SKDS septembrī veiktā aptauja: 53% uzskata, ka "pasaulē pastāv kāda slepena organizāciju vai cilvēku grupa, kurai ir ietekme uz visiem pasaules procesiem un kura kontrolē daudzu pasaules valstu valdību darbu".
Nepiekrīt šim apgalvojumam 27% respondentu, savukārt vēl 20% atbildējuši "grūti pateikt", kas manā subjektīvajā interpretācijā vairāk sliecas lielākās grupas virzienā – "īsti nezinu, bet…" (tie, kuri nelieto sociālos tīklus, var iepazīties ar šīs aptaujas rezultātiem SKDS interneta vietnes sadaļā "Jaunumi", kur ir arī kompānijas vadītāja Arņa Kaktiņa tvitera konta atspoguļojums). Protams, vēl interesantāk būtu, ko šie 53 (vai 73?) procenti Latvijas ļaužu konkrēti saprot ar slepeno un ārkārtīgi ietekmīgo "grupu", tomēr arī šādā, ja tā var teikt, pietuvinājumā rezultāti ir zīmīgi. Un par tiem ir pilnīgi lieki smīkņāt.
Vispirms gan, šķiet, jāpiezīmē, ka t.s. slepenā pasaules valdība ir vēsturiski samērā jauns fenomens. Tam ir savs izskaidrojums, ko ļoti vienkāršoti varētu formulēt tā: ja sabiedrības vairākums uzskata, ka, tā teikt, lietu kārtību pasaulē nosaka kāda Augstāka vara (Dievs), tad "pasaules valdībai" šajā modelī īsti nemaz nav vietas. Skaidrs, ka visos laikos ļaudis ir bijuši pārliecināti, ka pastāv slepeni kaitnieki – ebreji, spitālīgie, raganas, burvji utt. –, tomēr viņu varenību pašsaprotami ierobežo tas, ka viņi ir sātana kalpi, savukārt sātans nevar būt varenāks par Dievu. Senvēstures periodā gan daudzās kopienās pastāvēja t.s. slepenās biedrības, kuras kā starpnieces reliģisko rituālu veikšanā baudīja un pašas veicināja lielu ietekmi kopienā, bet tā atkal ir cita situācija kaut vai tā banālā iemesla dēļ, ka kopiena, visticamāk, zināja, kurš slēpjas aiz rituālās maskas [1]. Citiem vārdiem sakot, ir tikai loģiski, ka vairums priekšstatu par "pasaules valdību" sāka veidoties tad, kad sabiedrības virzījās t.s. sekulārisma virzienā. Piemēram, bēdīgi slavenie "Cionas gudro protokoli" ir 19. gadsimta "produkts", un arī priekšstati par masonu & Co visvarenību, pat pārliecība par jezuītu ordeņa slepeno, milzīgo ietekmi uz politiku [2] ironiskā kārtā ir Apgaismības laikmeta izpausme.
Tātad – kādēļ tieši Saprāta, Zinātnes un tā tālāk laikmetā tik populāri ir priekšstati par "slepeno pasaules valdību" (jo neba Latvija šajā ziņā ir unikāla)? Pirmkārt, neviens nav "atcēlis" samērā banālo tēzi, ka tieši informācijas un viedokļu pārpilnība veicina patiesības jēdziena izplūšanu, relativizāciju. Kā savulaik kodolīgi rakstīja [3] argentīniešu izcelsmes rakstnieks Andrē Neimans: "Realitāte – pārliecinoša hipotēze." Bet ne vairāk. Šī situācija "katram sava taisnība", protams, mums bieži ir ērta, bet tā ir arī biedējoša, jo vairums no mums tomēr neiebilstu, ja šajā pasaulītē būtu kādas "akmenī iecirstas" patiesības un notiekošā algoritmi. No šī viedokļa raugoties, kakofonijas nogurdinātajiem ir tikai neliels solītis līdz tēzei, ka varbūt kāds vai kādi zina, kas patiesībā notiek, un ne tikai zina, bet arī procesus virza. Nu, nevar būt tā, ka visu nosaka nejaušība un "haoss"! Pirms divdesmit gadiem vācu filozofs Pēters Sloterdeiks dzēlīgi atzina [4], ka t.s. globalizācija patiesībā ir "stresu sinhronizācija pasaules mērogā". Labi, bet tātad ir kāds, kurš "sinhronizē", vai ne? Papildus es redzu vēl kādu faktoru – arvien vairāk ļaužu Rietumos baidās paust savu viedokli, lai "nedabūtu uz galvas" sociālo platformu lamas. Dažādas aptaujas, piemēram, ASV liecina, ka 54–55% studentu un pasniedzēju labāk izvēlas savas domas paturēt pie sevis, ja nojauš, ka tās varētu būt pretējas "trendam". Un atkal – šādā psiholoģiskā noskaņā dzīvojošam cilvēkam ir tikai loģiski secināt, ka noteikti "kāds" visvarenais šos dominējošos "trendus" ir formulējis un kontrolē, lai tie tiek ievēroti. Ne jau es kā indivīds esmu bailīgs savā klusēšanā – "slepenā elite" ir visvarena!
