Aktualitātes
10.01.2022

Naumaņa Gada balvu mākslas kritikā saņem Kārlis Vērdiņš, jaunā kritiķa balvu – Agnese Lipska

Komentē
0
Saglabā

Normunda Naumaņa vārdā nosauktā Gada balva mākslas kritikā pirmdienas vakarā sarīkojumā "NN NAKTS" tika pasniegta dzejniekam un literatūras kritiķim Kārlim Vērdiņam, savukārt Jaunās kritiķes veicināšanas balvu saņēma kinokritiķe Agnese Lipska.

Kopā ar balvu Kārlis Vērdiņš saņem 1500 eiro stipendiju, kuru atbalsta "Tilde", vadošais valodu tehnoloģiju uzņēmums Eiropā, kas rūpējas par latviešu un citām valodām digitālajā pasaulē. Savukārt Agneses Lipskas Jaunās kritiķes veicināšanas balvu ar 500 eiro stipendiju atbalsta SIA "Kurekss".

Gada balvas mākslas kritikā žūrijas priekšsēdētājs Ilmārs Šlāpins: "Man ir prieks, ka arī šajos laikos, kad kultūras nozarei jāmeklē jauni izdzīvošanas veidi, kritika joprojām turpina vētīt un analizēt notiekošo dažādās mākslas jomās. Strīdos un diskusijās žūrija ir spējusi pamanīt un izcelt nozīmīgākos autorus, kuru raksti par literatūru, kino, mākslu un teātri ir piesaistījuši mūsu uzmanību un atzīti par labākajiem. Zināšanu plašums un analīzes dziļums tajos apvienots ar prasmi pasniegt savas domas pārliecinoši un saistoši, saglabājot personisko stilu un labu literāro valodu. Nominēto kritiķu vārdi ir labi zināmi, taču tieši 2021. gadā viņu rakstītais mākslas kritikas laukā ir ieguvis īpašu svaru. Un ieguvēji no tā esam mēs visi."

Žūrijas pamatojumā, piešķirot galveno balvu Kārlim Vērdiņam, teikts, ka Vērdiņa recenzijas nav akadēmiskas, tomēr nedaudzos ietilpīgos vārdos viņam izdodas precīzi pateikt ko būtisku par strāvojumiem, procesiem un aktualitātēm. Šāda izteiksmes vienkāršība, vieglums un skaidrība ir iespējama vienīgi tad, ja rakstītājs saprot un zina daudz vairāk, nekā izsaka. Tāpat kā Vērdiņa dzejai, arī viņa recenzijām raksturīga ironija, kas liedz ar pārlieku nopietnību attiekties pret šedevriem, klasiķiem un autoram pašam pret sevi, taču šķietami nenopietnajā atmosfērā nereti tiek risināti jautājumi, kurus citiem autoriem nebūtu drosmes cilāt. Cilvēki, kas lasa Vērdiņu, ar katru rakstu kļūst nedaudz zinošāki, arī tad, ja paši to nepamana.

Žūrija īpaši izcēlusi Kārļa Vērdiņa recenzijas "Baltgriba jeb mākslas darbs kultūras institucionalizācijas un valsts dotāciju laikmetā" par Baltijas Asamblejas balvu literatūrā, "Pilni līksmes mēs mīžam uz viņu kapiem" par grāmatu "Manifests: no futūrisma līdz mūsdienām" un "Slapjais sapnis par Egilu Levitu" par Raimonda Ķirķa un Laura Veipa dzejoļu krājumu "Levitācijas".

Šīgada balvai bija nominēti un Normunda Naumaņa vārdā nosauktās Gada balvas mākslas kritikā nozīmītes saņēma arī vizuālās mākslas kritiķe Rasa Jansone, teātra kritiķe Zane Radzobe un literatūras un kino vērtētāja Ieva Melgalve.

Žūrijas ieskatā Rasas Jansones kritiķes devums līdzinās misijai nepārstāt runāt par savas paaudzes mākslinieku problēmām, īpaši izjūtot sievietes mākslinieces stāstu. Katrs Rasas Jansones teksts ir komponēts ar gleznas autores cienīgu prasmi, spilgti noklājot lasītāja priekšā mākslas pieredzes ainas, kas allaž samērotas ar plašāku laikmetīgās mākslas kontekstu. Pati būdama māksliniece, viņa lieliski pārzina ne vien tēla, mākslas darba uzdevuma īstenošanas radošos knifus, bet arī materiālās tapšanas ieročus, tāpēc precīzi definē problēmu vai autora īpašo veiksmi.

Žūrija izcēlusi Rasas Jansones recenzijas "Sameklēt Rīgu" par publiskās mākslas programmu "Kopā", "Baksti droši līdz vasaras beigām" par izstādi "Mobilais muzejs. Nākamā sezona" un "Iepakots glītumā" par izstādi "Paštrokšņi".

