Mūsu te nav. Jauns pētījums par Latvijas krievvalodīgajiem skolēniem

Kur manā tekstā ir kaut mājiens uz "vienādot politisko situāciju RUS un LAT"?! Kāpēc neizlasīt pirms rakstīt?
Un otrkārt, tam nav nekādas nozīmes - politisko vai ekonomisko situāciju atšķirībām, šajā gadījumā svarīga tikai kulturāla vienotība, kas bāzēta (sk. attiecīgus pētījumus) uz viena informatīva avota - Kremļa kontrolēta TV (vid. 75% uzticības krievu starpā).

"Krievvalodīgie skolēni, kā redzams no pētījuma, ir ļoti ciniski pret politiku kā tādu: politiķi ir neglābjami savtīgi un nekompetenti avantūristi.", - to droši var rakstīt arī krieviski pie, teiksim, Levadas centra pētījumiem. Respektīvi, šeit nav NEKĀDA mesidža tieši Latvijas politiķiem; nekāda speciāla "cieņas izrādīšana" vai "vietas krievu valodai sameklēšana" NEKO nemainīs.
Vietējie socioloģi regulāri uzkāp tam pašam grābeklim, - nu nevar piemērot indiāņu ciltij kovbojiem domātus trafaretus, if you know what I mean, speaking about bezdibens starp kultūrām.

ir nekorekti vienādot politisko situāciju RUS un LAT. Attiecīgi secinājums "visi krievi tādi" nevar tā tikt pamatots.

"......latviešu skatījumā integrācija būs tad, ja krievi katru dienu staigās ar sarkanbaltsarkaniem karogiem. Ja vienkārši strādā, dara labas lietas ekonomikā, politikā, citās jomās, tas neskaitās. Tāpēc jau arī nestrādā integrācijas programmas - integrācija nav iecerēta kā iekļaušana kopīgā kaut kā darīšanā." Rīgas Stradiņa universitātes profesors Sergejs Kruks (Diena, 7.5.2015.)
=================================================================================
Vispār mani "sajūsmina" šie pašmāju liberāļi - gvelž un gvelž, lai tik esošās sistēmas kroplības neatklātu. Par kādu kopīgu kaut kā darīšanu var iet runa, ja bezdarbs jauniešu vidū kopš 1990.g.4.maija tikai palielinās un palielinās?

" Taču kā izejmateriāls tālākām pārdomām pētījums ir visai vērtīgs."
=================================================================================
Atpazīstu brāli Koļu! Pētīšana dēļ pētīšanas - un vēl padziļinātākas pētīšanas. Veiksmi pētniekiem (ES fondu apguvē)!

"......bet piepeši ap 70tajiem sāk uzrasties anomāli liels svešinieku bars. "
=================================================================================
Ap 1870.gadiem - atliek vien klasiku palasīt (piem.A.Deglava "Rīga") vai 1970.gados rakstīto:
"...Kad sāka dziedāt tautasdziesmas, večiem asaras acīs. Smīnīgie kundziņi pirmajā rangā pierimuši.
Bauri prot gan dziedāt. Dziesmas tīri jaukas. Bet, paga, kā tad nu iznāk? Garīgā kultūra? Bauriem?
Bauriem taču nav kultūras, nedrīkst būt kultūras!" Marģeris Zariņs 1973.g. par pirmo Vispārējo latviešu dziesmu svētku norises gaitu 1873.g.