Tāpat ir arī, ja tā var teikt, piezemētāku skaidrojumu versijas. Šķiet, visos laikos ļoti bagātus cilvēkus mazāk veiksmīgie uzlūkojuši ar nepatiku un aizdomām. Tomēr kopumā šādas attieksmes pamatā ir šaubas par bagātības iegūšanas veidu un dusmas par kaitinoši augsta komforta līmeņa dzīvesveidu. Pēdējos gados mēs redzam, ka šie "miljardieri" arī "jaucas politikā". Piemēram, Īlonam Maskam ir, ko teikt gan par Krievijas–Ukrainas karu un Taivānas likteni, gan par demokrātijas stāvokli ASV. Masks šajā ziņā nav vienīgais (te var piekabināt Džordžu Sorosu, Bilu Geitsu, Džefu Bezosu un citus), un diezgan loģiski rodas minējums, ka šādi personāži ne tikai ir prātam neaptverami bagāti, bet arī ietekmē "pasaules kārtību" vispār. Vairumā gadījumu redzam šo aprindu publiskos izteikumus, daudz retāk to, cik ļoti šie "visvarenie" patiesībā ir atkarīgi no politiskās varas. Piemēram, ja Masks pārāk daudz, atvainojiet, leksies ar savām ģeopolitiskajām idejām, viņam vienkārši atgādinās, ka viņa kompānijas "SpaceX" lielākie klienti tagad un arī nākotnē būs ASV militāristi un citas ar publisko naudu finansētās Rietumu institūcijas. Un arī "Teslai" politiķi un ierēdņi var pamatīgi sabojāt dzīvi.
Marks Zakerbergs, protams, var sevi uzskatīt par teju vai pasaules ietekmīgāko humanoīdu, turklāt tam, visticamākais, piekrīt arī daudzi citi humanoīdi, tomēr gan simboliskā "Vašingtona", gan simboliskā "Brisele" var viņam krietni paplucināt spalvas. Papildus "multimiljardieriem", kuri raustot striķīšos piesietus politiķus, mēs saskaramies arī ar tādām vienlaicīgi īsti nesaprotamām, bet – kā mums stāsta – ļoti varenām un bīstamām parādībām kā "mākslīgais intelekts" (primitīvāks variants – "roboti"). Kāds taču, sasodīts, šo slepeno cilvēku paverdzināšanas procesu ir izdomājis un vada! Un to dara ne jau "meža dīvainīši" – "datoriķi", to dara "slepenā elite". Un patiesībā ir diezgan dīvaini prasīt no Sloterdeika "stresainā cilvēka", lai viņš lasītu skeptiskākos pārstāvjus pašās "meža dīvainīšu" aprindās, kuri vismaz vēl pirms gada sacīja: ja kritērijs ir neironu skaits, tad t.s. mākslīgie neironu tīkli knapi "aizvelk" līdz kaķa smadzeņu līmenim, ja kritērijs ir neironu funkcionālās iespējas – tālāk par oda nervu sistēmu nav tikts. Domāju, ka līdzīgi ir ar citu "tehnoloģiju" aspektu – medicīnas un biotehnoloģijām. "Pasaules valdība" veic globālu cilvēces pakļaušanu, izmantojot "vakcīnas" (gan jau medikamentus vispār…), "ģenētiski modificētu pārtiku" un līdzīgi. Man jūs jāapbēdina: tā saucamā "Big Pharma", protams, ir nejauki naudaskāra un ciniska, netrūkst arī neveselīgi godkārīgu pētnieku, savukārt par amatpersonu prāta spējām vispār nav ilūziju, tomēr mēs pat vēl neesam tā īsti tikuši skaidrībā, kā veidojas niezēšanas mehānismi cilvēka organismā, tādēļ līdz cilvēku pakļaušanai, viņus "čipojot", vēl bezgala tāls ceļš ejams.
Rezumēju. Viedoklis par "slepeno pasaules valdību" nav tik nejēdzīgs, lai vispār atteiktos par šo kognitīvo modeli runāt. Nē, šis viedoklis ir cilvēciski saprotams. Tomēr mums bija, ir un būs jāsadzīvo ar to, ka dzīvības procesi (tostarp humanoīdu) ir pārāk sarežģīti (tostarp pakļauti nejaušībām), lai tos kāds varētu vadīt "no augšas".
[1] Hayde, B. (2020). The Power of Ritual in Prehistory : Secret Societies and Origins of Social Complexity. Cambridge University Press, 338. lpp.
[2] Friedrich, M. (2022). The Jesuits : A History. Princeton University Press, 16.–17. lpp.
[3] Citēts pēc "Inostrannaja ļiteratura" 2015. gada 12. numura.
[4] Citēts pēc "Die Sonne und der Tod" tulkojuma krievu valodā (2015. gads). 122. lpp.
8