Teodors Dreizers ir unikāls rakstnieks, kas savus literāros varoņus lasītājam parāda nevis kā smalkjūtīgs dvēseles ārsts, kas uzklausa izdomātu varoņu izdomātas grēksūdzes un dzīvesstāstus kā biktstēvs, bet gan rīkojas kā pataloganatoms, tiesu medicīnas eksperts – atklājot visus subjekta uzbūves parametrus, atbilstības un neatbilstības "normai", sniedzot pilnu sekcijas ziņojumu – precīzi, bez izskaistinājumiem un bez liriskām atkāpēm.
Ja esat redzējuši vai dzirdējuši Raimonda Paula un Jāņa Petera mūziklu "Māsa Kerija", vai kaut vai tikai populārāko dziesmu no šīs izrādes, sauktu "Kerijas dziesma" (dažviet arī "Liktenis" vai "Likteņdziesma"), jums varētu būt radies visai maldīgs priekšstats par to, kas un kāda ir māsa Kerija. Jums varētu šķist, ka Kerija, līdzīgi kā Čarlza Dikensa romānu varoņi, ir dzīves sista sērdiene, kuras liktenis ir samudžināts un nelaimīgu sakritību piesātināts jau kopš viņas dzimšanas, ka pārvarot neizsakāmas grūtības, par spīti visam saglabājot un izkopjot sava gara spējas un cēlo raksturu, šī jaunā dāma uzvar sākotnēji nelabvēlīgo likteni un gūst panākumus turpmākajā dzīvē, kļūstot par slavenu aktrisi, līdz piedzīvo dzīves un slavas norietu sirmā vecumā. Teodora Dreizera romāns, visticamāk jums sagādās sāpīgu vilšanos, gluži tāpat, kā Hansa Kristiāna Andersena pasaka par Nāriņu vai Viktora Igo romāns "Parīzes Dievmātes katedrāle", ja pirms tam būsiet radījuši sev ilūziju par šiem stāstiem pēc Disneja studijas animācijas filmām, kas veidotas pēc šo darbu motīviem.
Teodora Dreizera Kerija nav cēlām, altruistiskām tieksmēm apveltīta būtne, kas alkst pēc garīgām vērtībām, zināšanām vai romantiskām jūtām un cilvēciskas sapratnes. Viņa ir aprobežota meiča, dabas apveltīta ar glītu ārieni, novērošanas, atdarināšanas un adaptācijas spējām, elastīgu morāli un tieksmi pēc ērtas dzīves. Kā spilgtāko rakstura iezīmi Teodors Dreizers savai varonei Karolīnai Mīberai, sauktai par māsu Keriju, jau pirmajā grāmatas nodaļā min egoismu, un turpmākais stāsts to tikai apstiprina. Tomēr ceru, ka Kerijas tēls jums kaut nedaudz patiks, jo, lai arī šī meiča nav no "augstākajām sfērām", nedz arī tik aizkustinoša kā Balzaka mīlošās un mirstošās kurtizānes, viņai piemīt apbrīnojami reālistiska faktūra kā visam un visiem šajā romānā – gan pilsētām, gan cilvēkiem, gan cilvēku un pilsētu sasvstarpējajai mijiedarbībai. Kerija vairāk kā jebkura cita izdomāta varone arī šodien iemieso miljoniem nabadzīgu sieviešu un vīriešu sapni kļūt bagātiem un slaveniem. Tiesa, reālajā dzīvē Dreizera piedāvātā "panākumu formula" būtu grūti realizējama un par neticamu veiksmi tiktu uzskatīta tik strauja un gluda karjera, kas arī lasītājiem varētu radīt neizpratnes pilnu sašutumu - sak’ par ko tā muļķe cieš? – šodien ikviens provinces jaunietis, kas dodas uz Ņujorku, Londonu, Losandželosu vai Mumbaju, lai kļūtu par aktieri, novācot traukus, lai nopelnītu naudu iztikai, var tikai sapņot par tādu karjeru.
