pietura, uz pieturas zīme
viena meitene, dejotāja, zīmē astotnieku uz soliņa virsmas
virsmā iedzīta nagla
pietura, pieturā zēns un telefons
telefons vibrē
zēns skatās uz autobusu, kas tuvojas lēnām
līdz apstājas
SMS:
"es tevi gribu
tu vienkārši esi kā
pīrāgs amerikāņu filmā
ēdīšu, drāzīšu, tad kādam
sejā
iemetīšu"
autobuss piebāzts, meitene apsēžas
uz maliņas
vienīgajā brīvajā
vietā
viņa neatbild uz īsziņu
tikai lasa un apcer
tante, kas iekāpa aiz viņas
naidīgi paskatās un apklust
zēns ieslēdz telefonā mūziku
viņam ir bezmaksas internets
viņš skatās pa logu
logs aizsvīdis un noelpots
pār to šķērseniski notek
kondensējusies elpa
"biķ iļi ņe biķ"
iedziedas meitene
telefonā
"viņš man stāstīja, ka viņa meitene
trakoja
saplēsa viņam brilles
izmeta no dzīvokļa
nerunāja ilgi
tik ilgi, ka
viņam likās – dzīve ir
nenormāli ilga"
kāda meitene atstāsta otrai
viņas skropstās
iemirdzas dimantiņš –
mākslīgā asara
"es dzirdēju
ka viņš pārgulēja ar viņas labāko draudzeni
un viņi tagad ir kopā"
viņa turpina
"viņi dzer ļoti kulturāli un dara to aiz bailēm
viņi neko nezina un neko negrib zināt
ne jau aiz bailēm
aiz visprastākā stulbuma"
meitene viņai blakus
smīn šķībi
un sāk dungot līdzi
dziesmai, kas skan
zēna telefonā
"cilvēki ir drausmīgi stulbi"
viņa saka un atgāžas krēslā
izstiepj kājas
iemet mutē
košļeni
meitene, tā, kura dejotāja
atraisa šalli
uz krūtīm viņai deg
jaungadā iedegta
brīnumsvece
dzirksteles brīžiem
aizsniedz pat zēnu
"smird pēc deguma"
secina meitene
ar mākslīgo dimantiņu
zēns grasās izkāpt Matīsa ielā
un stāv pie durvīm, un nospiež
sarkano pogu
meitene ar šķībo smaidu viņu aptur
ar smaidu
"kas tā par dziesmu?"
"nezinu, tas ir radio"
0