"Vietējie socioloģi regulāri uzkāp tam pašam grābeklim, - nu nevar piemērot indiāņu ciltij kovbojiem domātus trafaretus..."
=================================================================================
Var, "Taču jautājums, kā vienmēr, ir par ilgtspēju" (I.I) - mūsu sociologiem jau neder Hodža Nasredina apsolītie 10 gadi, mūsējie domā par ilgspēju:
"....Taču, lai izaudzinātu īstu demokrātisku sabiedrību, vajadzētu gadus simts. Trīs paaudzes."
P.Laķis, 2003.
http://www.jaunahanza.lv/cb3.php?id=2&tr=1&lp=2&ln=lv

Turklāt attiecībā uz latviešu vēsturisko nevēlēšanos šo problēmu risināt, ir pavisam vienkārši - liela daļa latviešu lielo krievu skaitu uzskata vienkārši par vēsturisku pārpratumu, kam kaut kad vajadzētu beigties, tā lieta tiek uzlūkta kā kaut kas, kam vajadzētu būt pārejošam. Nav grūti saprast, kāpēc - tu dzīvo, dzīvo, bet piepeši ap 70tajiem sāk uzrasties anomāli liels svešinieku bars. Loģiski, ka kolektīvajā apziņā tas attiecīgi tiek saistīts ar totalitārā režīma sekām un blaknēm. Kad režīms pagājis (arī - kā vēsturisks pārpratums un "netaisnība"), saglabājas velme tikt vaļā no blaknēm. Un tur neko darīt, latviešos tas tā arī ir.
Gana bieži no reģioniem uz Rīgu atbrauc cilvēki, un saka, cik jums tur viss krievisks.

"atrast vietu arī krievu valodai Latvijas multikulturālajā realitātē. "

Reizēm runājot ar 94/95 utt dzimušajiem latviesu jauniešiem, var secināt, ka viņiem jebkāds krieviskais izsaka vispār neko, viņiem tas neko nenozīmē un ir kas absolūti svešs, viņiem nav ar to nekāda sakara, turklāt rodas sajūta, ka viņi nu jau ir daudz rietumnieciskāki, salīdzinot ar 88-90 gados dzimušajiem. Vārdu sakot, jaunākajai Latvijas latviešu daļai krieviskais vispār neizsaka neko un, manuprāt, tas ir labi. Labi ir arī, lūk, kas cits - 94utt gada jauniešiem ir vairāk krievu tautības draugu, bet nevis tāpēc, ka viņi baigi interesētos un rastu savā dzīvē vietu krieviskajam un embrace'otu Latvijas "multikulturālo vidi" , bet gan gluži vienkārši tāpēc, ka šie krievi pārsvarā ir mācījušies ar viņiem vienā skolā - latviešu skolā, vai apmeklējuši vienus un tos pašus ārpusskolas pasākumus, interešu pulciņus, utt. Tātad loģiskais secinājums - etnisko dalījumu un nosacīto spriedzi uztur tieši dalījumes krievu un latviešu skolās, kas attiecīgi veicina getoizāciju. Krievs, kas gājis latviešu skolā, šodien ir par 90% lielāks ieguvējs salīdzinoši ar krievu skolu krieviem. Ka vēro viņus pulkā ar latviešu skolēniem, atšķirību tiešām nevar manīt, teju tāda pati rietumnieciskošanās pakāpe kā pārējiem. A gudrajiem un zinīgajiem vīriem nezkāpēc vajag, lai valstiskā mērogā krievisko darītu "klātesošāku" latviešu starpā. Kas būtu dīvaini, it īpaši apstākļos, kur liellākajā daļā Latvijas (atskaitot, protams, Latgali) krieviskais elements nekad nav bijis un nebūs sastopams. Piemēram, Tukumā - kas turklāt ir salīdzinoši tuvu Rīgai - jau gadus atpakaļ aiztaisīja vienīgo krievu skolu.mvai, teiksim, Rubeņu novadā Sēlijā - kāda viņiem daļa gar krievisko? Bet vienādot Latviju ar Rīgu ir, maigi izsakoties, slimi.
Vai vēl, piemēram, Kaķenieki, bijušais sovhoza centrs - padomju gados etniskais dalījums kolhozā 50 uz 50, bet šodien jau pārsvarā visi ir latviskojušies, ko darīt, ja visapkārt, tur laukos, tā latviskā vide.

Antropologiem vienkārši ir tendence no parastas deskripcijas uzreiz pārsteidzīgi pārlēkt uz moralizējošu preskripciju.