Latvijas teātra kritikā Zanei Radzobei piemīt pārliecinoša, neatkarīga un spilgta balss. Ekspresrecenziju žanrā žurnālā "Ir" viņa attīstījusi valdzinošu meistarību, kurā harmoniski apvienojas intelektuāli atsperīga, precīza doma, konkrētās izrādes neaizmiglots, godīgs vērtējums, vienlaikus izrādi skatot plašākā mākslas un sabiedrības dzīves kontekstā. Sarežģītām diskusijām Zane Radzobe bieži vien māk piedāvāt oriģinālu skata punktu. Vienlaicīgi viņa nevairās no vienkāršas cilvēciskas emocionalitātes un siltuma, ja izrāde tam devusi iemeslu.

Žūrija atzīmēja recenzijas "Bišu stropa noslēpums" par izrādi "Smiļģis", "Dzirkstele no ugunskura" par izrādi "Ferdinands un Luīze" un "Tik daudz skaidrs – kaķis mirs" par izrādi "Degunradži".

Ievas Melgalves recenzijas par grāmatām un filmām citu apskatu vidū izceļas ar veidu, kādā Melgalve iesaista lasītāju savā domāšanas procesā. Lasītājam netiek pasniegti gatavi lakoniski spriedumi, drīzāk refleksijas straume, kurai gribas sekot, jo Melgalve ir laba stāstītāja. Jārēķinās, ka dažkārt teksts aizplūst no tradicionālas recenzijas gultnes, bet tās ir patīkamas novirzīšanās. Melgalves recenzijas ir vērīgas arī tāpēc, ka viņa ir ne vien uzmanīga, bet arī gudra un godīga lasītāja – diplomātiska laipošana un paslavēšana nav viņas stiprā puse.

Izceltas Ievas Melgalves recenzijas ""Divas strīpiņas". Aborti ārpus rāmjiem" par filmu "Divas strīpiņas", "Ideoloģijas kalēji" par romānu "Nākotnes kalējs" un "Kolektīvā māksla" par grāmatu "Porcelāna stāsti: Rīgas Porcelāna rūpnīcas darbinieku atmiņas".

Agneses Lipskas, jaunās kritiķes veicināšanas balvas laureātes, recenzijās apvienojas jauna cilvēka aizrautība un briedums, kurš gūts, rūpīgi un atbildīgi izzinot kinokultūras mantojumu un kinopasaules šodienas ainu. Tāpēc pārliecina autores stils un redzējums, kritiķe lasītāju gudri ievada globālās kinokultūras kontekstos. Autores teksti ir gan saistoši, gan analītiski, tajos precīzi fiksēti filmas jēgai būtiskie kinovalodas elementi.

Žūrija atzīmēja Agneses Lipskas recenzijas ""Dzimtene". Atmiņu ceļojums uz Lietuvu" par filmu "Dzimtene", "Jauna veida kino – ekrānfilmas" un ""Ābols upē". Vēstule uz mājām" par filmu "Ābols upē".

Normunda Naumaņa vārdā nosauktajai Gada balvai mākslas kritikā Kultūras ministrija ir piešķīrusi nacionālās nozīmes balvas statusu un atbalsta balvas pasniegšanas ceremoniju "NN NAKTS". Tā norisinājās Jaunajā Rīgas teātrī, pasākuma režisors bija Toms Treinis. "NN NAKTS" ceremonijas ierakstu iespējams noskatīties portālā "Satori".

Pieteikumus Gada balvai kritikā un jaunā kritiķa balvai izvērtēja un laureātus izraudzījās žūrija, kurā darbojas filozofs un rakstnieks Ilmārs Šlāpins, Nacionālā kino centra direktore Dita Rietuma, izdevniecības "Neputns" galvenā redaktore Laima Slava, Valsts kamerorķestra "Sinfonietta Rīga" producente, muzikoloģe Baiba Kurpniece, publicists Valdis Ābols, teātra kritiķe Undīne Adamaite, literatūras kritiķe Anda Baklāne un Normunda Naumaņa biedrības valdes priekšsēdētāja Sarmīte Ēlerte.

Normunda Naumaņa Gada balvai mākslas kritikā un Jaunā kritiķa/es veicināšanas balvai varēja pieteikt autorus, kas aizvadītā gada laikā darbojušies teātra, kino, literatūras, mūzikas, vizuālās mākslas, arhitektūras, dizaina un dejas mākslas kritikas jomā. Balvu ir dibinājusi Normunda Naumaņa biedrība, tā tiek pasniegta reizi gadā.

Normunda Naumaņa biedrības mērķis ir izcilā teātra un kino kritiķa, publicista Normunda Naumaņa (1962–2014) radošā mantojuma popularizēšana, kritiskās domāšanas veicināšana Latvijā un kultūras vērtību popularizēšana.

Tēmas
 

Patika šī publikācija? Atbalsti interneta žurnālu “Satori” un ziedo tā darbībai!

SAISTĪTI RAKSTI

Satori

PIESAKIES SATORI JAUNUMIEM!



Satori

Pievienojies Satori un izmanto reģistrēta lasītāja priekšrocības - vērtē, komentē un veido rakstu arhīvu!

Satori
Satori
Pieraksties!
Komentē
0

Sveiks, Satori lasītāj!

Neuzbāzīgu reklāmu izvietošana palīdz Satori iegūt papildu līdzekļus satura radīšanai un dažādo mūsu finanšu avotus, sniedzot lielāku neatkarību, tādēļ priecāsimies, ja šeit atspējosi savu reklāmas bloķēšanas programmu.

Paldies!