā Latgales vēsturi noteiktas aprindas redz arī mūsdienu Polijā. Es tātad varu šādus, manuprāt, netaisnīgus un paviršus secinājumus tomēr, kā saka, neuztvert personīgi.

Uzreiz piekrītu iebildumam, ka tik aukstasinīgi uzvesties visbiežāk neizdodas (un varbūt arī nevajag). Tomēr man šķiet, ka vienalga ir iespējams nošķīrums starp, manuprāt, nepareizu vērtējumu, par kuru nav vērts "cepties", un tādu, kas ir pelnījis asāku reakciju. Ja "ārpusnieks" mani pamāca, ka krievu valoda un kultūra ir globāli nozīmīgas un tādēļ neesot pareizi stiprināt latviešu valodas lietojumu Latvijā, papildus atgādinot par to, cik daudziem cilvēkiem valstī dzimtā valoda ir krievu, tad es vienkārši secinu, ka cilvēks nezina vai nevēlas zināt kontekstu. Varu mēģināt skaidrot, varu arī nemēģināt. Savukārt, ja šis iztēlotais "ārpusnieks" gan man pašam, gan visai pasaulei stāsta, ka Latvijā gandrīz vai vardarbīgi "pārlatvisko" krievus, tad viņš ne tikai nesaprot kontekstu, bet arī nepārprotami melo.

Ja kāds man visgudri apgalvo, ka Ukrainai, lai apturētu postošo karu, būtu prātīgāk kaut kādos jautājumos piekāpties Kremlim, tad es saprotu, ka sarunas biedrs nevēlas saprast ukraiņus. Un vispār man dzīvē nav tik daudz laika, lai to tērētu šādiem personāžiem. Savukārt, ja kāds saka – Krievijas iebrukums bija nepieciešams, lai apsteigtu nenovēršamo Ukrainas (kopā ar NATO, protams) uzbrukumu Krievijai, tad tā ir nelietīga realitātes sagrozīšana. Un šajā otrajā gadījumā mana reakcija likumsakarīgi ir cita. Proti, ja, piemēram, no Krievijas uz Latviju atbraukušie mediji melo, tad tie ir slēdzami. Savukārt tad, ja tie aroganti nevēlas izprast mūsu situāciju, bet arī bilst kaut ko "no zila gaisa", tad vienmēr galu galā ir iespēja tos vienkārši ignorēt. Jāpiebilst, ka pēc teksta "Satori" iepriekšējā nedēļā autoru uzrunāja, smalki sakot, kompetenti cilvēki, kuri vērsa uzmanību uz šādu aspektu: pusskandālā iekļuvušais telekanāls "Doždj" no Latvijas valsts īstenotās kontroles viedokļa ir salīdzinoši vieglākais uzdevums; daudz lielāka problēma esot virkne citu no kaimiņvalsts pārcēlušos mazāk zināmu (vismaz Latvijā) mediju, video blogeru un citu informatīvās ekosistēmas dalībnieku, kuri, ja tā var formulēt, mūsu valstij vispār nepiesakās, ka vēlas te rosīties. Rezumēju: problēma ar "ārpusnieku" atklāsmēm ir, tomēr vēlams tērēt enerģiju melu, bet ne muļķīgu viedokļu ierobežošanai.


[1] Manteifels, Gustavs. Poļu Inflantija. Jumava, 2020, 72. lpp.
[2] Turpat, 11. lpp.

Tēmas

Māris Zanders

Māris Zanders ir ilggadējs politisko procesu komentētājs. Studējis vēsturi, pēdējos gados dīvainā kārtā pievērsies "life sciences". Ikdienas ieradumos prognozējams līdz nelabumam – ja devies ārpus Lat...

autora profils...

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori - interesantākajam interneta žurnālam pasaulē.

Satori
Satori
Ielogojies
Komentē
1

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!

Ziedo "Satori" darbībai!