Tikai nedomājiet, ka šis romāns ir tāda sieviešu lubene – patiesībā tās traģiskākais, izjustākais un cilvēciski saprotamākais tēls ir vīrietis "ap četrdesmit" – Herstvuds. Ņemot vērā to, ka autoram romāna sarakstīšanas laikā ir tikai 30 gadu, viņš pilnīgi noteikti nebija neko dzirdējis par "četrdesmitgadnieku pusmūža krīzes" postošajām sekām, kas daudziem saprātīgiem un it kā prognozējamiem cilvēkiem liek nodoties pazudinošām kaislībām.
Kas attiecas uz aprakstīto vidi un pilsētām, Deizers raksta par sev zināmām lietām, par lielpilsētas augšanu un izplešanos, par metropoli , kas uzsūc sevī varu un naudu, kurā darbojas pavisam citi gravitācijas principi. Kur viss, kas nāk no pagātnes – gan pieredze, gan pašcieņa, gan īstais vārds var izrādīties lieks balasts, kas liek zaudēt līdzsvaru un aizrauj nebūtībā.
Ja meklēsiet latviešu valodā materiālus un publikācijas par "Māsu Keriju", pārsvarā it viss būs rakstīts īstā padomju garā par to, kā kapitālisms degradē cilvēka personību un tā tālāk – tieši tāpēc ir vērts paņemt un izlasītu oriģinālo stāstu, kas, lai arī pēc būtības ir dramatisks un pat traģisks, neatstāj smaguma sajūtu, kaut arī, iespējams, varētu būt neizturams un emocionāli traumatisks eksistenciālas krīzes nomāktam lasītājam. Dreizers rīkojas smalkjūtīgi kā īsts džentelmenis, savu galveno varoni romāna finālā atstājot slavas zenītā, kamēr Paula/Petera mūzikla varone ir spiesta noraudzīties, kā viņas vietu ieņem cita, jaunāka aktrise. Romāns "Māsa Kerija" nekādā gadījumā nav uzskatāma par mīlas stāstu, kā tas tiek atainots mūziklā, jo tā titulvarone, lai arī piedzīvo pāris romantiski iluzoras aizraušanās, tomēr ir un paliek emocionāli frigida, visas cilvēciskās jūtas spējot ticami izdzīvot vien uz skatuves, rampas gaismā.
Romānu "Māsa Kerija" no angļu valodas tulkojusi Zelma Staņa.
Bibliogrāfija: "Māsa Kerija", Teodors Dreizers- izdevniecība "Liesma", Rīgā, 1967. gads; 442 lappuses. Grāmata iespiesta uz sliktas kvalitātes papīra, stipri sadzeltējusi, drukas kvalitāte apmierinoša, skaistā, tumši sarkanā sējumā, cietos vākos Tirāža – 50 000 eksemplāri. Cena lietotu grāmatu tirgotavās – 2-3 lati.
Raimonda Paula/ Jāņa Petera mūzikla "Māsa Kerija" dziesmas skaņu platē ierakstītas 1978.gadā, izdevusi firma "Melodija", Šim ierakstam papildus kvalitātes piešķir Gunāra Rozenberga grandiozais aranžējums, Rīgas Estrādes Orķestra mūziķi un Mirdzas Zīveres žilbinošais vokālais sniegums. Šī ir viena no retajām skaņu platēm, kas, lai arī savulaik izdota lielā tirāžā, ir rets un kārots ieguvums kolekcionāriem, tomēr pastāv liela iespēja to atrast savu vecāku vai vecvecāku krājumā. Vizuālo noformējumu šai skaņuplatei rotā brīnišķīgs Anitas Kreituses zīmēts portrets. 2005. gadā BRG ir izdevusi šo ierakstu CD formātā, kā arī ir iespējams to digitāli legāli lejupielādēt. Īpatnēji, ka oficiālajā Raimonda Paula diskogrāfijā www.raimondspauls.lv nav norādīts neviens no šiem izdevumiem.
1