"Gaujarts" ir ir latviešu indie mūzikas grupa, kuras sastāvā ir mūziķi Mārcis Gurtiņš, Ģirts Šolis, Edgars Mākens, Edgars Šubrovskis un Maija Ušča. 4. aprīlī plkst. 20:00 Reiterna nama Mūzikas un mākslas salonā notiks mūzikas grupas "Gaujarts" koncerts "Testēts uz skolēniem". Koncertā varēs dzirdēt vecākus un jaunākus šīs mūziķu apvienības skaņdarbus, kuros nereti izmantota dažādu latviešu dzejnieku dzeja, kā arī uzzināt īpaši šim pasākumam veiktā pētniecības projekta rezultātus – Olaines vidusskolēnu domas par "Gaujarta" dziesmām un tajās izmantotajiem dzejoļiem. Projekta ietvaros Olaines vidusskolas jauniešiem tika uzticēts katram noklausīties vienu grupas "Gaujarts" dziesmu un uzrakstīt par to recenziju, kā arī izteikt savas domas par dziesmā izmantoto dzeju. Paši mūziķi šīs recenzijas līdz pat koncertam nebūs lasījuši, un pirmo reizi tās klausīsies kopā ar pasākuma apmeklētājiem.
Intervijā abi Edgari – Edgars Mākens un Edgars Šubrovskis – aizdomājas par to, vai, līdzīgi kā pastāv fona mūzika, var būt arī fona dzeja, vai dziesmu vārdi var kļūt par dzeju un kā vēl varētu izmantot dzejoļus, lai tie sasniegtu skolēnus un citus cilvēkus, kam līdz šim dzejas valoda varbūt nav bijusi saprotama. Intervē Dace Jaunupe-Bargā. Video – Ģirts Raģelis.
Kas, jūsuprāt, ir laba dzeja?
Edgars Mākens: "Objektīva kritērija, manuprāt, nav. Es gan neesmu literatūrzinātnieks. Tas ir tāpat kā ar dziesmu tekstiem – ir grūti pateikt, kas ir labs un kas ir slikts dziesmu teksts. Kaut gan es pieņemu, ka tur ir atšķirība, – ja cilvēkam mūzika ir vajadzīga galvenokārt fonam, tad viņam ir vienalga par tekstu. To var arī saprast – ja cilvēks ir, piemēram, nostrādājis visu nedēļu gaterī, tad viņš nedēļas nogalē vairs negrib strādāt pie mūzikas klausīšanās, kas arī zināmā mērā ir darbs, ja mēģina patiesi iedziļināties. Ceru, ka ir cilvēki, kuriem arī teksts ir svarīgs, un viņi to novērtē, bet tie noteikti ir mazākumā. Par to liecina kaut vai latviski raidošo radiostaciju repertuāri."
Kā jums šķiet, vai dzejas valoda ir saprotama visiem?
Edgars Šubrovskis: "To pašu var jautāt par mūzikas valodu – ir dažāda mūzikas valoda, un ir arī dažāda dzejas valoda. Vienu saprot vieni cilvēki, bet citu – citi. Tomēr viena lieta ir izlasīt dzejoli – tā ir skaista doma –, bet mūzikai ir skaista doma un vēl skaists ritms. Tas varbūt ir priekšnoteikums dziesmai – sajust to kustību."
Edgars Mākens: "Jā, tā ir. Vienīgi – es domāju, ka dzeja tomēr nevar būt fonā. Var būt fona mūzika, bet man grūti iedomāties fona dzeju."
Edgars Šubrovskis: "Īpaši labskanīga."
Edgars Mākens: "Jā, ritmiska."
Edgars Šubrovskis: "Labi skandēta. Varbūt ambient arī. Čaukstoši vārdiņi. Bet man ļoti patīk to visu salīdzināt ar ēšanu. Ir cilvēki, kas vairāk novērtē īpatnus ēdienus, un ir tādi, kas izvēlas tradicionālos. Tāpat ir arī ar mūziku un dzeju. Nav visiem dziesmu vārdos jāmeklē dziļa jēga – ir arī tādi, kuriem nepieciešama tā dienišķā desmaize. Tas jau nav slikti, vienīgi ir jautājums, vai arī šāds vienkāršs, ne pārāk sarežģīts saturs ir arī baudāms un vai tas nav kaut kas sintētisks, bet gan īsts. Man gribas domāt, ka arī tie cilvēki, kurus Edgars sauc par gateristiem, būtu spējīgi novērtēt kaut ko vienkāršu, bet labu. Ik pa laikam tā arī notiek."
Edgars Mākens: "Es tur nesaskatu neko nosodošu, ka viņiem ir vajadzība pēc tās fona mūzikas."
Edgars Šubrovskis: "Tā fona mūzika vispār ir baigi uzspiesta pēdējos gados. Ja tā pavisam reāli skatās, piemēram, cik ir tādas publiskas vietas, kurās kaut kas nedžinkst fonā? Iekāp takstī – skan radio; ieej kafejnīcā vai bārā – skan radio; sēdi tukšā zālē, kur vispār nav neviena cilvēka, bet radio skan; ieej lielveikalā – tur arī fonā kaut kas fonā zuzina. Cilvēki tiek pieradināti pie tā mākslīgā fona. Radio arī deviņdesmit procenti satura ir tikai mūzika, desmit procenti reklāmas, un tas viens procents, kas neiekļāvās, ir kaut kādi raidījumi. Latvijas Radio ir izņēmums, kaut kādi rīta šovi, kas arī ir fona murmināšana. Tas fons tiek mākslīgi uzspiests, cilvēki pie tā pierod."
Edgars Mākens: "Bet varbūt ir tāda vajadzība? Varbūt ir pieprasījums pēc tā fona? Jo klusums reizēm ir biedējošs."
Edgars Šubrovskis: "Klusums ir seksīgs, kā dziedāja Bliksa Bargelds."
Vai jūs šo fona mūziku uztverat par savā ziņā zemāka žanra mūziku?
“Kā teica Jānis Joņevs – patiesi augstais zemā nevairās. Kādreiz valsts televīzija bez kompleksiem pārraidīja klasisko mūziku un cilvēki klausījās, bet viņiem gan nebija alternatīvas. Turklāt labas mūzikas grupas, kas skaitījās mākslinieciski augstvērtīgas, braukāja pa lauku estrādēm un spēlēja. Bija pilnas estrādes – cilvēki nāca, klausījās un baudīja to mūziku."
Edgars Mākens: "Bet tā tomēr bija cita sistēma. Filharmonijas kvalitātes kontrole."
Edgars Šubrovskis: "Jā, un tagad tās nav. Es nezinu, kāpēc."
1